70 gadu jubileju svin Melita Davidone.
Aicināta uz sarunu saistībā ar dzīves skaisto un apaļo jubileju, ginekoloģe Melita Davidone «Bauskas Dzīvei» sākumā atbildēja: «Ko tad es! Nekā interesanta man nav, ko stāstīt.» Taču mūžs bijis labiem darbiem un skaistām emocijām bagāts.
Trauksmains darbs
Daktere atzīstas, ka viņai nepatīk uzstāties un par sevi runāt. Šķiet, jubilāre īpaši nedomā, cik nozīmīga loma viņai ir bijusi daudzu mūspuses ģimeņu dzīvē. Vietējie viņu slavē, sauc par vienu no labākajām un saprotošākajām dakterītēm.
Medicīnā Melita darbojas jau 41 gadu, palīdzējusi neskaitāmiem vecākiem saņemt pasaules lielāko dārgumu – bērniņu. Pati stāsta, ka izvēlētā profesija viņai ļoti patīk. Pēc Skaistkalnes vidusskolas beigšanas, kas ir arī ārstes dzimtā puse, jubilāre gadu nostrādāja feldšerpunktā Kurmenē un Īslīces sovhozā. Viņa pirms studijām ilgi nevarēja izšķirties starp angļu valodu un medicīnu, līdz izvēle krita par labu otrajam variantam. Vien sestajā studiju kursā, kad bija jāspecializējas, viņa nolēma kļūt par ginekoloģi, jo «gribējās kaut ko asāku nekā terapija».
Vissarežģītākais ir pieņemt dzemdības, jo tad vienlaikus ir jāatbild par divu cilvēku dzīvību, atklāj ginekoloģe. «Dzemdības rit normāli, un tad pēkšņi vienā mirklī viss mainās un rodas sarežģījumi. Darbs ir trauksmains un neprognozējams. Tomēr – cik sieviešu, tik dzemdību,» piebilst daktere Davidone.
Tukšuma izjūta
Darba ikdiena ļoti mainījās 2009. ga-dā, kad likvidēja slimnīcu, tajā skaitā dzemdību nodaļu. Ginekoloģe atminas, ka līdzīgi kolēģēm pēc tam vēl ilgi naktīs sapņojusi, kā pieņem dzemdības. «Radās tāda tukšuma izjūta. Bija skaisti izremontēta nodaļa, labs aprīkojums un profesionāls personāls. Visu likvidēja,» stāsta Melita.
Visgrūtāk bija tām vecmātēm, kurām bija jāpārkvalificējas par medicīnas māsām, lai varētu turpināt strādāt. Jubilāres balsī dzirdamas skumjas par darbavietas reorganizāciju: «Strādājām garas darba stundas, uz slimnīcu gājām kā uz otrajām mājām.»
Uzturēt dzemdību nodaļu ir ļoti dārgi, prātojot par tās iespējamo atjaunošanu, secina daktere. Ir nepieciešams liels personāls – jānodrošina vecmātes, ārsta, anesteziologa, operācijas māsas diennakts dežūras, jābūt asins pārliešanas punktam utt.
Vēl gadu
Grūtnieces Bauskā joprojām tiek aprūpētas. Daktere ir novērojusi, ka pašlaik pieaug jauno māmiņu skaits, sievietes ir gudrākas, jaunietes – vairāk izglītotas: «Tehnoloģiju laikmetā laikam palīdz «māte google», kas sniedz atbildes uz visiem jautājumiem.» Kā piemēru ginekoloģe min abortu skaita samazināšanos. Kādreiz sievietes šo procedūru izmantoja kontracepcijas vietā…
Lielāko dzīves daļu jubilāre ir atdevusi medicīnai, un arī tagad viņa savu enerģiju un rūpes velta citu sieviešu veselībai. To daktere ir apņēmusies darīt vēl gadu. «Ko iesākšu pēc tam, es nezinu. Es jau nevaru nosēdēt mierā,» atklāj mediķe.
«Lai arī dzīve paskrējusi ļoti ātri, tā nav bijusi rožu dārzs,» secina daktere. Viņa atklāj, ka dzīves grūtajos posmos ļoti palīdzējuši kaimiņi. Pašlaik prieku sniedz ceļošana pa Eiropu, grāmatu lasīšana, dēla Riharda ģimene un mazdēls Mārtiņš. Brīvajos brīžos, kad pieskata četrgadīgo zēnu, kurš izklaidē ar stāstiem par automašīnām un atklāj sapņus par šofera profesiju, jubilāre pa īstam novērtē to, ko dzīve viņai devusi.
