Dažbrīd šķiet, ka Latvijā ir palikuši trīs tikumības bastioni – priesteri, deputāti un kristīgās nevalstiskās organizācijas (NVO). Dīvaina kompānija, vai ne? Pirmais bastions Romas Katoļu Baznīcas Rīgas Arhidiecēzes Arhibīskapa Metropolīta Zbigņeva Stankeviča, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Arhibīskapa Jāņa Vanaga, Pareizticīgās Baznīcas Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra, Latvijas Senpareizticīgās Pomoras Baznīcas Padomes priekšsēdētāja garīgā tēva Aleksija Žilko, Latvijas Baptistu draudžu savienības Bīskapa Pētera Sproģa un Rīgas Sv. Grigo-rija Apgaismotāja Armēņu baznīcas pārziņa priestera Hosrova Stepanjana vārdā ir izsūtījis satraukuma pilnu atklāto vēstuli «Par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā».
Vai tiešām tā ir?
No vēstules varam uzzināt, ka «sabiedrībā ir vājinājusies morāles un tradicionālo vērtību nozīmība», palielinās neveselīgu paradumu izplatība, krītas dzimstība, pieaug laulību šķiršanu skaits. Es saprotu – lai veicinātu cilvēku panisku pievēršanos Baznīcai vai vismaz uzlabotu priesteru tēlu, ir nepieciešamas radikālas metodes. Tomēr – ko nozīmē morāles pagrimums? Tā būtu vispārēja noziedzība, izvirtība un nodarbošanās ar amorālām lietām, neatstājot laiku Baznīcai, izglītībai un cēliem mērķiem. Vai ar to patlaban saskaramies?
Gan Latvijā, gan Eiropā krītas noziedzības rādītāji, turklāt radikāli, ja paskatāmies slepkavību skaitu pēdējās divās destmitgadēs un pašlaik. Latvijā samazinās abortu skaits, pēdējos divos gados palielinās laulību skaits, kopš deviņdesmitajiem gadiem ir teju trīskāršojies gan skolas, gan augstskolas beigušo skaits. Ticiet vai neticiet, bet arī alkoholiķu skaits samazinās, cilvēki retāk brauc dzērumā pie stūres, retāk slimo ar gonoreju un sifilisu. Lai gan ne pietiekams, arvien palielinās Latvijā adpotēto bērnu skaits. Katru gadu pieaug valstī reģistrēto draudžu skaits. Atļaujiet jautāt – vai morāles pagrimums Latvijā pastāv realitātē vai priesteru prātos?
Sāpīgo nemana
Kamēr priesteri satraucas par tikumību un pareizu ģimenes modeli, viņiem paliek nepamanīts, ka Latvijā ir visvairāk pašnāvnieku Eiropā, un riska grupa ir pusmūža, ekonomiskās krīzes skartie vīrieši. Kamēr Priesteri, Putina iedvesmoti, steidz sargāt bērnus no homoseksuālisma propagandas, tikmēr viņi nemana, ka tieši homoseksuāli jaunieši un bērni, kas aug reliģiskā vidē, biežāk izdara pašnāvību.
Vēstule piedāvā rūpēties par vecumam atbilstīgu dzimumaudzināšanu vecākajās klasēs, jo laikam jau tagadējais process, kas noved pie abortu, nepilngadīgu meiteņu grūtniecības un saslimstības ar seksuāli transmisīvajām slimībām samazināšanās, acīmredzot nešķiet pieņemams. Tiesa, statistika jāuzlabo, un būtu jānonāk situācijā, kad nav abortu un jaunieši pievēršas dzimumdzīvei vēlāk un apzinātāk, tomēr pašreizējā statistika nekur neparāda izvēlētās politikas nepareizumu. Tomēr vienmēr atrodas cilvēki, kas sapņo par tādu Latviju, kurā sievietes mirst nelegālu abortu laikā, kā tas notiek lielākajā daļā Āfrikas valstu. Par tādu valsti, kurā pastāv nevainības kults ar visām no tā izrietošajām sekām kā Indijā vai Irānā. Par tādu valsti, kur tiešām ir aizliegta homoseksuālisma propaganda, kā tas ir Krievijā.
Vēstulē minēts, ka no Bībeles skatpunkta «dzimumattiecības viena dzimuma personu starpā ir liels grēks», lai gan tas nav viennozīmīgs un vispārpieņemts skaidrojums. Mēs negribam būt ne Zviedrija, ne Norvēģija, kurā valda vēstules autoru izdomātā «ģenderisma ideoloģija», mēs gribam būt kā Krievija vai Indija, kur dzīve taču ir tik daudzas reizes labāka un galvenais – tikumīgāka!
Ignorē cēloņus
Vēstules autori uzbrūk, nu tas nav pat īpaši slēpts, biedrībai «Papardes zieds», kas kopš valsts neatkarības atjaunošanas izglīto jauniešus par seksuālo veselību. Turklāt vēstules autori laikam nav iepazinušies ar mācību materiāliem, kuros patiesi tiek stāstīts par «drošu seksu», arī agrāk kā viņu izsapņotajās «vēlākajās klasēs», tomēr nekad netiek aizmirsts runāt par to, kas ir atbildīga dzimumdzīve un kādas ir abortu sekas.
Es pilnīgi piekrītu, ka ir jāsatraucas par priekšlaicīgu bērnu seksualizāciju, tomēr ne jau stāstīšana bērniem par seksu to veicina, bet gan mūsdienu popkultūra. Kā būtu, ja bērniem mācītu kritisku mediju patēriņu tā vietā, lai kā Padomju Latvijā tēlotu, ka jaunieši līdz pilngadībai vispār par seksu nedomā?
Šķiet, esam nonākuši tik tālu, ka katrs, kurš neatbalsta vēstulē teikto, kļūst par margināli un nešķīsteni. Tik ļoti gribētos, lai Priesteri sludinātu no savām kancelēm, nevis mēģinātu ietekmēt politisko dienaskārtību un izglītību, saglabājot manas un manu bērnu tiesības baudīt Baznīcas un Valsts šķirtību Latvijā. Bet laikam jau tas nebija iespējams ne Ulmaņa režīma laikā, ne tagad. Vadoņi, sapņotāji kļūt par vadoņiem un priesteri ir, kā saka, «match made in Heaven» (‘Debesīs noteikta savienība’ – angl.).
* Atklātā vēstule «Par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā» «Bauskas Dzīvē» publicēta 30. jūlijā. Vēstījums internetā lasāms katolis.lv un citu konfesiju vietnēs.
