Dienā, kad rakstu sleju, stāsta galvenā persona atrodas vismaz 250 kilometru attālumā no Bauskas. Šodien pirms pusnakts viņa atgriezīsies Bauskā speciāli noīrētā autobusā ar pašas vadīto 40 svētceļnieku grupu no Aglonas. Rīt, 16. augustā, Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcā rīta dievkalpojumā viņai pasniegs «Uzticības vairogu» – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstāko apbalvojumu lajiem.
Vārds «lajs» apzīmē baznīcas kalpotājus, kas nav ne priesteri, ne diakoni vai augstākas amatpersonas. Cilvēks, ko vēlos izcelt, ir vienkārši baušķeniece, Bauskas luterāņu baznīcas ilggadējā grāmatvede un kasiere Zenta Maziļevska.
Tikai nevajag uztraukties un sākt šķirot – kā priekšzīmīga luterāne var sapīties ar katoļiem un viņus vadīt svētceļojumā?! Jā, ļoti labi var, bet vienīgi bez liekas moralizēšanas un tukšiem, sevī neizdzīvotiem saukļiem. Ticībā, paļāvībā un mierā.
Vēl vairāk – Zentu, kurai ir vairāk nekā 70 gadu, uzskatu par nākotnes ideju nesēju, kad pieticība, izglītotība un dalīšanās ar citiem, iespējams, kļūs par 21. gadsimta civilizācijas izdzīvošanas pamatu. Ja Bauskas luterāņu draudze to nesaprastu, Zenta Maziļevska nekad netiktu izvirzīta baznīcas brīvprātīgo kalpotāju augstākajai balvai.
Tuvos kaimiņos ar Zentu esam gandrīz 20 gadus. Viņa tikpat uzticīgi kā baznīcai kalpo arī laicīgajā dzīvē, esot nelielas daudzdzīvokļu mājas pārvaldniece. Tas nav algots amats, bet ko Zenta ir izdarījusi bez jelkādām garām runām! Ticībā, pazemībā un pieticībā…
