Latvijas Radio kopā ar Bauskas novada pašvaldības policiju dodas uzraudzīt kārtību vietvarā

Iecerēts, ka no 2024. gada visās pašvaldībās būs obligāti jāveido pašvaldības policija. Šobrīd pašvaldības atšķirīgi risina sabiedriskās kārtības jautājumus. Proti, dažviet ir pašvaldības policija, kas savās spējās neatpaliek no Valsts policijas, bet citur vien prāto, vai tādu maz veidot. Vietējo kārtības sargu pienākumu daudzums un to uzturēšanas izmaksas arī ir atšķirīgas, līdz ar to atšķirīgs ir arī drošības līmenis, ziņo Latvijas Radio.

Patlaban vietvarai nav obligāta pienākuma veidot pašvaldības policiju, nodrošināt kārtības sargu vai administratīvo inspektoru darbu. Likumprojekts, kur tiks noteikta obligāta šāda prasība, vēl ceļo pa Saeimas gaiteņiem un nav līdz galam pieņemts.

Taču tajos novados, kur ir šādas vietējās patruļas, drošības līmenis ir uzlabojies – tā vismaz apgalvo vietvaras, kas par šo pakalpojumu maksā, ja vien atliek naudas šādiem tēriņiem.

Latvijas Radio uzrunāja vairākas pašvaldības, lai iepazītos ar vietējo kārtības sargu darbu un to, kas mainījies pēc vietējās patruļas izveides.

Bauskas novadā veido vienotu policiju

Latvijas Radio devās uz Bauskas novadu. Tur pašvaldības policisti izrādīja savu „valstību” – Bauskas pilsētā ir izvietoti vairāki desmiti videokameru, kur pašvaldības policijas Operatīvās vadības centrā dežurants uzrauga situāciju. „Mums ir arī bruņuvestes, [lietošana] atkarīga no tā, kāds ir izsaukums,” atklāja kāds policists.

Kopā ar Bauskas novada pašvaldības policistiem Igoru Georgijčuku un Ģirtu Jakobi Latvijas Radio devās uzraudzīt kārtību novadā. Dienas vidus un pirmā darbadiena pēc gadumijas svētkiem. Kādu brīdi izsaukumi izpalika, taču ceļu satiksmes pārkāpēju, kam aizrādīt, netrūka.

Jakobi aizrādīja kādam autovadītājam: „Ar mašīnu nedrīkst uz trotuāra stāvēt. Nolieciet tepat kaut kur blakus kā citas mašīnas.”

Vai Bauskā respektē pašvaldības policistus, vai arī jūtama kāda atšķirīga attieksme kā pret Valsts policijas darbiniekiem? „Man liekas, ka nav starpības ar Valsts policiju. Tāds pats  kaujinieks esi kā visi,” Latvijas radio sacīja policists Georgijčuks.

Te gan jāpiebilst, ka likumā „Par policiju” īpašas atšķirības starp Valsts un pašvaldības policistu manīt nevar. Tiesa, pašvaldības policijai nav tik plašu pilnvaru kā Valsts policijai. Tai arī primāri jāuzrauga pašvaldības saistošo noteikumu ievērošana apkalpojamajā teritorijā. Taču vislielākās atšķirības starp šiem likumsargiem izjūt novadu deputāti, ik gadu veidojot pašvaldības budžetu.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība) norādīja uz ieguvumiem: „Mēs šo kārtību nodrošinām tā, lai nebūtu incidentu. Un tiešām tie ir mazinājušies. Tādu lielu ekscesu pēdējos gadus nav. Tas droši vien arī tāpēc, ka ir policijas klātbūtne.”

Mērs pastāstīja, ka pašvaldības policija bijušajā Bauskas novadā izveidota 2018. gadā. Tagad, pēc administratīvi teritoriālās reformas, Bauskas novads kļuvis lielāks, sevī iekļaujot arī bijušo Rundāles, Iecavas, Vecumnieku novadu. Katrā no šīm teritorijām bija atšķirīga pieeja, kā nodrošināt sabiedrisko kārtību. Piemēram, Rundāles novadā pašvaldības policiju izveidoja jau 2014. gadā, savukārt Iecava 2019. gada nogalē noslēdza līgumu ar reģionālo Ķekavas pašvaldības policiju par ārpakalpojumu nodrošināšanu.

Oktobra beigās dome lēma apvienot pašvaldības policijas, kā arī Vecumniekos nodrošināt pašvaldības policijas darbību. Un no 2022. gada ir izveidota kopīga Bauskas novada pašvaldības policija, kas no jaunā gada strādā diennakts režīmā. Pēc gada, kad Iecavai beigsies līgums ar reģionālo Ķekavas policiju, tā arī pievienosies Bauskas novada pašvaldības policijai.

Ķekavas policija sniedz ārpakalpojumus

Viena no pirmajām pašvaldības policijām tālajos deviņdesmitajos gados tika izveidota Ķekavas novadā. Ķekavas reģionālā policija strādā ne tikai savā teritorijā, bet arī ir deleģēta darbam Iecavā.

Ķekavas policija allaž bijusi atpazīstama ar ārpakalpojuma nodrošināšanu daudzviet Pierīgā.

Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš skaidroja, ka pašvaldības ir ieinteresētās pirkt ārpakalpojumus, jo tas sanāk lētāk, nekā pašiem veidot savu policiju.

„Mēs nodrošinām pilnvērtīgu drošību apkalpojamajā teritorijā. Ir pastāvīga ekipāža vismaz divu cilvēku sastāvā, un ir arī nodaļas vadītājs ar palīgu, kas pastāvīgi uzturas administratīvajā teritorijā. Protams, tiek sniegts atbalsts un piedalās arī centrālā administrācija. Ja ņemam par piemēru Ikšķili, tad viņiem bija vēl papildu kārtības nodrošināšana izglītības iestādēs. Tie ir papildu darbinieki, papildu izdevumi,” pastāstīja Bomiņš.

Pērn tām pašvaldībām, kuras saņem ārpakalpojumu, tas vidēji izmaksāja 215 tūkstošus eiro gadā. „Principā, cik tas izmaksā mums, tik arī pašvaldībai ir pienākums mums šos izdevumus atmaksāt,” sacīja Bomiņš.

Pēc pašvaldību reformas Ķekavai nācis klāt Baldones novads, līdz ar to sabiedrisko kārtību nākas nodrošināt arī tur. Savukārt Inčukalnā un Ikšķilē, kur arī Ķekavas pašvaldības policija sniedza ārpakalpojumus, ar šo gadu tā vairs apkārtni neuzmana.

Būtiska sadarbība ar Valsts policiju

Kad Latvijas Radio kopā ar Bauskas novada pašvaldības policiju patrulēja apkārtnē, tika saņemts izsaukums par, iespējams, automašīnas vadīšanu reibumā. Autovadītājs redzēts pie pilsētas veikala, pavisam netālu no Valsts policijas iecirkņa. Kad vadītājs uzsāka braukšanu, viņu apstādināja. Šajā gadījumā pašvaldības policisti var tikai konstatēt reibuma faktu, kas arī apstiprinās. Tālāk ir jāgaida Valsts policija, taču tai ir tikai viena ekipāža novadā.

„[Valsts policijai] ir viena ekipāža uz visu novadu. Viņi, ja, piemēram, būtu Vecumniekos, parēķiniet – paiet laiks, kamēr atbrauks. Un tieši tāpat arī promiles var kristies,” Latvijas Radio norādīja Bauskas novada pašvaldības policists Igors Georgijčuks. Šajā gadījumā gan ilgi nebija jāgaida, un Valsts policija dzērājšoferim konstatēja 2,85 promiļu reibumu.

Arī Bauskas novada pašvaldības policijai diennaktī ir tikai viena ekipāža, kurai jāuzrauga kārtība plašajā novadā. Kad tiks nokomplektēta komanda Vecumniekos, pašvaldībai būs vismaz divas ekipāžas.

Vai ar vienu ekipāžu, kurā ir divi cilvēki, pietiek uz visu lielo novadu? Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis atbildēja: „Strādāsim – redzēsim, cik liela noslodze būs.”

Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis.Foto: Linda Spundiņa / Latvijas Radio

Viņš, stāstot par sadarbību ar Valsts policiju, minēja tikai labus piemērus. Arī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Andris Zellis uzteica sadarbību ar pašvaldības policiju. „Vietās, kur izvietota un izveidota pašvaldības policija, tas noteikti sniedz neatsveramu atbalstu Valsts policijas ikdienas pienākumu pildīšanā. No savas ilggadīgās prakses sadarbībā ar pašvaldības policiju varu apgalvot, ka

arī viens kompetents pašvaldības policijas darbinieks dod ļoti lielu ieguldījumu konkrētā administratīvajā teritorijā, lai garantētu un nodrošinātu sabiedrisko drošību,” uzsvēra Zellis.

No 2020. gada jūnija Valsts policija vairs nesoda personas par pašvaldību saistošo noteikumu neievērošanu. Taču, kā norādīja Zellis, ja tiek manīti noteikumu pārkāpumi, Valsts policija nav vienaldzīga un informāciju tālāk nodod pašvaldībai.

Likums vēl top, naudas – trūkst

Topošais likums paredzēs, ka no 2024. gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības policija. To atbalsta Valsts policija.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis stingri iestājas – ja pašvaldības policija būs obligāta, tad finansējumam ir jānāk no valsts. „Līdz šim pašvaldības skatījās tā – vispirms izdarīja to, kas tai ir obligāts un tad paskatījās, vai paliek nedaudz naudas pāri, vai nevar par to uzturēt municipālo policiju.

 Ja tā kļūtu par obligātu funkciju, tad valstij ir jāmaina attieksme pret finansēšanu.

Vai nu jāizveido speciāla mērķdotācija, vai arī ir jābūt pretējai attieksmei – nevis jāsamazina pašvaldību daļa kopbudžetā, bet jāpalielina,” uzskata Pūķis.

Pašvaldību savienības ieskatā tas ir labi, ja sabiedriskās kārtības nodrošināšana pašvaldībās ir atšķirīga.

Kamēr likumā netiks nostiprināts, ka pašvaldības policijai jābūt obligātai, drošības situācija novados joprojām atšķirsies. Turklāt tās problēmas, ko varētu risināt pašvaldības policija, vairos Valsts policijas darbu apjomu. Un kā jau zināms – arī Valsts policijai trūkst resursu.

Jāuzsver, ka tajās pašvaldībās, kur būs nauda, būs arī drošība. Daudzas pašvaldības mēģina rast finansējumu savai policijai, bet, ja raugās uz valsti kopumā, vissliktāk ar šādas vietējās patruļas izveidi iet Latgalē.

Autors: Latvijas Radio, Linda Spundiņa

Foto: Linda Spundiņa