Vismazākais viesmīlības jomā strādājošo uzņēmumu skaits reģistrēts
Zemgalē, proti, 6%, kas savā ziņā izskaidrojams ar Rīgas klātbūtni,
liecina «Lursoft» apkopotie dati.
Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka aizvadītajā
gadā no kopējā ārvalstu viesu skaita 83,2% uzņemti Rīgā, 7,7% Jūrmalā un
1,2% Liepājā. Arī Latvijas ceļotāju vidū populārākais nakšņošanas
galamērķis bijusi Rīga (28%), aiz kuras ar 9,1% seko Jūrmala un 9%
Liepāja.
Ņemot vērā ceļotāju biežāk izvēlētos galamērķus, vairāk nekā puse jeb
60,5% no visiem viesnīcu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem reģistrēti
Rīgā un tās apkārtnē, aiz kuras ar 14,6% seko Kurzeme.
Lai arī vasaras tūrisma sezonas laikā reģionu viesnīcām izdodas
piesaistīt tūristus un nodrošināt savu izdzīvošanu, Skrundas muižas
valdes priekšsēdētājs Edgars Vizulis norāda, ka tūrisma objekts Latvijas
laukos noteikti nav investīcija, kura ļoti ātri atmaksāsies, tādēļ ir
kārtīgi jāpārdomā, vai ir vērts šādā uzņēmējdarbībā iesaistīties.
“Tūrisma nozarē ir izteikta sezonalitāte, ziemas mēnešos ir
vairākkārt mazāks apgrozījums nekā vasaras periodā, taču jārēķinās, ka
arī ziemā objekts ir jāuztur, darbiniekiem ir jāmaksā algas, nodokļi,
jāiepērk produkti. Un arī šajos tukšajos mēnešos sniegtais pakalpojums
ir jāsniedz tieši tikpat labā līmenī kā vasaras sezonā, tādēļ bieži vien
daļa no vasaras ieņēmumiem ir jānovirza uzturēšanas izmaksām nesezonas
periodā,” skaidroja Vizulis.
Viņš arī piebilst, ka, darbojoties sezonāli, uzņēmumam būs lielas
problēmas ar kvalificētu darbaspēju, jo, ja darbinieki nepieciešami
tikai uz dažiem mēnešiem gadā, tie parasti mainās katru sezonu, un šis
faktors savukārt var negatīvi ietekmēt servisa līmeni kopumā, jo ir
jāiegulda liels darbs un resursi darbā ar personālu, apmācībām, lai
apkalpošanas līmenis būtu pietiekoši labs.
Apskatot, kā ar nozares attīstību sekmējas Latvijas lielākajās
pilsētās, jānorāda, ka deviņās valsts nozīmes pilsētās koncentrēta puse
no visiem viesnīcu jomas uzņēmumiem. Protams, kā ierasts, lielākā daļa
jeb 37,36% no visiem valstī reģistrētajiem viesu izmitināšanas nozarē
strādājošajiem uzņēmumiem reģistrēti galvaspilsētā, aiz kuras ar 4,07%
seko Jūrmala, bet ar 3,25% Liepāja.
To, ka lielajās pilsētās esošajām viesnīcām ir daudzkārt vieglāk
piesaistīt tūristus, apstiprina arī Vizulis, kura vadītā Skrundas muiža
atrodas Kurzemē, Ventas krastā.
“Skrundā ir vien 3000 iedzīvotāju, kas nozīmē, ka mums kā uzņēmumam,
kas sniedz tūrisma un ēdināšanas pakalpojumus, vietējā pilsēta sniedz
mazu pienesumu klientu piesaistei, tādēļ jākoncentrējas uz viesiem no
citām Latvijas pilsētām un pārdomāti jāorganizē savas reklāmas
aktivitātes viesu piesaistei,” stāsta Skrundas muižas valdes
priekšsēdētājs.
Viņš piebilda, ka Skrundas muižas pozitīvais aspekts ir tas, ka
viesnīca atrodas Rīgas-Liepājas šosejas malā, kas ir viens no
noslogotākajiem maršrutiem Latvijā, taču tajā pat laikā viesus no citām
valstīm Skrundas muižai piesaistīt ir ļoti sarežģīti, jo tieša reklāmas
kampaņa būtu pārāk dārga un diez vai pietiekoši efektīva viesnīcai
Latvijas lauku reģionā.
Pēc Edgara Vizuļa domām, labākā reklāma ir labas atsauksmes no
viesiem, kas viesnīcā reiz jau bijuši, kā arī aktīvi tiek izmantoti
dažādu aģentu pakalpojumi un trešās puses, lai uzlabotu pārdošanas
rezultātus.
