Latvijas Žurnālistu asociācijas valde asi nosoda nesamērīgo vēršanos pret žurnāla «Ir» izdevēju a/s «Cits medijs», Rīgas Centra rajona tiesai apķīlājot mediju uzņēmuma aktīvus.
Pēc būtības neizskata
Tiesa ir apmierinājusi maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu un nolēmusi apķīlāt žurnāla «Ir» izdevējas a/s «Cits medijs» aktīvus. Šāds tiesas lēmums pieņemts, jo M. Sprūds civiltiesiskā kārtībā ir vērsies pret «Ir», uzskatot, ka tā pētnieciskās publikācijas aizskar viņa godu un cieņu. Prasība tiesā pēc būtības vēl nav izskatīta.
Šis gadījums liecina, ka Latvijā sasniegts jauns mediju darbības ierobežošanas līmenis. Tā vairs nav Latvijā regulāri notiekošā atsevišķu žurnālistu iebiedēšana ar policiju un tiesu, strīds par vienu publikāciju vai faktu kādā rakstā, bet vēršanās pret uzņēmumu, cenšanās iznīcināt mediju firmu jau tāpat ļoti sarežģītajos plašsaziņas līdzekļu darbības apstākļos.
Zīmīgi, ka maksātnespējas administrators vēršas tieši pret analītisku un pētniecisku izdevumu, kas cenšas runāt par daudz nopietnākiem jautājumiem nekā daudzi citi mediji, atklājot ļoti nozīmīgas problēmas valsts tiesiskajā sistēmā.
Apkaro vārda brīvību
Līdz šim prasītājs nav publiski skaidrojis savu pozīciju saistībā ar «Ir» publikācijās minēto un informējis, kā «Ir» saturs aizskar viņa godu un cieņu. Žurnāla pētnieciskajos rakstos atklātās problēmas nav atspēkotas vai detalizēti analizētas, norādot uz žurnālistu kļūdām, neprofesionālismu vai vēlmi aizskart kādu personu. Prasītājs izvēlējies runāt tikai naudas valodā, kādu acīmredzot uzskata par iedarbīgāko, pieprasot apķīlāt uzņēmuma «Cits medijs» aktīvus, pirms tiesa izskatījusi prasību pēc būtības. Šāda rīcība nesamērīgi ierobežo «Ir» darbību, vienlaikus tā atstās negatīvu iespaidu uz visu mediju profesionālo vidi, veicinot pašcenzūru un liekot žurnālistiem izvairīties no sarežģītu problēmu izpētes.
Šāda tiesas lēmuma iespējamība parāda Latvijas tiesu sistēmas vājumu un ietekmējamību, kas ir izdevīga valsts politiskajai un ekonomiskajai elitei, pie kuras netieši pieder arī M. Sprūds. Šis gadījums vēlreiz apstiprina jau ilgstoši zemos Latvijas rādītājus preses brīvības jomā. Mediju uzņēmuma aktīvu apķīlāšana liek vēl skaidrāk ieraudzīt uztraucošu tendenci Latvijā – preses brīvība tiek apkarota, liekot lietā arvien izsmalcinātākus paņēmienus.
