Patlaban tiek virzīti vairāki atbalsta veidi lauku ražotājiem, lai vienlaikus izlīdzinātu Eiropas maksājumu starpību un mazinātu Krievijas sankciju ietekmi.
Pirmdien, 18. augustā, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji tikās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu («Vienotība») un zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS), lai pārrunātu subsīdijas un pārejas posma valsts atbalstu, lai Latvijas zemnieki spētu konkurēt ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem.
Vairāk bezakcīzes dīzeļa
Kā informē Zemkopības ministrija (ZM), sarunā izskanēja piedāvājums, ka lauksaimnieki 2015., 2016. un 2017. gadā varēs saņemt vienoto platības maksājumu, valsts subsīdijas un pārejas posma valsts atbalstu vismaz 2014. gada apjomā. Šogad vienotā platības maksājuma, valsts subsīdiju un pārejas posma valsts atbalsta kopējais apjoms ir 241 miljons eiro.
Kā «Bauskas Dzīvei» skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalībnieks Armands Krauze, valdībai un zemniekiem atšķiras viedoklis par iepriekš apsolīto tiešmaksājumu kompensācijas apjomu. «Sarunā tika solīta daudz mazāka summa papildus valsts tiešajiem maksājumiem nākamgad un līdz 2019. gadam, nekā vienojāmies pērn, panākot tiešmaksājumu celšanu līdz 80% no Eiropas vidējā līmeņa 2020. gadā. Kamēr tas nav sasniegts, valstij jāturpina piemaksāt. Taču valdība sola tiešmaksājumus izlīdzināt līdz Lietuvas līmenim, kas ir mazāka summa,» saka A. Krauze. Lauksaimnieki papildu atbalstu 2015. gadā prasa 72 miljonu eiro apjomā, kamēr valdība to sola sniegt 50 miljonu eiro kopsummā.
Pozitīva ir sarunā panāktā vienošanās, ka šajā saimnieciskajā gadā Latvijas lauksaimniekiem tiks palielināts dīzeļdegvielas apjoms, ko neapliek ar akcīzes nodokli. A. Krauze gan piebilst, ka šajā atbalsta virzienā valdība zemniekiem šogad vēl ir parādā 5,5 miljonus eiro.
Vietējie produkti
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti ir gatavi konsultēt zemniekus par pieteikumu iesniegšanu pašvaldību iestāžu pārtikas iepirkumos, informē centra pārstāve Iveta Tomsone. LLKC aptauja liecina, ka 91% pašvaldību ir gatavas iepirkumos izvēlēties vietējos produktus.
«Bauskas Dzīve» jau vēstīja, ka pirmie divi vietējo produktu iepirkumu pilotprojekti sekmīgi noritējuši Tukuma un Limbažu pašvaldībā. Sarunas par līdzīgu sadarbību rit Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novadā.
Pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja ZM sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz jaunas prasības pārtikas kvalitātes shēmām, proti, ražojumiem, kas saņem «Zaļo karotīti» kā apliecinājumu vietējam augstas kvalitātes produktam. Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā turpmāk tiks iekļauti arī produkti, kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā. Patērētāji tos varēs pazīt pēc «Zaļajai karotītei» līdzīgas bordo krāsas zīmes.
Kā skaidro Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka, «bordo karotīte» ir valsts atbalsts uzņēmumiem, kas lauksaimniecības produktus – dārzeņus, gaļu u. c. – importē pārstrādei no citām valstīm. Viņas vērtējumā, zīmi līdz ar pilnībā šeit audzētiem un ražotiem vietējiem produktiem varētu piešķirt tikai tiem, kas šeit tapuši no Latvijā neiegūstamām izejvielām.
Biedrība «Zemnieku saeima» (ZSA) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija neatbalsta šādu lēmumu, norādot, ka šādi valsts nauda tiks ieguldīta importa produktu reklamēšanā.
«Pēc Krievijas aizlieguma ievest lauksaimniecības produkciju mūsu uzdevums ir pastiprināti reklamēt vietējās produkcijas izmantošanu. Ir īstais brīdis, kad valstij jāizveido reklāmas kampaņa vietējiem pārtikas produktiem,» aicina ZSA valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
