Bauskas novada Mežotnes pagastā ir sena lauku sēta «Naikas», kura apbūrusi ne tikai tās saimniekus, bet arī stārķus un pūces.
Redzēta filmā
Tie, kam tuvs kino, «Naikas» redzējuši Imanta Krenberga 1972. gada spēlfilmas «Egle rudzu laukā» kadros, kur jaunieši tiekas pie šīs mājas. Soliņa gan vairs nav, bet skaisti te ir joprojām.
Kā stāsta māju saimniece Anita Vismane, «Naikas» būvēja Jānis Naika tālajā 1828. gadā. No cēlēja uzvārda radies māju nosaukums. Pēc tam te dzīvojis Jāņa dēls Jānis, kurš ilgi neesot precējies, taču, beidzot apņēmis sievu un paguvis uzaudzināt trīs bērnus. No viņiem tikai viens vairs esot šai saulē.
Dzimta «Naikās» dzīvojusi līdz 1949. gada 25. martam, kad ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. Lai arī Naikas bija saimnieki un politikā neesot bijuši iesaistīti, tomēr zinājuši, ka tiks izsūtīti. Saimniecība bijusi liela – divas kūtis, klēts, pirtiņa un 86 pūrvietas zemes. No Sibīrijas atgriezušies visi, izņemot Jāni, kam jau esot bijis liels vecums.
Gluži kā jauna
Māja savā mūžā ir piedzīvojusi ļoti daudz – abus karus, še uzturējušies vācu karavīri, vēl tagad klēts sienā manāmi ložu caurumi.
Saimniekot «Naikās» Vismaņu ģimene sāka 2006. gadā, kad pārpirka mājas, fermas ar lopiem un zemi. «Iepriekš šeit dzīvoja ģimene, kura izšķīrās. Tā kā tie bija mūsu draugi, viņi piedāvāja, vai vēlamies lauku sētu pirkt. Paši dzīvojām Karogā, tomēr lēmām par labu lopiņiem un saimniecībai, pārcēlāmies uz «Naikām»,» stāsta saimniece.
Te bija vajadzīgs liels remonts. Par ieguldīto naudu Vismaņi būtu varējuši uzcelt jaunu ģimenes ligzdu, tomēr nolemts, ka «Naikas» netiks nojauktas aiz cieņas pret iepriekšējiem saimniekiem – attāliem radiniekiem.
«Tā kā bijām pārdevuši savas mājas Karogā, tad mums bija naudiņa, ko ieguldīt remontā. Strādājām daudz un ilgi – pavasarī sākām remontu un tikai rudens beigās varējām ievākties jaunajās mājās. Siltinājām sienas, mainījām grīdu, paveicām daudzus citus uzlabojumus,» atminas A. Vismane. Visas koka konstrukcijas ir palikušas sākotnējās, mājai vairākkārt ir celtas piebūves.
Skurstenis kā mugurkauls
Zīmīgi, ka «Naikas» kopā satur manteļskurstenis, kurš nav taisns, bet gan ieslīps. Ja ir vēlme ko mainīt un pārbūvēt, tad jāsauc talkā būvinženieris, jo māja balstās uz skursteņa, atklāj saimniece.
Liela saimniecības vērtība ir aka, kurā ūdens pietiek, lai veldzētu 30 slaucamas govis un pulciņu telīšu. Ūdeni izmanto lauku apstrādei, pēc tā braucot pat radi un kaimiņi, un tas nekad neaptrūkstas. Saimniecības pirmsākumos esot bijusi vēl viena – kūts aka, tomēr tā aizbērta, un vietu vairs nevarot atrast. Arī kādreizējā mājas iedzīvotāja Mirdza vairs neatminas, kur tā bijusi, teic Anita.
Lai arī «Naikas» ir plaša saimniecība, kur brauc traktori, kombaini un rūc motori, tomēr mieru še raduši četri stārķi, kuri sadzīvo vienā kokā kā kopmītnēs. «Naktīs var dzirdēt, kā pūces sauc savus bērniņus, reizēm uzlido pie loga, un tad liekas, ka jau istabā ūjina,» smej saimniece. Dažkārt varot just, kā «Naikās» mājas gariņš pārvietojas, bet, tā kā nekas slikts te nenotiek, viņš esot mierīgs un labvēlīgs.
