Latvijā papildinās tā dēvētie «kalendāra nemieru» datumi. Līdzās 16. martam un 9. maijam jau vairākus gadus ar pretrunīgu vērtējumu tiek gaidīta jūlija nogale, kad Jūrmalā sarodas populārās mūzikas izpildītāju konkursa «Jaunais vilnis» dalībnieki. Jauniešu vokālo prasmju apliecināšana, šķiet, vairākumu sabiedrības interesē arvien mazāk. Priekšplānā izvirzās ap festivālu «spietojošo» Krievijas bagātnieku un populārās mūzikas vecmeistaru vārdi. Šogad konkursa reitingu celšanā artavu pielicis ārlietu ministrs, liedzot trim «zvaigznēm» iemirdzēties Jūrmalas naksnīgajās debesīs.
Elektroniskajā, kā arī drukātajā vidē par šo liegumu izsakās visi, kas vien spēj. Šajā brēkā «pazudis» konkursa pārstāvis no Latvijas. Savulaik baušķenieki ieinteresēti sekoja līdzi Jūrmalā notiekošajam, jo mūsu valsti šajā skatē pārstāvēja Bauskas puisis Pēteris Upelnieks. Šogad par 23 gadus veco rīdzinieku Stasu Šurinu neviens pat neieminas. Kādas ir viņa vokālās prasmes, skatuviskie talanti? Šāda sabiedrības vienaldzība ir tieša norāde, ka šis konkurss Latvijā maz kam ir vajadzīgs. Protams, izņemot pašus jaunos mūzikas censoņus.
Krievijas uzņēmēju radīts un Krievijas auditorijai paredzēts festivāls varētu notikt jebkurā citā vietā. Jūrmalas izvēle norāda vien uz Krievijas tā dēvētās «maigās varas» izpausmi. Skatītājiem tiek raidīts nepārprotams vēstījums: «Mēs esam savā zemē, šī ir Krievijas ietekmes zona.»
Ir bezjēdzīgi vienā pīnē vīt mākslu un politiku. Taču ir jābūt pietiekami principiāliem un jāspēj nošķirt, kur beidzas vokālista radošums un sākas viņa politiskās izpausmes.
