Rundāles novada Svitenes muižā 21. jūlijā pēc Krievijas Televīzijas 1. kanāla pasūtījuma sākās sešu sēriju televīzijas lentes «Nedegošais ērkšķu krūms» filmēšana. Tā notiek sadarbībā ar Latvijas producentu grupu. Filmas uzņemšana turpināsies Rīgas ielās un pagalmos, vecajā lidostā «Spilve», Tukuma novadā un Baltkrievijā. Svitenē komanda atgriezīsies 9. augustā, lai vēl trīs dienas turpinātu darbu. No filmēšanas 60 dienām 28 tiks pavadītas Latvijā.
«Bauskas Dzīve» 21. jūlijā uzturējās Svitenē, vērojot filmas tapšanu, sarunājās ar režisoru Dmitriju Tjurinu, mākslinieku inscenētāju Valēriju Sorokoumovu, muižas ēkas saimnieci – Pilsrundāles vidusskolas Svitenes struktūrvienības vadītāju Guntu Noviku – un filmēšanas grupas dalībniekiem.
Režisora veiksmīgā debija
Jaunais režisors ar televīzijas projektu pieredzi Dmitrijs Tjurins 2013. gadā veiksmīgi debitēja pilnmetrāžas kino. Viņa filma «Slāpes» ir piedalījusies vairākos kinofestivālos Krievijā, Francijā un saņēmusi godalgas. Lentei ir ļoti augsts reitings gan Krievijā, gan citās valstīs. Tā vēsta par jaunu puisi – talantīgu mākslinieku, kurš, atgriezies no kara Čečenijā, vairs nespēj atrast savu vietu dzīvē. Viņš jūtas iekšēji salauzts un iztukšots. Līdzīgi notiek ar jaunās filmas «Nedegošais ērkšķu krūms» galveno varoni, kura 1945. gadā pēc atgriešanās no aktīvās karadarbības zonas jūtas apjukusi un neiederīga miera laikā.
Filmas nosaukumā izmantota atsauce uz Vecās Derības otrajā Mozus grāmatā minēto nedegošo ērkšķu krūmu Ēģiptes tuksnesī, kas simbolizē Dieva žēlastību. Jaunais televīzijas seriāls ir veidots pēc krievu rakstnieka Borisa Vasiļjeva stāsta motīviem. Savulaik vairāki viņa darbi ir iedvesmojuši kino un teātra režisorus. Pirms daudziem gadiem uzņemtā lente «Bet rītausmas šeit ir klusas» bija labi pazīstama arī aiz Krievijas robežām. Filma «Nedegošais ērkšķu krūms» nebūs par karadarbību, bet gan par sievietes likteni karā.
Salauzta dzīve
Režisors Dmitrijs Tjurins stāsta: «Par šo tēmu tiek maz runāts godīgi, atklāti un patiesi. Sievietēm karā, protams, nav vietas – tas ir pretdabiski. Tikai komunistiskais režīms Otrajā pasaules karā aktīvajā karadienestā uzdrīkstējās iesaukt vienu miljonu Padomju Savienības sieviešu. Jā, viņas iesauca dienestā arī vācieši, taču pretinieka armijā sievietes necīnījās frontē ar ieročiem rokās, bet strādāja humānā vidē par telefonistēm, sekretārēm, sakarniecēm. Borisa Vasiļjeva stāsts mani ļoti iespaidoja, tāpēc piekritu Krievijas TV 1. kanāla uzaicinājumam kļūt par filmas režisoru.
Vēstījumā ir ietverta dziļa drāma. Sievietes, kuras frontē izdzīvoja, pēc atgriešanās dzimtajās vietās kļuva par beztiesiskiem, pat nicināmiem radījumiem, jo oficiālā propaganda sludināja, ka uzvaru karā izcīnīja tikai vīrieši. Vēl traģiskāk – no kara pārnākušās sievietes sabiedrība uzskatīja par prostitūtām. Man gribējās iejusties nežēlīgā laikmeta atmosfērā, iedziļināties personāžu psiholoģijā, bet es neesmu tajā laikā dzīvojis. Kopš Otrā pasaules kara beigām ir pagājuši 70 gadi, mainījusies valoda, žesti, uztvere. Tāpēc ļoti daudz lasīju, skatījos dokumentālas un spēlfilmas. Mums palīdz arī nopietni konsultanti.»
Galveno lomu atveido jaunā aktrise Klaudija Koršunova, kura iepriekš ir filmējusies «Art House» jeb neatkarīgajās filmās, kas nav komerciālas. Arī pārējie aktieri nav uzreiz atpazīstamās mediju sejas. Izņēmums ir vienīgi Daniils Strahovs, daudzu televīzijas seriālu un pilnmetrāžas filmu galveno lomu atveidotājs.
Piedalās arī latviešu aktieri
Režisors lūdz īpaši uzsvērt, ka Latvijas kinospeciālistu komanda pelna vislielāko atzinību. Viņi ir augstas klases profesionāļi, atbildīgi cilvēki, ar kuriem ir viegli un patīkami sadarboties. Dmitrijs Tjurins iepriekš ar Latvijas kolēģiem nav kopā strādājis.
Epizodiskās lomās filmējas daudzi profesionāli latviešu aktieri no Rīgas, Liepājas, Valmieras, Daugavpils teātra. Nesen Rīgā tika uzņemts fragments, kurā spēlē Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš. Piedalās arī amatieri – pusaudži no rīdzinieku ģimenēm un bērnunama.
«Mums bija vajadzīgi dažādi tipāži, raksturīgi drūmajam pēckara laikam. Bērni, kas dzīvo ģimenēs, pat nogrimēti izskatās pārāk labklājīgi. Tāpēc es lūdzu iesaistīt arī pusaudžus no bērnunama. Svitenes muižā filmējam epizodes, kas 1945. gadā notiek izolēta lauku apvidus skolā un klubā. Muižas ēkas vairākos interjeros mūsu mākslinieki un rekvizitori ir iekārtojuši ticamu, gluži autentisku vidi, šo to piekrāsojot, salabojot, nomaskējot. Ir sagādāti visdažādākie rekvizīti – tā laika mēbeles, gaismas ķermeņi, plakāti, drapērijas. Tekstilijas, piemēram, ir speciāli jāvecina. Filmēšanas laikā nomainījām pat elektrības rozetes. Svitenes muiža ir ideāla vieta filmēšanai – interjers ir labi saglabājies, dabiski nolietots, nevis izpostīts ar nejēdzīgām pārbūvēm. Mūsu Latvijas partneri piedāvāja daudzus objektus. Esam simtiem kilometru nobraukuši pa Latviju, tos aplūkojot. Svitenes muiža pilnībā atbilda mūsu kritērijiem,» skaidro Dmitrijs Tjurins.
Staļina portrets pie sienas
Mākslinieks inscenētājs Valērijs Sorokoumovs ir vides iekārtojuma autors. Šajā profesijā viņš strādā jau 43 gadus un joko, ka droši vien tā arī neaizies pensijā, jo darbs pievelk kā magnēts. Telefona displejā viņš rāda krāsu skices – interjera un eksterjera koptēlu, detaļas. Režisors un asistenti tās izvērtē un vienojas par konkrētiem rekvizītiem. Tos palīdz sagādāt Latvijas kolēģi, kuri labi pazīst vidi, materiālus, zina, kur tos meklēt.
Svitenes skolas ēkā filmēšanai iekārtoti trīs interjeri – klase ar 40. – 50. gadu soliem, skolotāju istaba, kuras sienas rotā Josifa Staļina, Ļeņina, krievu literatūras klasiķu portreti un ideoloģiskās propagandas plakāti. Skolas zāle tiks pārveidota par pēckara laika klubu.
Augustā ir paredzēts filmēt arī vairākus ārskatus. Tas nekas, ka skolas pagalms ir asfaltēts. «Atvedīsim vairākas kravas zemes un pārklāsim visu asfaltu. Zirgu un pajūgu mums apsolīja sagādāt ciema iedzīvotāji. Svitenes tuvumā ieraudzījām pļavu, kas perfekti atbilda filmēšanas vajadzībām. Iepazināmies ar lauku sētas saimnieci, kurai pieder govs, un palūdzām to atvest uz mūsu nolūkoto pļavu,» ar kino uzņemšanas specifiku iepazīstina Valērijs Sorokoumovs.
Pirms dažām nedēļām filmas producente piezvanīja Svitenes skolas vadītājai Guntai Novikai un lūdza nepļaut zālienu un necirpt dzīvžoga krūmus. Gunta atklāj: «Sākumā bēdājos – kā gan tas izskatīsies? Cilvēki domās, ka esam kļuvuši slinki un nevīžīgi. Tagad vairs neraizējos, jo zinu, ka mūsu ieinteresētā attieksme palīdz nodrošināt veiksmīgu filmēšanas procesu. Mums ir izveidojušās ļoti labas attiecības ar visiem komandas dalībniekiem.»
Attīstīta infrastruktūra
Kāpēc Maskavas filmēšanas grupai Latvijā jāmeklē 19. gadsimta lauku muiža, ja Krievijā tādu ir, cik uziet? Šo jautājumu uzdodam režisoram. Viņš pārliecinoši atbild: «Krievijas vidienē gandrīz nekas nav saglabājies. Lauku muižas ir vai nu sagruvušas, vai pārbūvētas atbilstīgi pašreizējo īpašnieku gaumei. Būtu jānobrauc tūkstošiem kilometru, lai atrastu tāda tipa vēsturisku ēku kā Svitenē. Bet ko mēs iesāktu dziļos laukos bez infrastruktūras? Latvija ir ļoti, ļoti laba vieta filmu uzņemšanai, jo te ir augsti attīstīta kino nozares infrastruktūra, teicami speciālisti, nelieli attālumi. Ja nekļūdos, tad šogad Latvijā filmē ap 20 dažādu Krievijas kinokompāniju.
Esmu sajūsmā par Rīgas bagātīgo eklektikas arhitektūru. Tur var filmēt jebkuru laikmetu, sākot no viduslaikiem un beidzot ar 20. gadsimtu. Iepriekš esmu bijis Tallinā un Viļņā. Šajās galvaspilsētās centra apbūve galvenokārt ir ieturēta vienā stilā. Mums tas nozīmē filmēšanas ļoti ierobežotas iespējas.»
Režisoram un visai filmēšanas grupai necerēts atradums bija vecā Spilves lidosta, kas būvēta tā dēvētā Staļina ampīra stilā un ir ļoti labi saglabāta.
Zēnam pirmā loma
Pirmo reizi filmas uzņemšanas procesu vēro rīdziniece Jūlija Pavlova. Viņa pavada 11 gadu veco dēlu Juriju, kurš pretendentu atlasē ir apstiprināts epizodiskai lomai. Zēnam būs jārunā arī teksts. Par kastingu, kas notika Rīgā, Jūlija uzzināja no saviem paziņām. Kopā ar dēlu devusies uz atlasi un īpašas cerības nelolojusi. Puikas prieks bija neizmērojams, uzzinot, ka tiek piedāvāta neliela lomiņa. Viņš pat neiedomājās protestēt, kad filmēšanas pirmajā dienā Svitenē uzņemšanas grupas frizieris noskuva matus atbilstīgi 40. gadu otrās puses stilam. Svitenē Juriju un mammu gaidīja vēl kāds pārsteigums – amatieraktieru vidū viņš ieraudzīja savu paralēlklases biedru no Rīgas 92. vidusskolas.
Jauno filmu Krievijas TV 1. kanālā ir paredzēts demonstrēt 2015. gadā.
***
Par filmēšanu Svitenes muižā ar Rundāles novada domi ir noslēgts sadarbības līgums. Pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis informēja, ka «par elektrības patēriņu, piemēram, un radītajām neērtībām domes budžetā tiks iemaksāti 550 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis».
