Karstajā laikā Bauskas apkaimē pie upēm varēja sastapt bērnus, kas peldēt bija atnākuši vieni vai citu nepilngadīgu personu pavadībā. Piecus gadus vecs ķipars Mēmeles krastā uz jautājumu, kur ir tavs tētis, smaidot atbild: «Man nav tēta, viņš bija piedzēries un sastrīdējās ar mammu, un es nezinu, kur tētis tagad dzīvo.» Vaicājot, kur ir puikas māte, noskaidrojas, ka viņa ir darbā, bet uz upi veldzēties piecgadnieks devies ar astoņus gadus veco brāli. Līdzcilvēku aktivitāte un modrība bērnus pasargā no nelaimes, taču katru reizi blakus neizstāvēsi, atzīst upes krastā sastaptā baušķeniece Regīna Bērziņa.
Bauskas pašvaldības sabiedriskās kārtības nodaļas vadītājs Dzintars Lenbergs paskaidroja, ka pilsētā nav oficiāli reģistrētas peldvietas un saistošo noteikumu, kas tajā regulētu kārtību. Piemēram, Jelgavā, vecākus var administratīvi sodīt, piemērojot naudas sodu, ja bērni līdz 12 gadu vecumam Lielupes pludmalē uzturas bez pieaugušajiem.
Dz. Lenbergs apliecina, ka Bauskas sabiedriskās kārtības nodaļas darbinieki uzrauga kārtību sabiedriskās vietās, arī atpūtas zonās ikdienas patrulēšanas laikā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 11. Vaicājot, vai kāds ir interesējies un pārbaudījis situāciju pie upes, sabiedriskās kārtības nodaļas vadītājs atteic, ka komunikācija ar bērniem ir iespējama tikai pēc 40 stundu kursu noklausīšanās un izpaužamā informācija ir sensitīva, dati aizsargājami. Šogad peldēšanās vietās kārtībnieki nav inspicējuši, vai bērnus kāds pieskata vai ne, tas neesot arī viņu pienākums.
Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa skaidroja, ka dienests ik reizi nekavējoties pārbauda informāciju par bērniem, kas atstāti bez pieaugušo uzmanības. Par drošību uz ūdeņiem šovasar šāda informācija Bauskas novada sociālajā dienestā neesot saņemta. «Vasarā šī problēma ir ļoti aktuāla. Kad slēgtas bērnudārzu grupas, kad nenotiek mācības un skolēniem nav iespēju strādāt, vecākiem nepārtraukti jādomā, kur likt atvases. Valstij vajadzētu apsvērt iespēju piedāvāt vecākiem finansiāli pieejamas alternatīvas bērnu pieskatīšanai – dienas centrus, nometnes, radošās darbnīcas, algotu darbu, legālas pludmales ar atbilstīgu aprīkojumu, glābšanas dienestu un tamlīdzīgi,» domā I. Kubliņa. Viņa akcentē, ka ne jau visi vecāki, kas nepieskata bērnus, ir sociālā dienesta klienti un riska ģimenes. Daudziem neesot, kam bērnus atstāt, kamēr paši ir darbā. Un pat atbildīgiem vecākiem bērni laiku pavada vieni vai kopā ar līdzaudžiem. I. Kubliņa teic, ka mūspusē līdzcilvēki ir aktīvi un nav vienaldzīgi. Ja apdraudēta bērnu veselība un drošība, zvani par nepieskatītiem vai novārtā atstātiem mazuļiem tiek saņemti bieži.
