Jūlija pēdējā svētdienā Ozolaines Svētā Ignācija katoļu baznīcā svinēja dievnama 150 gadu jubileju.
Vairāk nekā 100 ticīgo bija ieradušies no tuvienes un tālienes, lai godinātu baznīcu svētkos un vienotos lūgšanās. Svēto misi celebrēja Jelgavas diecēzes emeritētais bīskaps Antons Justs, klātesot Bauskas dekānam monsinjoram Jānim Zviedrānam un jezuītu orde-
ņa pārstāvim Jānim Meļņikovam, informēja Ozolaines katoļu draudzes mācītājs Romualds Baļčūns.
Viņš Ozolainē sācis kalpot pirms 33 gadiem. Tolaik ticība cilvēkus pievilkusi kā magnēts, un daudzi izvēlējušies sekot Dieva mācībai. Dievnams bijis ļaužu pilns ne tikai svētku reizēs, bet arī iknedēļas dievkalpojumos. Tagad Ozolaines un Vecsaules apkaimē iedzīvotāju kļūst mazāk. Lielāko daļu draudzes locekļu mācītājs pavadījis mūžībā. Patlaban draudzē oficiāli reģistrēti ap 80 ticīgo, bet aktīvie baznīcā gājēji ir 10 – 15 cilvēku, pārsvarā Vecsaules pagasta iedzīvotāji, stāsta katoļu mācītājs.
Baznīcu svētkiem ar ziediem un vītnēm sapost palīdzējusi Pakalnu ģimene. Svētku dievkalpojumā notika arī jauno kristiešu iesvētības un iestiprināšana. Iesvētības nozīmē pielaišanu pie grēksūdzes un euharistijas – vissvētākā sakramenta jeb svētā vakarēdiena. Savukārt iestiprināšanas sakramentā ticīgie tiek bagātināti ar Svētā Gara spēku, skaidro mācītājs. «Katras iesvētības draudzei ir liecība tam, ka mēs, kristieši, neizzūdam, mūsu pulks tomēr atjaunojas,» saka katoļu draudzes prāvests.
Kad Skaistkalnē 17. gadsimta beigās tapa staltais, jaunais dievnams, mazā koka baznīciņa, kas tur bijusi iepriekš, no ceļu krustojuma «devusies» 11 kilometrus tālāk uz Bauskas pusi. Jaunā draudze ieguvusi Ozolu draudzes nosaukumu, jo dievnams bija celts no ozolu baļķiem. Ar laiku draudzes vajadzības pieaugušas, un 1864. gadā tika iesvētīta jaunā baznīca. To pēc tā laika Skaistkalnes prāvesta Mikuliča iniciatīvas draudzes locekļi cēla no šķeltiem laukakmeņiem. Dievnams tika iesvētīts svētā Ignācija no Lojolas godam. Vecais koka dievnams tika nojaukts, un tā vietā uzlikts liels čuguna krusts ar uzrakstu «Draudzes mīlestība 1867».
