No 2015. gada 1. janvāra stāsies spēkā būtiski ierobežojumi pilsoņu tiesībām, nosakot, ka Saeimā likumprojektus ierosināt drīkstēs tikai ar 155 tūkstošiem notariāli apstiprinātu, tātad vēlētāju apmaksātu parakstu.
Biedrības «Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā» (APPL) izpratnē tas ir pretrunā ar Latvijas Satversmi.
Jauno regulējumu nosaka 2012. gadā pieņemtie grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu». Biedrība aicina pilsoņus parakstīties par grozījumu atcelšanu. Grozījumi nosaka kārtību, kādos gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) drīkst reģistrēt parakstu vākšanai iesniegto likumprojektu, kā vēlētāji var rosināt Saeimas atsaukšanu, nosaka aģitācijas ierobežojumus pirms tautas nobalsošanas un parakstu vākšanas. Grozījumi būtiski apgrūtina likumprojektu iesniegšanu Saeimā. Sākot no 2015. gada 1. janvāra, vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu un ar to saistītās izmaksas vairs nenodrošinās valsts, bet paši likumprojekta ierosinātāji.
Preses konferencē 11. augustā biedrība APPL informēja, kādā veidā plāno savākt 30 000 parakstu likumprojekta rosināšanai Saeimā, un atklāja, kas ir biedrības finansētāji. «Notariāli apstiprināto 30 000 parakstu vākšanas izmaksas lēšamas aptuveni 630 000 eiro apmērā, un tie ir tieši zaudējumi vēlētājiem, ko nelikumīgi rada Saeima un ierēdņi, jo saskaņā ar likumu no 2014. gada 1. septembra Latvijas valstij ir jānodrošina ikvienam bezmaksas elektroniskā parakstīšanās. Diemžēl Ministru kabinets bremzē likuma izpildi, un bezmaksas parakstīšanās 1. septembrī nebūs ieviesta,» informē APPL pārstāvis Andris Mieriņš.
Tieslietu ministrija, kas ir atbildīga par elektroniskās parakstīšanās ieviešanu Latvijā, šo jautājumu nerisina, uzskata A. Mieriņš. Turklāt konvencija noteic, ka politiskās tiesības ir īstenojamas bez maksas. «ES regulā Nr. 2011/211, uz kuru atsaucas Saeima, ir minēts, ka nodrošināma bezmaksas elektroniskā parakstīšanās par likumdošanas iniciatīvām, turklāt paraksti prasāmi samērīgā skaitā. Piemēram, regula prasa no visas Latvijas savākt 6000 (!) parakstu, lai rosinātu Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Ir 23 reizes vieglāk rosināt iniciatīvu Eiropā nekā piekļūt Latvijas Saeimai. Tāpēc nesamērīgi smagie Latvijas ierobežojumi ir jāatceļ,» pamato A. Mieriņš.
Ja grozījumus likumā neatceļ, no nākamā gada ierosināt likumus Saeimā varēs tikai lielu, bagātu korporāciju lobētas grupas, norāda APPL pārstāvis. Mieriņš piebilst, ka Latvijā ir 116 notāri, un Tieslietu ministrija nav izskaidrojusi, kā notāri spēs apkalpot 155 000 vēlētāju. Ja katrs vēlētājs tērē vidēji četras stundas paraksta apliecināšanai, tad kopā 155 000 vēlētāju to darīs 620 000 stundu, aplēsusi APPL. Tādējādi zaudējumi ekonomikai lēšami ap 6,2 miljoniem eiro.
Vairāk informācijas par APPL ierosināto parakstu vākšanu rodama CVK mājaslapā cvk.lv. Biedrība «Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā» dibināta 2013. gada 18. decembrī. Tās pamatmērķis ir iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar jauno, 2011. gadā pasaulē izveidoto starptautisko organizāciju «Atvērtās pārvaldības partnerība» («Open Government Partnership»), kurai pievienojušās 60 valstis, tai skaitā Latvija. «Atvērtās pārvaldības partnerības» mērķis ir veidot dialogu starp sabiedrību un varu.
