Pirms četriem gadiem Mūsā īstenoja Latvijas un Lietuvas pārrobežu projektu, kura mērķis bija upes gultnes tīrīšana un krastu sakārtošana. «Bauskas Dzīve» skaidroja, cik populāras ir iekārtotās peldvietas pēc četriem gadiem.
Izrādās, ar projekta rezultātiem visapmierinātākie ir Ceraukstes un Gailīšu pagasta iedzīvotāji. Bauskas labiekārtotā pludmale nav kļuvusi populārāka.
Pašu iniciatīva
Ceraukstes pagasta pārvaldes vadītājs Viesturs Janševskis pastāstīja, ka pie Mūsas ciema izveidotas divas peldvietas. Vienu iekārtojušas ģimenes pēc pašu iniciatīvas, otras pamatā bija Latvijas un Lietuvas pārrobežu projekts, kurā ar finansējumu piedalījās Eiropas Savienības fondi. Pēc projekta īstenošanas krastmalu turpināja iekārtot iniciatīvas grupa. «Ierīkojām atpūtas vietu, uzstādījām galdus, solus, šūpoles, citā projektā te izbūvēja smilšu volejbola laukumu, šovasar uzstādīja pievilkšanās stieni,» stāsta V. Janševskis. Peldvietas teritoriju apkopj Ceraukstes pagasta strādnieki, zāli pļauj SIA «Vides serviss» darbinieki. Iedzīvotāji cenšas krastmalu uzturēt kārtībā. «Pie mums peldēties brauc arī no Bauskas. Vienu vakaru saskaitīju 18 automašīnas,» novērojumos dalās pagasta pārvaldes vadītājs.
Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis pauž līdzīgas domas – iedzīvotāji ir ļoti priecīgi par peldvietu pie Gailīšu pagasta Mūsas ciema. «Krastmala ir iztīrīta, ir vairāk vietas, kur peldēties. Lejā var nokāpt pa trepītēm. Šoziem smilšu kārtu pludmalē izskaloja, bet mēs atkal to pievedām,» stāsta A. Gurkovskis. Populāru peldvietu Gailīšu pagasta Uzvarā ierīkojis arī uzņēmums «Uzvara-Lauks».
Zivju vairāk
Bauskā upes gultnes tīrīšanu un krastmalas labiekārtošanu veica Mūsas krastā no stadiona uz tilta pusi. Vides inženierzinātņu maģistrs Valērijs Gabrāns, viens no iniciatīvas autoriem, stāsta, ka bija trīs mērķi. Vispirms – uzlabot re-kreācijas zonu, paplašinot teritoriju, kur cilvēki var peldēties. Svarīgs arī ekoloģiskais faktors – ņemot vērā strauji progresējošo upes eitrofikāciju jeb aizaugšanu, nepieciešams nedaudz aizturēt šo procesu. Pēdējo mērķi – palielināt zivju resursus – izdevies lieliski realizēt.
V. Gabrāns atzīst, ka upē ir vairāk mazo grunduļu, arī citas zivis. Gailīšu pagastā attīrīto krasta zonu iecienījuši makšķernieki.
Upes aizaugšanas problēma visveiksmīgāk atrisināta Gailīšu pagastā. A. Gurkovskis atzīst, ka minētā vieta vēl aizvien ir diezgan tīra, it īpaši, salīdzinot ar apkārtnes aizaugušo teritoriju. Bauskā pēc četriem gadiem var redzēt, ka ne visus mērķus izdevies sasniegt. «Bauskas Dzīve» novēroja, ka atkal aizaugusi teritorija pretim stadionam. Tīrāka ir veikparka zona, toties vēl vairāk aizaugušas peldvietas, kas ir tuvāk Mūsas tiltam. Ūdenszāles parādījušās upes straumes posmos, kur iepriekš tās nebija novērotas.
«Bauskas Dzīve» karstajā laikā manīja, ka labiekārtotajā pludmalē iedzīvotāju nav vairāk kā gados pirms upes gultnes tīrīšanas. Apmeklētāju skaitu palielināja veikparka ierīkošana, bet kopumā atsaucība neliela.
Izvēlas smiltis
Lai noskaidrotu, vai novērojumi atbilst realitātei, izvaicājām baušķeniekus, kur viņi šovasar peldas. No vairāk nekā 20 aptaujātajiem neviens šovasar nebija izvēlējies peldēties Mūsas posmā, kur tīrīta gultne.
«Vasarā peldējos pretim Bērzkalniem, kā arī pie gājēju tilta. Tur ir smiltiņas, zāle vienmēr nopļauta, vairāk neko nevajag. Vienīgā bēda – upe aug ciet,» tā baušķenieks Juris Bukšs.
Korfa dārzā sastaptais jauniešu bariņš atzīst, ka viņiem pie stadiona nepatīk – upe pārāk sekla. Šogad ūdens līmenis bijis ļoti zems. Neesot arī nekādu īpašu atrakciju, kas varētu piesaistīt bērnus. Noskaloties ieskrien sportisti, un tas arī viss.
Māmiņa ar bērnu teic, ka izvēloties mazu peldvietu Mēmelē. Paši sakopuši, un esot labi. Vienīgi uztraucot, ka ūdens nav tīrs. Viņai piekrīt cita baušķeniece – Bauskas upēs baidoties peldēties, jo nav pārliecināta, ka ūdens kvalitāte neapdraud veselību. Par analīzēm, kas apliecinātu ūdens tīrību, viņa neesot dzirdējusi.
Jauniete Dita stāsta, ka dodas peldēties uz Lielupi pie Mežotnes pils. Tur upes gultnē sabērtas smiltis, kājām labi un patīkami.
Seklas upes
Baušķenieces Paula un Diāna teic, ka labiekārtotajās peldvietās esot ļoti sekls, tāpēc ūdenspriekus baudot pie gājēju tilta pāri Mēmelei.
Divi stiprā dzimuma pārstāvji stāsta, ka bijuši vairākās vietās. Tiem, kas vēlas nopietni peldēt, esot jādodas citur, jo Mēmele, Lielupe un Mūsa šovasar bijušas ļoti seklas. Viņus interesējot vietas, kur SIA «Vides serviss» darbinieki uzstādījuši peldošās laipas. Tiesa, arī tur ļoti sekls – pie Dambja ielas var vienīgi pastaigāties. Teritorijā, kur tīrīta upes gultne, viņiem nepatīkot peldēties – viscaur akmeņu klājums, daudzi ar asām malām. Vīri vērtē, ka, gultni tīrot, ekskavators ar kausu to uzrušinājis, nobārstot visu ar akmeņiem.
Sliktu joku izspēlējusi pludmales teritorijas labiekārtošana Bauskā. Novada dome pie stadiona uzstādījusi solus, galdus un velosipēdu stāvvietu. Pieredzējušie baušķenieki atzīst, ka vakarpusē vairs neizvēlas tur peldēties, jo pie soliem un galdiem sev vien zināmus svētkus svin iereibušas kompānijas. Iedzīvotāji iesaka novada domes kārtībniekiem šo vietu vakaros apmeklēt biežāk.
Nepieciešamas pārmaiņas
Atceroties projekta realizāciju 2010. gadā, V. Gabrāns atzīst, ka viņš bija iecerējis citādāku tā īstenošanu – ar lielāku upes reljefa maiņu. Tomēr mērķis bija palielināt peldvietu platības. Ar ekskavatora kausu tīrot gultni, upes platums vēl vairāk palielināts, tieši tāpēc straumes ātrums un spēks kļuvis mazāks. Iespējams, ka tas izraisījis upes aizaugšanu vietās, kur līdz šim tas nav ticis novērots.
Bauskas iedzīvotāji un V. Gabrāns pārliecināti, ka ar eitrofikāciju jāturpina cīnīties. Speciālists uzskata, ka to var izdarīt, veicot lielākas pārmaiņas upes reljefā. Posmā, kur veic tīrīšanu, jāsamazina upes platums, vēlams – no abām pusēm. Jāizveido nelielas saliņas un pussalas, lai radītu stipru straumju vietas. Palielinoties straumes ātrumam, zālēm ieaugt būs grūtāk. Tā varētu palīdzēt zivīm, samazināt upes aizaugšanu, izveidot interesantākas un labāk sakārtotas peldētavas iedzīvotājiem.
Jācer, ka Mūsas gultnes tīrīšanas projekta mācības Bauskas novada amatpersonas nākotnē ņems vērā. Pieredzētajam nevajadzētu būt par iemeslu, lai nolaistu rokas un neturpinātu cīņu ar upju aizaugšanu.
