Laikrakstu darba sludinājumu slejas atgādina pirmskrīzes laikus – desmitiem darba devēju meklē strādniekus un tik retais ievietojis sludinājumu, ka vēlas atrast darbu. Tomēr izrādās, ka ar situāciju nav apmierināti ne darba devēji, ne ņēmēji.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Bauskas filiālē 2014. gada janvārī bija reģistrēti 2126 bezdarbnieki, jūnija beigās – 1766.
Ilgstoši nestrādā
NVA Bauskas filiāles vadītāja Igunda Bēmane informē, ka 2014. gadā bezdarbnieka statuss piešķirts 1209 personām, noņemts 1567, darbā iekārtojušies 948 bezdarbnieki. Tas nozīmē, ka daļa bezdarbnieku nav atjauninājuši savu statusu. Iespējams, ne viens vien aizbraucis meklēt labāku dzīvi ārzemēs.
Tomēr vasarā situācija ir uzlabojusies. Jūnijā bezdarbnieka statuss piešķirts 176 personām, darbā iekārtojušies 245. Kopumā pieaug reģistrēto vakanču un nodarbināto skaits, mazliet samazinās ilgstošo bezdarbnieku pulks, taču tas joprojām ir ievērojams – 457.
«Negribu teikt, ka visi ilgstošie bezdarbnieki ir zuduši darba tirgum. Ir cilvēki, kuri uzskaitē ilgstoši atrodas objektīvu iemeslu dēļ – kopjams tuvinieks, veselības problēmas ierobežo darba meklējumus, dzīvesvietas tuvumā ilgstoši nav vakanču. Tomēr ir personas, kuras motivēt darbam ir ļoti grūti, kuras nepārtrauktā uzskaitē ir pat desmit gadu. Bauskas filiālē ilgstošākais bezdarbnieks uzskaitē ir no 1999. gada. Darba meklētāji bieži vien ir beiguši dažādus kursus, iesaistījušies NVA atbalsta pasākumos, tomēr darbu nav spējuši atrast,» stāsta I. Bēmane. Bauskas filiālē pašlaik aktuālas 72 vakances.
Trūkst speciālistu
Sludinājumos lasāms, ka uzņēmēji lielākoties meklē speciālistus. Reizēm norādīts arī atalgojums, parasti tas ir no 500 eiro.
Strādniekus meklēja arī SIA «Viona», kas šogad Bauskā veic Rīgas ielas pārbūvi un ūdenssaimniecības projektus. Uzņēmuma vadītājs Ediks Barojans sacīja, ka atrasti 15 strādnieki, galvenokārt skolēni un studenti, kas vēlas nedaudz nopelnīt. Uzņēmējs tomēr nav apmierināts. «Daudzi apgalvo, ka prot bruģēt un veikt citus darbus, bet izrādās, ka māk tikai ķerru stumt. Speciālistu, profesionālu bruģētāju nav,» atzīst E. Barojans. Viņš stāsta, ka ekonomiskās krīzes laikā Latviju pametuši vairāki speciālisti un arī tagad daudzi brauc projām.
Vecumnieku novada Valles vidusskolas vadība šovasar meklēja bioloģijas skolotāju. Direktores vietniece izglītības jautājumos Gunta Kupčiuna informēja, ka atrasta speciāliste, kura mācās maģistrantūrā. Tiesa, pedagoģiskās izglītības nav, tomēr ir bakalaura grāds vides zinātnēs. G. Kupčiuna pastāstīja, ka atsaucība nav bijusi liela, strādātgribētāju daudz, bet noteikta profila speciālistu atrast grūti.
Pieviļ strādniekus
Darba meklētājiem ir savs viedoklis par to, kāpēc daudzi uzņēmumi nevar atrast strādniekus. Baušķenieks, kurš nevēlējās paust savu vārdu, pastāstīja par pagājušā un šī gada pieredzi divās firmās, norādot, ka abās vadība šogad meklē strādniekus mūsu novados.
Nepatīkamākais esot nemaksāšana. Būvniecības nozarē strādnieki tagad pieprasa atalgojumu ik pēc nedēļas. Ja darba devējs izrādās negodīgs, šādi iespējams laikus pamest nemaksātāju. Ja kāds piekrīt saņemt atalgojumu pēc mēneša, pats esot vainīgs. Cerības atgūt nesamaksāto esot mazas – parasti līgumos norāda, ka pieņem uz pārbaudes laiku, vai atrod dažādus iemeslus, par ko atlaist bez atalgojuma.
Ir veids, kā daudzi likumīgi pamanās nesamaksāt. Līgumā, ko noslēdz ar darba ņēmēju, tiek norādīts, ka nodrošinās ar darba instrumentiem, bet iedod tikai daļu. Vēlāk paņem instrumentus un nesamaksā, pamatojoties uz to, ka nav atdoti visi rīki, kas līgumā norādīti, lai arī tos vadība nemaz nepiešķīra. Darba meklētājs ar rūgto pieredzi atzina, ka tagad uzmanīgi pēta interneta sūdzību portālus un pirms darba piedāvājuma pieņemšanas cenšas aprunāties ar uzņēmuma strādniekiem. «Ļoti daudzi šeptmaņi tāpēc arī meklē darbiniekus, ka nemaksāja atalgojumu iepriekšējiem. Šādas firmas sludinājumā bieži vien norāda tikai celtniecības objektu, jo krāpnieka uzņēmuma nosaukumu daudzi jau zina,» teic darba meklētājs.
