Laikraksta «Bauskas Dzīves» redakcija saņēma kādas satrauktas Viesturu pagasta iedzīvotājas vēstuli par nekoptajiem Rundāles novada kapiem.
Viesturiete raksta: «Šoreiz gribu ne tikai savā, bet arī savu radu un kaimiņu vārdā pastāstīt par Cērņu kapiem. Tik nekopti – ar krūmiem aizauguši, bez celiņiem, mēslu kaudzēs ieauguši, ar simtgadīgiem kokiem, kurus vienīgi aizvāc, ja tos kāda vētra vai stiprāks vējš nolauž. Gadu gadiem nekas nemainās! Lai tiktu klāt tuvinieku kapu kopiņām, jālien caur krūmiem un brikšņiem, kas izauguši pāri galvai. Pagājušajā gadā pat iedzīvojos divās ērcēs!»
Izzāģēt nevar
Līdz šim avīze vairākkārt ir rakstījusi par Važītes kapiem, tagad novada iedzīvotāja uztraucas par Cērņu kapiem Rundāles pagastā. Augusta sākumā «Bauskas Dzīve» kopā ar Rundāles novada domes izpilddirektoru Aigaru Sietiņu apmeklēja vēstulē aprakstīto vietu. Kapi ir veci, daļai apbedījumu nav kopēju – ap tiem aug gara zāle un spuraini krūmi. Taču galvenās ejas ir tīras. Citviet redzami lieli celmi, kas liecina, ka tur auguši milzīgi koki. Teritorijā koku joprojām ir daudz.
A. Sietiņš stāsta, ka neatbalsta praksi veidot kapus kā parkus. Pērn izkaltušie un bīstamie koki nozāģēti. Par to liecina neliels baļķu krāvums, kas atstāts kapu teritorijā. Izpilddirektors piebilst, ka atlikušie koki, lai arī lieli, ir veselīgi un tos izzāģēt nevar.
Kapu kreisajā malā ierīkotas divas lielas atkritumu kaudzes, kurās iedzīvotāji atstājuši ne vien ziedus un nezāles, bet arī mašīnas riepas un plastmasas maisiņus. Kad kaudze ir pārpildīta, ar traktoru to aprok zemē, skaidro A. Sietiņš. Aiz atkritumu vietām un kapu teritorijas aug kupli krūmi. Vietām mirušo tuvinieki tur iepriekš patvaļīgi ierīkojuši atkritumu izgāztuves, bet zīme «Atkritumus nemest» pazudusi. Dienā, kad apskatījām Cērņu kapus, atkritumi no tiem neparedzētajām vietām bija aizvākti. Izpilddirektors sola, ka aizlieguma zīmes atjaunos.
Citi pienākumi
Vēstules autore jautā, kāpēc pašvaldība nevar algot strādniekus – bezdarbniekus jeb tā dēvētos «simtlatniekus», ja kapu pārzine nespēj uzturēt teritorijā kārtību. Pašvaldības pārstāvis skaidro, ka Rundāles pagastā vien ir piecas kapsētas un pašlaik pagasta teritoriju labiekārtot palīdz seši «simtlatnieki». Viņu pienākumi ir celiņu un ceļmalu tīrīšana, strādnieki sadarbībā ar sociālo dienestu palīdz uzkopt telpas iedzīvotājiem, kuriem ir apgrūtinātas pārvietošanās spējas.
«Kapu pārzine saņem algu par ceturtdaļslodzi, savukārt «simtlatnieki» ir iesaistīti citos darbos. Individuālo kapavietu apkopšana nav viņu pienākumos,» norāda A. Sietiņš, piebilstot, ka pašvaldības algotie strādnieki šosezon Cērņu kapu teritoriju vēl nav kopuši, bet tas notiks pirms kapu svētkiem.
Ja apbedītajiem nav piederīgo vai tie nekopj tuvinieka kapu kopiņu, pašvaldība to var reģistrēt, aizaugušo teritoriju nopļaut, un pēc 25 gadiem šajā vietā var veidot jaunu kapavietu.
Konkurss kapos
Novada dome no vasaras līdz rudenim organizē konkursu «Rundāles novada sakoptākā sēta», bet Viesturu pagasta iedzīvotāja iesaka konkursa komisijai novērtēt arī sakoptākos kapus un kapavietas. Viņa slavē vairākas Bauskas novada kapsētas, kurās atdusas viņas radinieki, piemēram, Kranču kapus Mežotnes pagastā, Jumpravas kapus, Sila kapus Vecsaules pagastā un Liepu kapus Brunavas pagastā. Viņa īpaši uzteic Kranču kapus, kur piederīgie atbildīgi rūpējas par tuvinieku atdusas vietām un nenovērtējamu darbu ir ieguldījusi kapu pārzine Daina Dārzniece.
Satrauktā laikraksta «Bauskas Dzīve» lasītāja kritizē arī Rundāles pagasta Cērņu kapos organizēto kapu svētku norises laika izvēli: «Tie nemainīgi gadu desmitiem notiek augusta pēdējā svētdienā. Vai vasarā dienu trūkst? Tas jau ir rudens. Parasti līst lietus, arī puķes ir noziedējušas, un vakarpusē dažkārt jau ir bijis tumšs.»
