Lauksaimnieki var sākt iepazīties ar 2015. – 2020. gada atbalsta perioda galvenā jaunuma – zaļināšanas – nosacījumiem, informē
Zemkopības ministrija (ZM).
Lauku atbalsta dienests (LAD) sagatavojis un izplatījis pirmo informatīvo materiālu, kuru vēl, iespējams, mainīs un papildinās atbilstīgi ZM un valdībā apstiprinātiem lēmumiem.
Jāplāno sējumi
ZM aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību zaļināšanai, jo tās nosacījumi obligāti jāņem vērā, šī gada vasaras otrajā pusē un rudenī plānojot nākamā gada sējumu struktūru un ziemāju sēju, vēsta ministrijas pārstāvis Kaspars Funts.
Kā ziņots, zaļināšanas atbalsts noteikts, lai izplatītu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi. Kaut arī Latvijā zaļo platību ar lielu bioloģisko daudzveidību ir krietni vairāk nekā tā sauktajās vecajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, uz ko nākamā budžeta perioda apspriešanas gaitā norādīja mūsu valsts amatpersonas un zemnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji, saimniecībām, kas apstrādā desmit hektāru un vairāk aramzemes, zaļināšanas nosacījumi tomēr būs jāpilda.
Zaļināšanas maksājums cieši saistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM), proti, saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakse, lai saņemtu abus. Ja tas nenotiks, zaļināšanas maksājumu samazinās vai neizmaksās, brīdina ZM un LAD.
Trīs punkti
Nākamgad zaļināšanas praksē lauksaimniekam jāizpilda trīs nosacījumi – kultūraugu dažādošana, jāizveido vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības (ENP) un jāsaglabā ilggadīgie zālāji, vēsta LAD. Zaļināšanas maksājumu automātiski saņems bioloģiskās saimniecības, un zaļināšanas prakse neattieksies uz ilggadīgo stādījumu platībām.
Saimniecībām ar mazāk nekā desmit hektāriem aramzemes neprasīs ievērot nevienu no zaļināšanas kritērijiem. Saimniecībām ar 10 – 15 ha aramzemes jāizmanto vismaz divi kultūraugi, un galvenais nedrīkstēs aizņemt vairāk par 75% platības. Šādām saimniecībām nav jāuztur ENP.
Saimniecībām ar 15,01 – 30 ha aramzemes būs jāievēro nosacījums par vismaz diviem kultūraugiem un 5% ENP. Ja apstrādā vairāk par 30 ha zemes, jāizmanto vismaz trīs kultūraugi un jāuztur 5% ENP. Galvenais kultūraugs nedrīkst aizņemt vairāk par 75%, divi galvenie kopā – ne vairāk par 95% aramzemes.
LAD materiālā sīki uzskaitīti kritēriji, pēc kuriem noteic kultūraugu dažādošanas nosacījumu izpildi, un nosaukti svarīgākie kultūraugi – kopskaitā teju 50, ko var izmantot dažādošanai.
Vieglāk Vallē un Vecumniekos
ENP uzturēšana 5% no aramzemes patlaban lauksaimniekiem šķiet sarežģītākais nosacījums, «Bauskas Dzīvei» atzina vairāki zemnieki. LAD materiālā iekļauti vairāki piemēri par ENP noteikšanu.
ENP ietver papuves, laukmalas, ainavas elementus uz aramzemes, piemēram, dižkokus, alejas, dižakmeņus, dīķus, koku un krūmu grupas, kā arī buferjoslas gar ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatorā iekļautiem objektiem, ilggadīgos zālājus, platības ar slāpekli piesaistošiem kultūraugiem. 5% nav jānodrošina tām saimniecībām, kurām vairāk nekā puse aramzemes atrodas pagastā ar «mežu atbrīvojumu». Mūspusē tādi ir divi – Vecumnieku novada Valles un Vecumnieku pagasts.
LAD direktores vietnieks Indulis Āboliņš iepriekš informēja, ka septembrī LAD mājaslapā būs pieejams kalkulators, kurā katrs varēs aprēķināt, vai saimniecība izpilda šo nosacījumu.
Savukārt ilggadīgos zālājus vides jutīgajās teritorijās noteic ES Putnu direktīva un Biotopu direktīva. Tie iekļauti LAD lauku reģistrā, informāciju var atrast pēc kadastra vai bloka numura. Šis kritērijs tiks vērtēts arī valstī kopumā, proti, ja ilggadīgo zālāju platība valstī samazinās zem 5%, LAD informē lauksaimniekus, kuriem daļa zemes būs jāpārveido par ilggadīgajiem zālājiem.
Daudz jautājumu
Bauskas novada domes lauku konsultante Rudīte Jaunzeme «Bauskas Dzīvei» atzina, ka pati patlaban vēl pēta LAD izplatīto materiālu. «No zemniekiem saņemu ļoti daudz jautājumu par zaļināšanu, un ne uz visiem var atbildēt, jo nosacījumi nav līdz galam formulēti,» teic
R. Jaunzeme, «plānoju septembrī, kad LAD būs atvērtas platību pieteikšanas kartes, apbraukāt pagastus un skaidrot visas nianses.»
R. Jaunzeme gan atzīst – arī pašai ne visi sīkumi ir skaidri, un LAD eksperti pagaidām arī nevar sniegt atbildes par dažādām specifiskām situācijām. «Viens no vēl precizējamiem aspektiem ir tīrkultūras platības nosacījums, zaļo joslu appļaušanas biežums un tā kontrole,» min konsultante, «nav skaidrs par slāpekli piesaistošajām kultūrām – kur un kā tās pirks, kāda būs cena, ja visi zemnieki reizē meklēs, piemēram, pupas, vai būs lopbarības pircēji pēc to novākšanas.»
Gan R. Jaunzeme, gan LAD speciālisti atzīst – pirmais jaunās kārtības posms 2015. gadā būs jāvelta sīkumu precizēšanai un sadarbībai. «Ja kāds būs pieļāvis kļūdu nezināšanas dēļ, uzreiz lielāko sodu tam neuzliks,» pieļauj speciāliste.
Zaļināšanas nosacījumu skaidrošanai Lauku konsultāciju un izglītības centra paspārnē plānots rīkot dažādus seminārus.
UZZIŅAI
Tiešo maksājumu struktūrā 2015. – 2020. gadā zaļināšanas maksājums būs 30%.
Šogad pārejas posmā kopējā vienotā atbalsta likme ir 90 eiro/ha, pēc tam tā pieaugs no 92 eiro/ha 2015. gadā līdz 140 eiro/ha 2020. gadā.
Informatīvais materiāls par zaļināšanas nosacījumiem pieejams LAD mājaslapā lad.gov.lv.
Pieteikšanās platību maksājumiem saimniecībām, kurās aramzemes platība ir 10 ha un vairāk, ar 2015. gadu būs obligāta. LAD aicina laikus reģistrēties LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS).
Konsultācijas par zaļināšanu un EPS var saņemt LAD un LLKC nodaļās, pie pašvaldību lauku konsultantiem. Jautājumus var sūtīt pa e-pastu: [email protected], zvanīt par informatīvo tālruni 67095000.
Avoti: ZM, LAD, LLKC.
