ASV laikraksts «New York Times» jūsmo par Latvijas barokālo Rundāles pili, nodēvējot to par Latvijas Versaļu. Laikraksts vēsta par vairākus desmitus gadu ilgajiem Rundāles pils
restaurācijas darbiem, kas noslēdzās šogad, atjaunojot pili tās
sākotnējā krāšņumā.
Baroka un rokoko arhitektūras stilā tapušais Rundāles pils ansamblis
ir viens no izcilākajiem Latvijas kultūras pieminekļiem. Tas celts
1736.-1740.gadā pēc slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko
Bartolomeo Rastrelli projekta un viņa vadībā. Pils dienvidu pusē atrodas
Rastrelli projektētais desmit hektārus lielais franču dārzs ar dažādiem
krāšņiem baroka parka elementiem.
Pirms 50 gadiem domubiedri Bauskas muzeja toreizējais direktors
Laimonis Liepa, gleznotājs un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis un
Mārcis Leopolds Kļaviņš aizsāka lolot domu par pils restaurāciju,
saredzēja nepieciešamību un vēlmi saglabāt karos un padomju laikā smagi
cietušo pili, ierīkot tajā muzeju.
Bauskas muzeja toreizējā direktora Laimoņa Liepas enerģija un
Kultūras ministrijas atbalsts pakāpeniski ļāva pārvarēt noraidošo
attieksmi pret šo arhitektūras pieminekli, lai virzītu uz priekšu tobrīd
šķietami utopisko projektu – Kurzemes hercoga Ernsta Johana vasaras
rezidenci atjaunot 18.gadsimta izskatā, radot hercoga laika cienīgu
interjeru iekārtu.
“1972.gadā filiāle pārtapa patstāvīgā Rundāles pils muzejā, un tad
tika definēts uzdevums ne tikai atjaunot pils ansambli, bet arī veidot
Latvijas baznīcu un muižu mākslas kolekcijas un nodarboties ar šī
Latvijas mākslas vēstures senākā perioda izpēti. Tad arī tika uzsākti
interjeru restaurācijas darbi,” atceras Lancmanis.
1981.gadā apmeklētājiem tika atvērta Baltā zāle. Darbi netika
pārtraukti arī pēc restaurācijas finansēšanas izbeigšanās 1992.gadā –
kaut lēnākā tempā, tomēr gandrīz katru gadu apmeklētājiem tika atvērta
jauna telpa. Pēdējo gadu straujā attīstība bija iespējama tikai ar
sponsoru un mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonda palīdzībai, skaidro
muzeja direktors.
“Šie piecdesmit gadi ir bijuši pilni gan ar ikdienas darbu, gan ar
smagumu un nopietnām grūtībām. Katrā periodā tikai mainījās šo grūtību
raksturs. Pirmā barjera bija ideoloģiska rakstura. Atbalsts ir sniegts
ne tikai celtnes un telpu restaurācijā, bet arī eksponātu iegādē un to
restaurācijā, sponsori devuši ieguldījumu baroka dārza veidošanā un
attīstīšanā, saņemti līdzekļi muzeja iespieddarbu izdošanā,” pauda
Lancmanis.
Kā ziņots, Rundāles pils telpu restaurācijai no 1972. līdz 2014.gadam
iztērēti 8 420 495 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Rundāles pils muzeja
sabiedrisko attiecību speciāliste Ruta Biļeviča.
No minētās summas pamatbudžeta finansējums bijis 2 847 792 eiro. No
ziedojumiem iztērēts 334 881 eiro, no Eiropas Reģionālās attīstības
fonda (ERAF) – 4 377 412 eiro, no budžeta līdzekļiem neparedzētiem
gadījumiem izlietoti 216 185 eiro. No Borisa un Ināras Teterevu fonda
restaurācijas programmas telpu restaurācijai un pavadošajām aktivitātēm
ziedojumos saņemts atbalsts 800 000 eiro. Kopumā mecenāti Rundāles pili
atbalstījuši ar vienu miljonu eiro.
