Krievijas noteikto pārtikas importa sankciju dēļ visvairāk cietīs Latvijas piena nozare, prognozē ekonomisti.
Atbalstu zemniekiem un uzņēmumiem, kurus eksporta tirgus samazinājums ietekmēs visvairāk, sola gan Latvijas valdība no budžeta līdzekļiem, gan no Eiropas Savienības (ES) īpašā fonda, kas paredzēts līdzīgām krīzes situācijām.
Lietuvieši lauž līgumus
Tā kā liela daļa Latvijā izslauktā piena nonāk Lietuvas pārstrādes uzņēmumos un kaimiņvalsts, pēc ekspertu aplēsēm, no Krievijas sankcijām cietīs visvairāk, mūsu zemnieki rēķinās ar iepirkuma cenas samazinājumu.
Uzņēmuma «Sigilo KV» vadītājs Kaspars Kazāks «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka Krievijas sankcijas ir apdraudējums nozarei, jo «piena cenas kritums ir un būs nopietns, par 30 – 40%». «Lietuvas pārstrādātāji lauž piegādes līgumus, pamatojot to ar «force majeure» jeb ārkārtas apstākļiem, nepieņem pienu par iepriekš noslēgto cenu, bet piedāvā krietni zemāku,» saka K. Kazāks.
Viņš atzīst, ka «zemniekiem tas būs ļoti sāpīgi, līdzīga krīze kā 2008. – 2009. gadā». Uzņēmējs gan vērtē, ka augustā parasti piena apjoms tirgū ir vislielākais, bet no oktobra līdz decembrim tas sarūk, palielinot cenu. «Pašlaik ir šoks, neviens īsti nezina, ko darīt. Apjukuši ir gan pārstrādāji un iepircēji, gan zemnieki un valdība. Nedomāju, ka draud kādi bankroti, jo neesam tiešie ražotāji. Savilksim jostu gan zemnieki, gan mēs, mēģināsim šo laiku pārdzīvot,» apņēmīgs ir «Sigilo KV» vadītājs.
Palīdzētu intervence
Vecumnieku novada Kurmenes pagasta piensaimniecības īpašnieks Ilgonis Mašinskis «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka šonedēļ uzpircēji no Jēkabpils vēl cenu nav samazinājuši, neesot saņemti arī nekādi brīdinājumi. «Varbūt šis būs pēdējais piliens, kas liks ražotājiem meklēt citu tirgu. Par Ķīnas tirgu runā jau sen, varbūt beidzot atradīs ceļu, kā tam piegādāt mūsu produktus. To vajadzēja darīt tad, kad viss bija labi, bet mēs atkal attopamies tikai tad, kad klienti pazūd, kaut arī tas bija paredzams jau iepriekš,» secina zemnieks.
I. Mašinskis atgādina, ka «Sigilo KV» pavasarī informēja par plāniem atjaunot ražošanu bijušā «Bauskas piena» rūpnīcā. K. Kazāks vēsta, ka projekts par piena sūkalu pārstrādi augstas pievienotās vērtības produktos tiek attīstīts, bet ražošanu jaunveidojamā rūpnīcā varētu sākt pēc gada.
Uzņēmējs domā, ka vienīgā reālā palīdzība šajā situācijā būtu valsts intervences noliktavu atvēršana, lai valdība iegādātos glabājamo produkciju un palīdzētu finansēt ražošanu, ļaujot naudu «iesaldēt» uz kādu pusgadu. «Domāju, ka pēc tam viss būs atgriezies normas robežās, bet vai valdības var tik ātri reaģēt, šaubos,» vērtē K. Kazāks.
Paniku neceļ
I. Mašinskis teic – piena ražotāji Vecumnieku novadā nav sevišķi uztraukti par šo situāciju: «Mēs slaucam bioloģisko pienu, ir cūkas un teļi, kam izbarot pārpalikušo. Siesim sieru, taisīsim biezpienu, pabarosim kaimiņus un pilsētniekus.»
Savukārt Bauskas novada SIA «Kronis» vadītājs Aivars Svarenieks «Bauskas Dzīvei» apliecina, ka uzņēmums turpina strādāt iepriekšējā ritmā, jo tā produkciju – dārzeņu konservus – sankcijas neskar. Nupat, 8. augustā, nosūtījuši kārtējo preču partiju Krievijas klientiem un plāno turpināt sadarbību.
«Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka mūsu novadu dārzeņu audzētāji rēķinās ar cenas kritumu savai produkcijai, jo tirgū varētu ienākt liels daudzums Polijas dārzeņu un augļu. Viena no pirmajām Krievijas sankcijām pēc ES un ASV ekonomisko ierobežojumu noteikšanas bija liegums ievest šo produkciju no Polijas. Kā līdzekli pret dempingu mūsu novadu zemnieki min kooperāciju.
