Vecumnieku novada Valles vidusskolā rīt, 23. augustā, būs absolventu un darbinieku salidojums. Tas ir veltīts Valles vidusskolas ēkas 50. jubilejai.
Izglītības sistēmai Valles pagastā ir daudz senākas tradīcijas, taču skolas namu pēc tipveida projekta uzbūvēja 1964. gadā. Tolaik tā bija astoņgadīgā skola, kas 1975. gadā tika pārveidota par vidusskolu.
Laikrakstu glabā pusgadsimtu
Šonedēļ Valles vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja Gunta Kupčiuna un kolēģi, intensīvi gatavojoties jubilejas sarīkojumam, darbā pavadītās stundas neskaitīja. Procesā iesaistījās arī ciema iedzīvotāji. Pensionētā skolotāja Arvīda Miška atnesa laikraksta «Padomju Jaunatne» 1964. gada 2. septembra numuru, kurā publicēta reportāža par jaunās skolas ēkas atklāšanu Vallē.
Avīzes attēlā redzama meitene skolēnu svētku formas tērpā ar pionieru kaklautiņu. Viņa iezvana pirmo stundu. Meiteni sauc Sarmīte Rāviņa. Direktores pienākumu izpildītāja Gunta Kupčiuna tolaik Valles skolā nestrādāja, tāpēc viņa zvanīja vecākajām kolēģēm un apjautājās par Sarmītes pašreizējām gaitām. Viņa dzīvo Garkalnē un, iespējams, atbrauks uz salidojumu. Zvaniņš, ko skolniece tur rokā vēsturiskajā fotoattēlā, joprojām atrodas skolotāju istabā. «Būtu jauki, ja Sarmīte Rāviņa ierastos skolas jubilejas sarīkojumā. Mēs viņu atkal iemūžinātu bildē ar to pašu zvanu un lūgtu atsaukt atmiņā 1964. gada 2. septembra notikumus,» ieceri atklāj Gunta Kupčiuna.
Uzvedums vairākos cēlienos
Absolventu salidojuma norises programma ir pārdomāta līdz sīkumam. Direktores pienākumu izpildītāja stāsta: «50 gadu laikā Valles astoņgadīgo skolu un pēc tam vidusskolu vadījuši 11 direktori. Ar visiem uzturam sakarus, katram ir nosūtīts ielūgums. Gatavojot salidojuma scenāriju, jokojām, ka tas būs uzvedums 11 cēlienos ar katram periodam raksturīgām niansēm, notikumiem. Nekādu oficiālu uzrunu nebūs. Mēs vēlamies, lai pēcpusdiena ritētu sirsnīgā, nepiespiestā gaisotnē. Darbosies brīvais mikrofons. Katrs varēs uzstāties un pavēstīt interesantus skolas dzīves faktus vai atziņas. Gaiteņos tiks eksponēti fotogrāfiju stendi un apraksti, ko šonedēļ gatavo manas kolēģes.»
Pie katra kabineta durvīm būs izkārtne ar skaidrojumu, kas telpā atradās agrāk, kādi cilvēki strādāja. Skolotāju un darbinieku labākais ceļvedis salidojuma organizēšanā ir vallietes Latvijas Universitātes 1980. gada absolventes Ievas Puniņas diplomdarbs «Valles skolas vēsture». Tas ir ļoti vērtīgs pētījums, ko te diezgan bieži izmanto.
Programmu gatavo absolventi
Svētku koncertu veido absolventi – gan tie, kuri beiguši Valles vidusskolu, gan tie, kuri absolvējuši kādreizējo astoņgadīgo skolu. Viņi rādīs tautas deju programmu, un viens pāris izpildīs balles dejas. Koncertā uzstāsies absolvents Jānis Viegliņš – ar brīnišķīgu balsi apveltīts puisis. Kādu laiciņu studējis Latvijas Mūzikas akadēmijā, viņš tomēr izvēlējās citu profesiju.
Jāņa mamma, dzejniece un novadpētniece Gina Viegliņa-Valliete, savulaik Valles vidusskolā strādāja par vēstures un sabiedrības mācības skolotāju. Jubilejas vakarā Gina, absolvente Elga Svilo un bijusī skolotāja Guna Ozoliņa lasīs savus dzejoļus. Ļoti glītus salidojuma ielūgumus izgatavoja absolvente Zane Sudrabiņa-Prauliņa. Viņa pati pieteicās izdarīt šo darbiņu.
Valles vidusskolas pedagoģes Līga Grante, Gita Briņķe, Ligita Arāja, Alda Zālmane, Daina Trantovska, Sintija Kreimane un darbinieces Aija Bruģe, Anita Zaļaiskalns un Benita Zemoviča arī ir šīs izglītības iestādes absolventes.
Jauni un dzīvespriecīgi
Neretā dzimusī Gunta Kupčiuna Valles vidusskolā sāka strādāt pirms 30 gadiem. Viņu darbā pieņēma direktors Aleksandrs Dementjevs, kurš vēlāk izveidoja veiksmīgu profesionālo karjeru, izglītības sistēmā ieņemot vairākus atbildīgus amatus.
Gunta atceras: «Skola, lai arī jauna, radīja visnotaļ drūmu iespaidu. Klašu un gaiteņu sienas bija nokrāsotas neglītā brūnganzaļā tonī, grīdas – tumši brūnas. Taču vizuālais risinājums mūs pārāk nenomāca, jo visi bijām jauni un dzīvespriecīgi. Bieži rīkojām ballītes un citas jautras izdarības. Pedagogu pamatkontingents bija jauni speciālisti vecumā līdz 30 gadiem. Valles vidusskola tolaik kļuva populāra ar arodmācības programmu. Katrs jaunietis varēja iegūt autovadītāja tiesības, tādēļ skolu bija ļoti iecienījuši puiši no tuvākas un tālākas apkārtnes. Tolaik bija problemātiski nodibināt tautas deju kopu, jo vairākās klasēs mācījās galvenokārt zēni, trūka meiteņu. Klases bija lielas – vidēji 25 audzēkņi katrā.»
Skolas vēstures pētījumā var atrast daudz interesantu faktu arī par Valles kā ciemata attīstību. Skola uzcelta klajā laukā un bija pirmā daudzstāvu ēka. Pēc tās būvēja piecstāvu namu ar skolotāju dzīvokļiem, vēlāk – arī citas ēkas toreizējā kolhoza «Valle» speciālistiem un strādniekiem, bērnudārzu. Jaunas skolas nepieciešamību topošajā centrā dedzīgi atbalstīja kolhoza «Valle» priekšsēdētājs Kārlis Drone.
Nākotne ir neskaidra
Skolas gaitas 1. septembrī sāks desmit pirmklasnieki. Vidusskolas 10. klasē ir uzņemti astoņi audzēkņi. Tas ir obligātais minimums, kas noteikts ar Vecumnieku novada domes lēmumu. Ekonomiskā krīze, darba vietu trūkums laukos, iedzīvotāju emigrācija un zemā dzimstība Latvijā apdraud daudzu skolu turpmāko pastāvēšanu.
«Mēs labi redzam, ka Vecumnieku novadā četras vidusskolas nav vajadzīgas, tāpēc ir nepieciešama tālredzīga un gudra stratēģija, lemjot par izglītības nākotni novadā. Valles vidusskolā katrs mācību gads sākas ar «būt vai nebūt». Tas rada lielu stresu skolēnu vecākiem un pedagogiem. Es priecājos par mūsu bijušajiem direktoriem, kuri tagad vada lielas skolas. Aigars Kruvesis ir Lielvārdes vidusskolas direktors, bet Česlavs Batņa – Ikšķiles vidusskolas direktors. Tās ir stabilas izglītības iestādes, kas vienmēr pastāvēs, jo atrodas lielos apdzīvotos centros ar strauju attīstības līkni,» uzskata Gunta Kupčiuna.
