Ar skaistu noslēguma koncertu kori no pieciem kontinentiem 19. jūlijā atvadījās no Rīgas, kur desmit dienas notika 8. pasaules koru olimpiāde. Čempionu, medaļnieku un diplomu saņēmēju vidū aiz prieka gaisā lēca ne viens vien mūspuses dziedātājs. Ne tikai jauktajā korī «Mežotne» un «Via Stella», arī citu Latvijas izcilāko koru sastāvā ir Bauskas pusē izaugušie cilvēki, kuri kordziedāšanas pirmo pieredzi guvuši mūspuses mācību iestādēs un kolektīvos.
27 tūkstoši dalībnieku
Atceroties jūlija dienas, kad pasaule dziedāja Rīgā un Rīga dziedāja pasaulei, pārņem patīkamas izjūtas. Lepnums par mūsu mazo valsti, kas spēja uzņemt 27 tūkstošus dalībnieku no 73 valstu 460 koriem. Nevainojamu pasākuma organizāciju nodrošināja nodibinājums «Rīga 2014» un Vācijas organizācija «Interkultur», kā arī ļoti daudz brīvprātīgo.
Starp citu, Rīgā notikusī ir pēdējā koru olimpiāde, jo Pasaules Olimpiskā komiteja neļauj rīkotājiem starptautiski izmantot olimpiādes vārdu, angliski tās nosaukums ir «World Choir Games», tātad turpmākās būs Pasaules koru spēles.
Daudzi Latvijas kori izmantoja vienreizējo iespēju piedalīties Pasaules koru olimpiādē, ja reiz tā notiek tepat. Tā Latvija spēja starptautiskajai žūrijai pierādīt gan mūsu dziedāšanas tradīcijas, gan muzicēšanas māku. Tā novērtēta ar 54 medaļām un sešiem čempiona tituliem, ko ieguva vīru koris «Gaudeamus», vokālais ansamblis «Anima Solla», Jelgavas 4. vidusskolas bērnu koris, Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas meiteņu koris, Emīla Dārziņa jauktais koris un koris «Maska». Apbalvošanas ceremonijās sešas reizes skanēja Latvijas himna un tika pacelts valsts karogs.
Fenomenāli, ka apbalvojumu ziņā Latvija apsteigusi lielvalstis – Ķīnas koriem ir 53 medaļas, Krievijai – 46, bet visvairāk čempionu titulu, tikpat, cik Latvijai, izcīnījusi vēl Dienvidāfrika un Ķīna.
Nav viegli saprast un pieņemt
Var diskutēt, vai pasaules koru dalībnieki saprata, ko gribējām parādīt ar lielkoncertu Mežaparkā. Atbraukušajiem tas bija gluži vienkārši brīvdabas koncerts, kāds nekur citur koru olimpiādes pastāvēšanas laikā netika piedāvāts. Cilvēkiem nebija pastāstīts, ka, ņemot vērā draudošo negaisu, uz ģenerālmēģinājumu nav jānāk koncerttērpos, toties lietusmētelīši jāņem līdzi uz estrādi. Salijušie ārzemnieki bija pārliecināti, ka koncertu atcels, un devās prom, nebēdājot, ka tā no koncerta programmas jāsvītro tieši olimpiādei veltītā starptautiskā sadaļa. To pasaules koru izlase izdziedāja noslēguma koncertā, un nemaz nav slikti. Nu nevar nedēļas laikā izprast un pieņemt, ko šī kopdziedāšana gadsimtiem ir nozīmējusi mūsu tautai, ja pārdzīvots laiks, kad tikai izdziedāt varēja to, par ko pat domāt bija aizliegts.
Rīkotāji ir uzsvēruši, ka Pasaules koru olimpiāde ir pasākums ārpus politikas, tomēr dalībnieki vairākās norisēs pauda solidaritāti ar pēdējo dienu notikumiem Ukrainā. To pieminēja kultūras ministre Dace Melbārde, ar klusuma brīdi sākās noslēguma koncerts. Pēdējā čempionu koncertā pārsteidza ne tikai Emīla Dārziņa kora un kora «Maska» lēmums uzstāties kopā. Abi čempionkori izvēlējās pieminēt virs Ukrainas notriektajā Malaizijas lidmašīnā bojā gājušos, kopā ar klausītājiem nodziedot mūsu «Pūt, vējiņi!». Pēdējā panta laikā koristi ar Ukrainas karogu atstāja podestus, bet dziesma turpināja skanēt arī tad, kad skatuve bija tukša. Emocionāli skaudrs un neaizmirstams brīdis.
Izvēli neatbalsta
Tomēr nākamās Pasaules koru spēles pēc diviem gadiem notiks Krievijā – Sočos, kur risinājās 2014. ga-da Ziemas olimpiskās spēles. Tā jau pirms vairākiem gadiem izlēmuši organizētāji Vācijas kompānijā «Interkultur», vēloties izveidot ciešāku saikni starp Pasaules koru sacensībām un sporta olimpiādi, tādēļ šī izvēle ir simboliska. Nesenie notikumi, konflikts starp Ukrainu un Krieviju, pasažieru lainera notriekšana virs Ukrainas gaisa telpas nav likuši pārdomāt.
Koru olimpiādes rīkotājorganizācijas «Interkultur» prezidents Ginters Tīčs skaidro, ka savulaik Soči konkurējuši ar Rīgu par 8. pasaules koru olimpiādes rīkošanu. «Pasaules koru olimpiādes jēga ir būt par paraugu jauniešiem un bērniem. Ne jau bērni un jaunieši izraisa karus, to dara pieaugušie. Mēs gribam būt par piemēru tam, ka konfliktus var risināt arī citā ceļā un tie nespēlē nekādu lomu mūsu izvēlē,» uzsver G. Tīčs.
Kultūras ministre Dace Melbārde paudusi, ka viņai šī izvēle nav saprotama. «Pasākums, kura mērķis ir veicināt mieru un draudzību, vienot tautas, notiek valstī, kura burtiski tikko kā ir īstenojusi vardarbīgu citas valsts teritorijas aneksiju.» Lēmumu neatbalsta Pasaules koru olimpiādes Rīgā mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags. Viņš spriež, ka diez vai šajā situācijā Sočiem izdosies sapulcēt tik daudz koru un skatītāju, kā tas bija Rīgā. Par to spriest ir par agru, cerams, ka situācija šajā pasaules daļā mainīsies uz labu.
Komerciāls pasākums
Pasaules koru tikšanās, koncerti un konkursi ir visnotaļ komerciāls pasākums – noteikta dalības maksa par pieteikšanos un katru dalībnieku. Atbilstīgi finansiālajam atbalstam katrs koris izvēlas apmešanās vietu, ēdināšanas līmeni un ekskursijas.
Latvijas kori no citiem novadiem Rīgā ieradās tikai uz konkrētiem pasākumiem. Piemēram, Bauskas novada jauktais koris «Mežotne» 8. pasaules koru olimpiādes konkursam pieteicās jau 2013. gada augustā, kad pieteikšanās maksa bija mazāka. Par šī kora dalību samaksāja Bauskas novada dome.
UZZIŅAI
No 9. līdz 19. jūlijam Rīga 800 reižu piedzīvojusi koru uzstāšanos konkursos. No 460 koriem vairāki piedalījās konkursos vairākās kategorijās.
Olimpiādes organizatoru grupā un pakalpojumu nodrošināšanā bija iesaistīti vairāk nekā 1600 cilvēku no 15 valstīm, vairāk nekā 500 koru asistentu un brīvprātīgo.
Dziedātājiem izdalīts 71 000 maltīšu.
Rīgas viesnīcas nodrošinājušas gandrīz 80 000 nakšņošanas iespēju olimpiādes ārvalstu dalībniekiem un viesiem.
