60 gadu jubileju svin Liene Korņenkova.
Čakla kā bitīte, – tā līdzcilvēki raksturo biškopi Lieni Korņenkovu. Kad jautāju, kā viņa svinēs apaļo jubileju, atbilde skan: «Mājās ģimenes un draugu lokā – nav daudz laika svinēt, jāstrādā!»
Pašu mājās
Novadniece Liene Korņenkova dzimusi Īslīces pagasta Ādžūnos, kur pavadījusi pirmos dzīves gadus. Mācījusies Īslīces astoņgadīgajā skolā, pēc tam zinības apguvusi Bauskas 1. vidusskolā un studējusi Lauksaimniecības akadēmijā (tagad – Lauksaimniecības universitāte). To absolvējusi ar labām sekmēm un saņēmusi dažādus darba piedāvājumus. Tomēr Liene bijusi kolhoza stipendiāte, tāpēc bija jāatgriežas dzimtajā pusē.
Mācoties Veterinārajā fakultātē, Liene iepazinusies ar savu nākamo vīru Juri, kurš studējis ekonomistos. Sākumā 15 gadus strādājusi «Līdumā» par veterinārārsti, savukārt Juris darbojies «Rainī» un Brunavā. Abi apprecējušies 1981. gadā un dienas vada pašu celtā mājā «Saullēkti». Saimē savu vietiņu raduši divi mīluļi – piecus mēnešus vecs vācu aitu suns Darvins un runcis Maksis, kurš pirms diviem gadiem mazs paņemts no patversmes.
Audzināt un lolot
Korņenkovi izaudzinājuši divas aizrautīgas un strādīgas meitas – Zani un Līgu. Abas mācījušās Rīgas Komercskolā, studējušas Banku augstskolā un Rīgas Ekonomikas augstskolā, strādā finanšu jomā.
Nu jau 13 gadus Liene un Juris aizrāvušies ar bišu saimniecību. Pirmā pieredze bijusi agrā bērnībā, kad jubilāres tētis paša priekam turēja medus nesējas. «Kad biju maza, man bija bail no bitēm, jo, kad tās iedzēla, kodums ļoti uzpampa. Atceros – reiz uzkāpu uz bites, kāja uztūka kā ķieģelis. Visi devās uz balli, bet man nācās palikt mājās,» smej Liene. Tagad gan baiļu vairs neesot, jo tam īsti laika nepietiek – vasara ir intensīvākais darba laiks biškopjiem.
Korņenkovu ģimenei par strādīgajiem kukainīšiem jārūpējas ne tikai mājās, bišu saimes izvietotas arī ārpus pilsētas neskartā dabā, kur nesniedz cilvēku radītais piesārņojums. Saimnieki iegūst ne tikai medu, bet arī ziedputekšņus, bišu maizi un propolisu, kam ir daudzas ārstnieciskas īpašības. Jubilārei patīk Ziemassvētkiem liet vaska sveces, šim gadam jau iegādātas jaunas figūriņas.
Atgūst spēkus
Liene katru gadu pirms intensīvās bišu sezonas dodas uzlabot veselību rehabilitācijas centrā «Jaunķemeri», kur izbauda dažādas procedūras. Brīvajā laikā jubilārei patīk darināt rokdarbus, viņai pie sirds ir adīšana, tamborēšana un krustdūrienā izšūti spilventiņi.
Teju katru gadu, kad medus sezona beidzas, gaviļniece kopā ar meitām vai bitenieku biedrības kolēģiem dodas apceļot ārvalstis. Jau apskatīta Itālija, Polija, Spānija, Francija. Lienei ir liela vēlme aizceļot uz Vāciju.
Līdzīgi kā mammai, arī meitai Līgai ceļošana un bišsaimniecība iet pie sirds. Jaunākā meita darba komandējumos pabijusi Austrālijā, Āfrikā, Nepālā, ASV, Kanādā, Venecuēlā un daudzās Eiropas valstīs. Viņai izveidojies ieradums no katras apskatītās valsts atvest medus burciņu nogaršošanai. Kā atzīst Lienes vīrs Juris Korņenkovs, katra medus garša ļoti atšķiras: «Patiesībā cilvēkam jāēd medus no tās vietas, kur viņš dzīvo. Kā pierādījuši zinātnieki, bites savāc visas tās vielas, kas daudziem uzturā trūkst, tāpēc veselīgāk un noderīgāk ēst medu no savas zemītes.» Jubilāre dzīvesbiedram pilnīgi piekrīt.
