Starptautiskā mākslas plenēra dalībnieki galerijā «Meistars Gothards» uz ekrāna demonstrēja pašu sagatavotās prezentācijas. Viņi iepazīstināja kolēģus ar saviem darbiem un citās valstīs gūtajiem mākslas iespaidiem.
Rāda dažādas jomas
Bauskas mākslas skolas pedagoģe Aija Ušerovska rādīja attēlus un stāstīja par piedalīšanos plenērā Baltinavā – apdzīvotā centrā Krievijas pierobežā. Viņa un kolēģe Aina Putniņa pievienojās mākslinieku grupai, kas jūlija sākumā Baltinavā bija sarīkojusi radoša darba dienas brīvā dabā. Mākslas skolas pārstāvēm radās ļoti labs iespaids par sirsnīgo uzņemšanu, glezniecisko Latgales dabu un plenēra organizāciju.
Olita Dzelzkalēja, plenēra «Bauskas vasara» dalībniece un Mākslas skolas pasniedzēja, prezentāciju vakara apmeklētājus iepazīstināja ar radošā darba vairākiem aspektiem. Fotoattēlos viņa bija dokumentējusi savu audzēkņu izstrādātos šī gada noslēguma darbus – leļļu figūras vēsturiskos tērpos –, skolēnu vasaras prakses darbus, kā arī Rundāles pils restaurācijas noslēguma procesu hercoga bibliotēkā. Olitai Dzelzkalējai ir restauratores kvalifikācija. Mākslas skolas 5. klases audzēkņi vasaras praksē šī gada jūnijā apgleznoja Korfa dārza strūklakas dīķa nožogojuma barjeru. Uz ietonētiem koka dēlīšiem jaunieši attēloja stilizētas zivis.
Ļoti interesanta bija rīdzinieces Ingas Bāliņas prezentācija par mākslas un dabas iespaidiem Nīderlandē, kā arī citu plenēristu stāstījumi.
Mākonis, ūdeņi un tornis
Prezentācijā piedalījās arī Sanktpēterburgas māksliniece Olga Gračova. Plenērā «Bauskas vasara» un Latvijā viņa ir pirmo reizi. Olga ir dzimusi Novgorodā, kur beigusi Mākslas skolu, pēc tam Novgorodas universitātē ieguvusi arhitekta izglītību. Šajā profesijā viņa nestrādā, bet darbojas dizainā, glezno, ir bijusi māksliniece divās filmās.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Olga stāsta par savām plašajām interesēm un dalās pirmajos iespaidos par mūsu pilsētu: «Nesen pie Bauskas pils uzgleznoju plenēra pirmo darbu – ūdeņi, gaišs mākonis kā pūkains spilvens, pils tornis. Tobrīd man radās ļoti spilgta asociācija ar krievu izcelsmes Amerikas Savienoto Valstu rakstnieka Vladimira Nabokova brīnišķīgo stāstu «Mākonis, ezers, tornis». Šādu kombināciju piepeši ierauga stāsta varonis, tā viņam šķiet gluži kā vīzija. Es jutos līdzīgi. Par Bausku man ļoti daudz bija stāstījusi un vasaras darbus rādījusi studiju biedre Darja Sokolova, kura šogad plenērā piedalās trešo reizi. Tas mani iedvesmoja. Aizsūtīju rīkotājiem savu darbu digitālu izlasi un jutos laimīga, ka saņēmu uzaicinājumu piedalīties. Arī mans vīrs bija priecīgs. Viņam ļoti patīk Rīga, ko daudzreiz ir apmeklējis. Mēs tagad bieži sazināmies, stāstu viņam par savām izjūtām. Pēc plenēra esmu plānojusi dažas dienas palikt Rīgā, lai iepazītu arhitektūru, apmeklētu muzejus un galerijas. Kādreiz gribētos aizbraukt uz Cēsīm. Esmu daudz dzirdējusi par Cēsu mākslas festivālu.»
Harmoniska vide
Olgai nebija viegli iejusties Sanktpēterburgā, jo viņai patīk nelielas pilsētas. Bausku viņa uztver kā minipasaulīti lielajā Visumā, kurā rit harmoniska, rāma dzīve.
«Būdama arhitekte, uzreiz novērtēju ēku līdzsvaroto mērogu. Tas ir draudzīgs cilvēkam. Šādā pilsētvidē ikviens var justies labi. Pilsēta ar divām gleznainām, klusām upēm, manuprāt, nevienu neatstāj vienaldzīgu. Es peldējos Mūsā, un mazas zivtiņas bariem vien virpuļoja blakus. Te ir skaisti, rimti saulrieti un dziļš, piepildīts miers. Cik labi, ka var gleznot, visur pārvietoties kājām, pavadīt dienas ar interesantiem, ļoti dažādiem māksliniekiem! Sanktpēterburgā esmu dizainere suvenīru kompānijā, manas dienas aizrit pie datora, lai gan krietni vairāk man patīk mākslu radīt ar rokām – visu procesu, sākot no idejas līdz gatavam darbam,» atklāj Olga.
Svētkos raksta veltījumus
Veļikijnovgorodas māksliniecei, universitātes pasniedzējai Darjai Sokolovai, mūsu pilsētā un apkārtnē jau ir izveidojies plašs paziņu un domubiedru loks. Pagājušā gada plenēra noslēgumā Codes pagasta zemnieku saimniecības «Celmi» īpašniecei Ingai Celmai Darja uzdāvināja oriģinālu, pašas ilustrētu grāmatiņu. Protams, tā nebija iespiesta, bet darināta no kartona loksnēm. Ilustrācijas izteiksmīgi atspoguļoja zemnieku saimniecības ikdienu – piena lopkopību.
«Bauskas Dzīve» iztaujāja Darju par radošiem darbiem un idejām, kas īstenotas kopš 2013. gada plenēra «Bauskas vasara». Māksliniece turpina meklē interesantus veidus, kā vizualizēt kultūrvēstures mantojumu. Viņa atzīst, ka tāda doma gluži negaidīti radās pērn Bauskā. Tagad Darju visvairāk aizrauj dažādu senu, ar roku rakstītu šriftu apgūšana. Kopā ar studentiem, kolēģiem un citiem domubiedriem Novgorodas pilsētas 1155. dzimšanas dienā, ko svinēja pirms mēneša, māksliniece, iesaistot pilsētniekus, izveidoja dekoratīvu panno, kas sastāv no senslāvu šriftā aprakstītas bērza tāss 1155 fragmentiem. Pilsētas svētkos ikviens iedzīvotājs varēja piedalīties mākslinieku radošajā darbnīcā. Katrs saņēma tāss gabaliņu un speciālu rakstāmirbulīti. Vēstījuma saturu varēja brīvi izvēlēties. Konsultanti rādīja, kā uzraksti ar irbulīti jāiegravē materiālā. Idejas autori no tāss fragmentiem izgatavoja milzīgu panno, ko trīs dienas varēja aplūkot pilsētas svētkos brīvā dabā. Tagad tas ir eksponēts Novgorodas kultūras centrā. Uzraksti uz bērza tāss ziemeļslāvu teritorijās viduslaikos bija ļoti izplatīti. Arheologu atrastie fragmenti ir Novgorodas senvēstures nozīmīga liecība.
Vēl Darja stāsta, ka Novgorodā ir paredzēts veidot vēsturisko grāmatu muzeju, arī viņa ir iesaistījusies projektā. «Šrifta un teksta sintēze senajās grāmatās ir joma, kas mani pašlaik interesē visvairāk,» apgalvo māksliniece.
