Bauskas plenēra atklāšanas vakarā Darja – jauna māksliniece no Novgorodas – iesaucas: «Kā man šeit patīk! Ne velti atbraucu jau trešo reizi un uzaicināju arī savu draudzeni.» Simpātijas ir abpusējas. Latviešu māksliniekiem temperamentīgā, asredzīgā Darja ir kļuvusi par savējo. Bauskas tēls viņas mākslas darbos ir tikpat neordinārs kā pati autore.
Jauns Maskavas režisors pirms dažām dienām Svitenē filmēja televīzijas seriāla epizodes. Kad saruna par darbu ir galā, viņš man saka: «Pirmo reizi biju Rīgā. Vienvakar, ejot gar Operas skvēru, kļuvu par tiešraides «Dzimuši Rīgā» skatītāju. Koncerts mani suģestēja. Tie bija vārti uz atklāsmi, ka Rīga ir ārkārtīgi augstas, pasaulē konkurētspējīgas mūzikas kultūras pilsēta ar senām tradīcijām. Šķiet, man izdevās atklāt Rīgas dvēseli, pieskarties tai.»
Pirms nedēļas staigāju pa Rīgu un klausījos Pasaules koru olimpiādes dalībnieku koncertus parkos. Satriecoši augsta līmeņa Ķīnas sastāvi, brīnišķīgi Skandināvijas, Armēnijas kori. Man nebija motīva noklausīties arī Krievijas pilsētas Ņižņijnovgorodas Universitātes kori, bet neizskaidrojama iemesla dēļ Vērmanes dārzā paliku.
Dziedātāju jaunības skaistums, šarms, elegance, radošā brīvība un vokālā meistarība bija neizsakāma. Koris ļoti veiksmīgās aranžijās izpildīja pasaules hitus, kas nebūt nav popmūzika. Tad diriģente pavēstīja, ka ir sagatavots pārsteigums. Pateicības, cieņas apliecinājums Rīgai un Latvijai. Kad astoņi jaunekļi pareizi intonētā, noteikti simtreiz izmēģinātā latviešu valodā sāka Renāra Kaupera dziesmu «Mazā bilžu rāmītī», gandrīz sastingu. Tā nebija ne koķetērija, ne vēlme iztapt.
Tagad, kad esam satriekti par Krievijas ideoloģijas inspirēto politiku, man ļoti gribētos, lai katrs atceras savus krievu draugus un turpina tos cienīt un mīlēt tāpat kā līdz šim. Turpina saglabāt veselo saprātu un netērē enerģiju, sekojot VIP ballītei «Jaunais vilnis», jo tie ir pavisam citi krievu ļaudis.
