Krievijas iedzīvotāji ir sajūsmā par patriotisma uzplūdiem – Valsts prezidents Vladimirs Putins beidzot spējis visus vienot zem nacionālās idejas karoga. Sajūsma vietām ir teju histēriska – beidzot atrasts ceļš, kas pacels Krieviju virs citiem.
Izskatās gan, ka tas ir rezultāts tam, kas notiek, ja vēsturi pasniedz vienveidīgi, nemēģinot no tās mācīties. Divos vārdos – tas ir vēstures analfabētisms. 1938. gadā Vācijā valdīja vēl lielāka idejiskā histērija – Ādolfs Hitlers bija parādījis vāciešiem ceļu, kādu ies valsts, kā tā sasniegs lielāko varenību, kā tā palīdzēs citām zemēm saprast, cik ļoti tās kļūdījušās. Patriotiskais pacēlums – milzīgs. Atsevišķi gadījumi, kad atradās personas, kas spēja no idejiskās histērijas savrupināties un reāli paskatīties uz apkārt notiekošo, starp vēsturniekiem tiek analizēti, pētīti un cildināti.
Interneta diskusijas parāda – ne viens vien gaidīja, ka Krievija apstāsies Krimā. Līdzīgi savulaik gaidīja, ka Vācija apstāsies Elzasā, tad Austrijā, tad Čehijā un tad – nu vismaz Polijā. Jā, Francija un Lielbritānija brīdī, kad Polijas armija gāja bojā aktīvās cīņās, stāvēja otrā Vācijas pusē un gaidīja: «Varbūt tagad viņiem pietiks?»
Ne tikai Krievijai raksturīgs tāds analfabētisms, bet arī Eiropai. Pat Vācija, kuras iedzīvotāji vislabāk var novērtēt, kāpēc sākās holokausts, Otrais pasaules karš, nevēlas atskatīties pagātnē. Jā, karadarbība mūsdienās notiek slēpti, nevis atklāti kā Hitlera Vācijā. Taču būtību tas nemaina.
Nevienam nav noslēpums, ka Latvija ir reāls objekts, kur īstenot nākamo «separātistu» projektu. To nevēlas ņemt vērā nedz mūsu valdība, nedz Eiropas Savienības vadība, un diemžēl tā paliek par mūsu problēmu. Tumsonība jeb nevēlēšanās mācīties no pagātnes kļūdām vēl aizvien ir modē.
