Šogad pļaujas laiks ir īpaši aktīvs, jo daudzviet Zemgalē reizē ir gatavi gan ziemas un vasaras kvieši, gan mieži un rapši. Tas tāpēc, ka pavasarī izsalušās labības vietā zemnieki steigšus pārsēja vasarājus.
«Nepastāvīgo laikapstākļu dēļ šovasar vēl nevienu dienu neesam strādājuši uz lauka no rīta līdz vakaram,» atklāj Rundāles novada Viesturu pagasta zemnieku saimniecības «Mūrnieki» īpašnieks Raimonds Kazbuķis.
Pārāk mitrs
Zemkopis savus laukus «Bauskas Dzīvei» izrādīja pirmdien, 11. augustā. Viens no lielākajiem ir 1,6 kilometrus garš, mērot no mājas līdz lauka galam. Tajā strādā divi kombaini. «Jauda ir pietiekama. Dienā var pagūt nokult ap 300 tonnām graudu, ja vien laikapstākļi ļauj,» atklāj R. Kazbuķis.
«Mūrniekos» apsaimnieko ap 550 hektāru. Reizē nogatavojušies trīs kultūraugi – pagājušajā nedēļā kulti rapši un mieži, šonedēļ jānovāc vasaras kvieši. Zemnieks spriež, ka puse jau nokulta.
Naktis ir mitras, arī lietus netrūkst, tāpēc pašlaik labību nevajadzētu pļaut. Arī laikapstākļu prognozes neesot iepriecinošas, tāpēc pļāvēji strādā, kad vien iespējams.
«Mūrnieki» nodod vasaras kviešus kooperatīvam «Latraps». Analīzes rāda, ka graudi ir pārāk mitri – 19,6 procenti, bet optimāli būtu
14 procenti. Pārējie rādītāji – proteīns, lipeklis, tilpummasa – ir ļoti labi, ražai nav arī piemaisījumu, saka R. Kazbuķis. «Ja šonedēļ turpinās līņāt, kritīsies graudu augstā pārtikas kvalitāte. Tie būs jānodod lopbarībai.»
Sējumus apdrošina
Pēdējos gados laikapstākļi ir neprognozējami, un tas lauksaimniecībā rada papildu riskus. Arī šī gada ziema zemniekiem nesa zaudējumus. «Lielais kailsals un vējš, kas bez jebkādiem šķēršļiem vilka pār lēzenajiem Zemgales laukiem, sabojāja ražu. Izsala puse no ziemas rapšu laukiem un visi kviešu lauki. Neskarti palika vien 50 hektāri,» atminas R. Kazbuķis.
«Labi, ka bijām apdrošinājuši sējumus,» priecājas saimnieks. Viņš stāsta, ka tas nav lēti, bet ir izdevīgi, turklāt pusi no izmaksām var atgūt no Zemkopības ministrijas. Apdrošināšana dod garantiju, ka zaudējumi tiks atmaksāti. «Firma atbrauc, novērtē, mēneša laikā pārskaita naudu. Nav viss jāsāk no nulles,» stāsta graudu audzētājs.
R. Kazbuķis aprīlī pārsēja miežus un vasaras kviešus. Vēl pirms divām nedēļām speciālisti prognozēja, ka sausuma dēļ graudi būs sīki un ražība zema. Pagājušās nedēļas lietus vērsa situāciju zemniekiem par labu, bet 11. augusta pēcpusdienā negaisa laikā R. Kazbuķa laukos nokrišņu daudzums bijis negaidīti liels, pēc zemnieka aplēsēm – ap 45 litriem uz kvadrātmetru. Labība nav nogāzta pie zemes, bet būs krietni jāgaida, līdz varēs atsākt kulšanu, saka saimnieks.
Šogad laba raža bijusi alus miežiem – vidēji septiņas tonnas no hektāra, savukārt rapšiem vien trīs tonnas no hektāra. «Brīnos, ka daļa vispār pārziemoja. Ražība nav augsta, bet izdosies nosegt izmaksas,» skaidro saimnieks. Viņš prognozē – nokuļot visus 320 hektārus kviešu, kūlumam vajadzētu noturēties virs piecām tonnām no hektāra. Pērn rādītāji bija līdzīgi. Rapšus 2013. gadā ieguva ap četrām tonnām no hektāra.
Jāstrādā apdomīgi
«Mūrnieki» no nokultā atliek ziemas kviešu sēklu. R. Kazbuķis uzskata, ka tā nebūs jāpiedzīvo tāda situācija kā šopavasar, kad nevarēja iegādāties sēklu, lai pārsētu ziemā izsalušos laukus. «Ja pērc, tad tikai no zināmiem tirgotājiem,» saka zemnieks. Viņš stāsta, ka dažu saimniecību pārstāvji «palikuši zaudētājos» – pavasarī iegādājušies sēklu pēc sludinājumiem, un izrādījies, ka vasarāju vietā lielākoties bijuši ziemāji.
Visos laukos nevajag sēt tikai ziemājus, uzsver R. Kazbuķis. Katru gadu jārūpējas, lai 30 procenti no graudaugiem būtu vasarāji, jo tas tāpat kā apdrošināšana un kvalitatīva sēkla mazina risku palikt bez ražas. «Nevajag iet vieglāko ceļu. Jāstrādā apdomīgi,» piebilst «Mūrnieku» saimnieks.
Patlaban biržās graudiem prognozē par 8% zemāku cenu nekā pērn. Vasaras miežiem tā ir 177 eiro par tonnu, alus miežiem – 145 eiro, rapšiem – 310 eiro par tonnu.
