Sākot savu Latvijas «restartēšanas» kampaņu, Ingūna Sudraba mani nopirka ar saldiem vārdiem, ka jāmaina Saeimas vēlēšanu sistēma, ieviešot maināmos sarakstus. Kā jau savulaik biju rakstījis «Bauskas Dzīvei» un savā blogā, tad šī ideja visnotaļ saskanēja arī ar manu redzējumu.
Lai tiešām varētu Latvijas vēlēšanu sistēmu padarīt par demokrātiskāko pasaulē ar maināmiem sarakstiem, bez procentu barjerām un tikai divām pēc kārtas deputātēšanas iespējām, es elektroniski iestājos biedrībā «No sirds Latvijai».
Pēc kāda laika man laipni piezvanīja Aivars Meija, kurš ir valdes loceklis gan biedrībā, gan partijā, un aicināja sanākt kopā Bauskā, lai dibinātu kustības «No sirds Latvijai» atbalsta grupu. Protams, ka tiku aicināts arī strādāt kādā no nozaru komisijām. Kad jautāju, cik vēl interesentu ir Bauskā, atbilde bija – pagaidām pieci. Tad teicu, ka pie tik maza atbalstītāju skaita vajadzētu vēl pāris nedēļu pagaidīt, un darīju zināmu Meijas kungam, ka nekādus amatus biedrībā es nevēlos ieņemt.
Vēl pēc nedēļas saņēmu uzdevumu Nr. 1, kurā vajadzēja uzrādīt piecas pozitīvas lietas, piecas negatīvas lietas un kā tās novērst. Uzrakstīju, ka jāievieš pat ASV pastāvošais progresīvais nodoklis, jāmaina vēlēšanu likums, jāpatriec Maizītis, Reiniks un visa karikatūriskā KNAB spice un likumdošanai jāatbilst šī dzejoļa garam:
Desmit baušļu,
tik vien to likumu,
Kungs, ko pildīt mums!
Desmit baušļi,
cik īsi tas teikts,
lai valstība Tava šeit būtu.
Desmit baušļi,
cik vienkārši tas,
bet cilvēku likumu miljoniem daudz.
Taču pareizticīgi orientēto kristieti Ingūnu Sudrabu šie vārdi acīmredzot šokēja. Un iestājās klusums. Bet, tā kā biju saglabāts biedrības datubāzē, tad turpināju saņemt informāciju par Ingūnas Sudrabas iedvesmošanas «darbu» tautas labā.
Diemžēl uz tikšanos ar viņu 1. jū-lijā Bauskā mani tā arī pat neuzaicināja.
Noskatījos arī viņas nepārliecinošo un nebūt ne no sirds benefici Ilzes Nagles vadītajā TV raidījumā «Krustpunkti». Izskatās, ka, strādājot blakus Karginam un Krasovickim «Parex» bankas valdē, viņa, manuprāt, ir labi apguvusi domāt vienu, runāt citu un darīt vēl pavisam ko citu.
Diemžēl izrādījies, ka vārds «Latvija» viņai ir tikai traucēklis, tā vietā viņa, manuprāt, jau sen ir ierakstījusi vārdu «Ingūna». Es gan lūdzu pārējās Ingūnas neuztvert to personīgi, jo arī starp Aivariem ne visi ir godīgi.
Jā, un kā bijusī valsts kontroliere viņa lieliski zina, kā apiet vēlēšanu kampaņas izdevumu limitus, nodibinot gan partiju, uz kuru attiecas ziedojumu apmēru ierobežojumi, gan biedrību, uz ko tie neattiecas.
Es to visu būtu Ingūnai Sudrabai piedevis, ja vien viņa savas aktivitātes būtu vērsusi uz vēlēšanu likumu izmaiņu, bet tagad es esmu spiests secināt, ka viņa aicina balsot par Nesaskaņas centru, un tāpēc pametu Ingūnas fanu pulku.
