Dzimtas mājas «Strīķeri» netālu no Iecavas novada Dimzukalna veidojuši Anda Arāja vecāki un vecvecāki, bet tagad nams un tā apkārtne iegūst jaunu veidolu. Te rit rosīga laukkopība, ko vada Andis, idejas mājas un sētas izdaiļošanai ir viņa dzīvesbiedres Janas ziņā, bet pēdējos trijos gados ģimene bauda par Eiropas fondu naudu uzlabotas apkures sistēmas ērtības.
Trīskārt vairāk
Mājai, kuras kopplatība sākotnēji bija 90 kvadrātmetri, centrālapkures katls bija ierīkots pašā būves viducī. To kurināja ar oglēm un malku. «Vakarā bijām siltumā, no rīta – kā bij’, tā bij’,» pēdējos rudens un ziemas periodus pirms pārmaiņām atminas saimnieks. Ja Anda māmuļa pa dienu bija uz vietas, lai piemestu malciņu – labi, ja visi prom darbos, tad, pārnākot mājās, bija auksti.
«Apkures pārbūve sakrita ar vajadzību paplašināt māju, jo ģimene auga, vajadzēja vairāk vietas,» «Bauskas Dzīvei» rāda Andis, «mainot jumtu, pacēlām un izbūvējām mansardu, tagad tur ir guļamistabas.» Iekārtota plaša viesistaba ar terasi, skatu uz zālienu, tīrumu un mežu.
«Nācās domāt par citu apkuri. Vienu ziemu vilkām ar veco katliņu, bet visu neapsildījām. Tikmēr izpētīju iespējas,» apraksta saimnieks, «viss likās dārgi – gan gāze, gan dīzelis. Negribējās arī sašķidrinātās gāzes cisternu pie mājas likt. Granulas ir paziņām, tāpat ar maisiem jānēsājas kā ar malku. Šķeldu es neizskatīju. Kolēģi sabūvējuši katlus, ko kurina ar graudiem vai atsijām. Uz nedēļu pieber un dzīvo, bet tāpat pelni krājas un sprauslas jātīra. Turklāt es tajā laikā graudus neaudzēju. Ko tad – speciāli sēšu auzas apkurei?!»
Sakrīt veiksmīgi
Par zemes siltumu Andim jau sen bijusi doma, jo tāda sistēma labi darbojusies paziņam Iecavā. Kad uzzinājis par atbalstu, ko mājsaimniecībām apkures pārbūvei uz zaļajiem resursiem piedāvā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta programmā, saimnieks sarosījies. «Beidzās kredīts mājai, tas bija veiksmīgi. Projekts pašam nebija jāraksta, to izdarīja firma, kas piegādāja un uzstādīja jauno iekārtu. Es tikai piegādāju datus,» saka Andis, piebilstot – salīdzinot ar papīriem, kas jāraksta zemniekiem Eiropas naudas saņemšanai, šis bijis pavisam vienkāršs projekts.
«Iekārtas veidu izstādēs biju izvēlējies. Tā ir «Helioterm» sistēma ar kapara caurulēm, kur siltuma aprites šķidrums riņķo, mainot agregātstāvokli par gāzi un atkal atpakaļ. Tas ir efektīvāk nekā ar citiem šķidrumiem, kaut arī iekārta ir dārgāka. Taču arī mīnus 30 grādos tā spēj nodrošināt siltumu,» skaidro A. Arājs.
Nemanāms komforts
Paguvuši ieguldīt caurules zemē vēl rudenī, tūlīt uzstādītas vadības iekārtas un mezgli siltuma novirzīšanai uz dažādajām telpām. Kā jau Eiropas projektā, piecus gadus Arāji nedrīkst neko mainīt, bet viņi arī negrasoties. Vienīgi vecais malkas katls drīz atstās savu vietu pašā mājas viducī, remonta beigu posmu atklāj saimnieks.
«Esam paspējuši aizmirst, ka mums ir apkure,» smejas Jana un Andis. Iekārta strādā automātiski, rudenī pie plus deviņiem grādiem «apgriež gaisu» mājā, un, no lauka ienākot, jūtams tīkams komforts. Saimnieks uzsver, ka pašam neko nav nācies ne regulēt, ne mainīt, regulārās apkopes izdara iekārtas piegādātāji, viss norit teju nemanāmi un ļoti ērti. Iemītnieki novērtē to, ka temperatūra ir nemainīga, nevis, kā ar malku kurinot, – vakarā karsti, bet no rīta pēdas, šķiet, piesalst pie grīdas.
Jaunbūvētajā mājas daļā apsilde ir grīdās, ko uzstādījuši īsti profesionāļi, uzslavē Andis. Vecajā, kur remonts jāpabeidz, siltums vēl iet caur čuguna radiatoriem. Andis domā – kad visur būs siltās grīdas, efekts būs vēl lielāks, jo šādā sistēmā pietiek ar 25 grādu siltumu. Taču arī tagad Arāji nav fiksējuši būtisku elektrības maksas pieaugumu.
Zemes siltumu vācošās caurules ieraktas tepat pie mājas zem zāliena vairāk nekā metra dziļumā, tāpēc netraucētu arī dārza augiem. Taču siltumsūkni var laist dziļumā, ja vietas mazāk.
Nenovērtējams ieguvums
Arāji vēl nav pilnībā atdevuši kredītu, ko paņēma apkures pārbūvei, un atmaksājies ieguldījums vēl nav, vērtē Andis. «Malka būs lētāka vēl simt gadus, bet to tā nevar rēķināt, ja vien vari atļauties maksāt. Ērtības, ko dod iespēja nerūpēties par labu vidi mājā, nav tikai naudā rēķināmas. Tad jārēķina, cik izmaksā komforts un cik – darbs katru dienu kurināt krāsni, vest no meža malku, samierināties ar mainīgu temperatūru telpās…»
Jana piebilst, ka neparko vairs veco apkuri atpakaļ negribētu – nav jānes malka un jātīra pelni, māja ir silta un tīra. «Liekas – esam izlepuši ko tādu ierīkot, ja ir pašiem savs mežs,» teic saimniece, «tomēr labāk laiku tērēt darbam vai kam citam vērtīgākam, nevis uzmanīt apkuri.»
«Es ieteiktu šādu variantu visiem, kam ir jaunbūve vai siltināta māja,» saka saimnieks, «vecā «šķūnī» to likt ir bezjēdzīgi, tikai sildi āra gaisu.»
Kā liecina atsauksmes par šo projektu Latvijas Vides investīciju fonda (LVIF) mājaslapā internetā, vairākums atbalsta saņēmēju ļoti atzinīgi novērtējuši gan iespēju to iegūt, gan VARAM un LVIF speciālistu darbību tā gaitā.
UZZIŅAI
«Strīķeru» mājas apkures pārbūve
Projekts īstenots 2011. gadā ar Eiropas fondu atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības nistrijas izsludinātā programmā.
Mājas apkure pārbūvēta no centralizētās sistēmas malkas katla uz zemes siltumsūkni.
Iekārtas jauda palielināta vairāk nekā trīs reizes, atbilstīgi paplašinot mājas platību.
Kopējais ieguldījums – 13 000 latu jeb 18 497 eiro, teju 50% atmaksāja no Eiropas fondiem.
Iekārtas jauda – 16 kW, maksimāli paredzēta 300 kvadrātmetru apsildei.
Siltumsūkņa caurules 800 m garumā ieraktas zemē, aizņem ap 100 kvadrātmetru platību.
Vasarā iekārta silda tikai karsto ūdeni, to var regulēt tiešsaistē.
