Aizvadītajā nedēļas nogalē, 1. un 2. augustā, Ogrē spēkojās labākie Latvijas vieglatlēti, cīnoties par valsts čempionu tituliem un ceļazīmēm uz Eiropas čempionātu vieglatlētikā.
Mūsu novadi visplašāk bija pārstāvēti skriešanas disciplīnās – sprinteru bija gana daudz. Tomēr atsevišķi pārstāvji startēja arī mešanas disciplīnās.
Viens mēģinājums
Atnāca, aizmeta, uzvarēja – tā, pārfrāzējot slaveno Jūlija Cēzara teicienu «Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju», varētu teikt par slaveno olimpieti no Vecumniekiem Aināru Kovalu, kas izcīnīja čempiona titulu šķēpmešanā.
Tieši šķēpa metēju sacensībās bija lielākā intriga. Jau sezonas sākumā četri sportisti bija izpildījuši Eiropas čempionāta normatīvu, un nolikums noteica, ka trīs veiksmīgos nosauks pēc Latvijas čempionāta rezultātiem. Visi gaidīja cīņu starp Aināru Kovalu, Zigismundu Sirmo, Rolandu Štrobinderu un Vadimu Vasiļevski.
Jau iesildīšanās metieni lika pretiniekiem nervozēt – Vecumnieku sportista šķēps lidoja pāri 80 metru atzīmei. Un jau pirmajā metienu sērijā A. Kovals raidīja šķēpu 81,75 metru tālumā. Šķita, ka ar to viņš jutās savu darbu paveicis un nogāja malā paskatīties, ko rādīs konkurenti. Vērtējot pēc IAAF («International Association of Athletics Federations») punktu tabulām, A. Kovalam ir otrs augstvērtīgākais rezultāts Latvijas čempionātā.
Ceļazīme, iespējams, rokā
Pārējiem neveicās. Z. Sirmais nespēja savākties pat vienam metienam – kaut kas traucēja jau ieskrējienā, un ideālais raidījums nesanāca. V. Vasiļevskis nepārtraukti masēja plecu un no dažiem metieniem atteicās. Tomēr pieredzējušais sportists raidīja šķēpu 76,42 metru tālumā. 80 metru atzīmi nespēja sasniegt R. Štrobinders. Viņam tikai nedaudz tālāk par tuvāko konkurentu – 77,39 metri.
Sacensību lielākais pārsteigums – Ansis Brūns izcīnīja sudraba godalgu, pēdējā mēģinājumā šķēpu raidot 81,25 metru tālumā. Viņa sniegums, visdrīzāk, nozīmē, ka mājās paliks Z. Sirmais un V. Vasiļevskis, bet uz Eiropas čempionātu brauks A. Kovals, R. Štrobinders un A. Brūns. Drīzumā Latvijas Vieglatlētikas savienības amatpersonas paziņos lēmumu.
Zelta puiši
Tikmēr baušķenieki brieda kārtējiem sasniegumiem stafešu sacīkstēs. Šogad 400 metru distancē nepalīdzēja Jānis Baltušs, kuram svarīgāks bija starts 400 metru barjerskrējienā. Tur bez pārsteigumiem – J. Baltušs finišēja lēnāk nekā iepriekš, 51,7 sekundēs, tomēr pārliecinoši ieņēma pirmo vietu.
Bauskas sprinteri izmēģināja sevi neierastā disciplīnā – 4×100 metru stafetē. 1. augusta vakarā tas atnesa negaidītu panākumu – Andris Ūdris, Deivids Šumskis, Rivo Vožniaks un Ģirts Dubinskis izcīnīja bronzas godalgas ar rezultātu 43,83 sekundes.
Nākamajā dienā, 2. augustā, galvenais starts – 4×400 metru stafete. Baušķenieki šajā cīņā ir neuzvarēti jau kopš 2009. gada. Vienība tajā pašā sastāvā uzvarēja ar rezultātu trīs minūtes un 24,23 sekundes.
Panākumu uzteica vieglatlētikas statistiķis Andris Staģis, informējot, ka D. Šumskis ir viens no jaunākajiem čempioniem šajās sacensībās. Bauskas novada Bērnu un jaunatnes skolas jaunā maiņa veiksmīgi palīdzēja uzvarēt sadarbībā ar jau pieredzējušajiem sportistiem.
Ģirts Dubinskis čempionātā startēja vēl divās disciplīnās – 400 un 200 metru distancē. 400 metros nepaveicās – finišā pietrūka spēka. Tomēr 200 metru distancē izcīnīta trešā vieta ar rezultātu 22,57 sekundes. Rezultātā sportistam divas bronzas godalgas un viena zelta.
Pāriet uz bobsleju
Jauno sportistu paaudzi uz Latvijas čempionātu atveda Iecavas novada sporta skolas «Dartija» trenere Dace Vizule. Veiksmīgākais starts bija Rūdolfam Tonigam – viņš savā 100 metru priekšskrējiena grupā bija otrais ar rezultātu 11,33 sekundes, bet ar to bija par maz, lai iekļūtu finālā.
«Vieglatlētikā tagad startēju maz. Galvenā nozīme dzīvē tagad ir bobslejam. Piedalījos jau divās nometnēs, pirmdien braukšu uz trešo. Ventspilī pavadīsim divas nedēļas,» stāsta R. Tonigs. Viņš atklāj, ka sākumā bijis viens no deviņiem kandidātiem, bet tagad palikuši seši. Rūdolfs trenējas kopā ar pieredzējušajiem bobslejistiem. «Garlaicīgi nav. Konkurence starp jaunajiem šogad ir ļoti spēcīga. To atzīst arī treneri. Drīzumā dosimies uz Siguldas trasi, un tur izšķirsies, kurš būs pilots un kas paliks stūmējos. Mani pašlaik vairāk saista stūmēja pozīcija,» plānus atklāj sportists.
Jānis Rūdolfs Štāls bija viens no tiem retajiem, kas nestartēja skriešanas disciplīnā. Tiesa, jaunajam lodes grūdējam konkurence bija ļoti spēcīga – diemžēl neizdevās iekļūt finālā.
Sacensību lielākā neveiksme bija Staņislava Olijara starts 110 metru barjerskrējienā. Titulētais sportists cerēja izpildīt Eiropas čempionāta normatīvu, bet pēc veiksmīga skrējiena sākuma paklupa aiz barjerām un finišēja pēdējais.
