Netaisnību novēršana pensiju sistēmā, pievienotās vērtības nodokļa pazemināšana pārtikai, sakārtota iepirkumu sistēma – tās ir galvenās problēmas, kuru atrisināšanu Bauskas novada iedzīvotāji vēlas sagaidīt no nākamās Saeimas.
Šādas un citas raizes cilvēki pauda ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim, kurš 22. augustā apmeklēja Bauskas un Rundāles novadu.
Nav loģikas
Oficiāli tā bija darba vizīte, lai iepazītos ar situāciju novados, tomēr ministrs vairākas reizes pieminēja, ka kandidē uz nākamo Saeimu. Pēcpusdienā viņš tikās ar partijas «Vienotība» Bauskas nodaļas pārstāvjiem.
Cilvēki gan pauda neizpratni, kāpēc nākamās Saeimas deputātu kandidāti ierodas novados vaicāt iedzīvotāju viedokli un stāstīt par paveikto, ja vēlēšanu programma jau ir gatava. Loģiskāk būtu to darīt pirms tam, lai varētu ļaudīm piedāvāt to, kas tiešām ir vajadzīgs. Tomēr baušķenieki cer, ka vismaz kādu no dzirdētajiem viedokļiem valdības pārstāvis ņems vērā, lai arī konkrēti solījumi neizskanēja. Tiekoties ar Bauskas novada domes pārstāvjiem, V. Dombrovskis bilda: «Apsolīt un garantēt es nevaru.»
Dažbrīd ministra atbildes izklausījās klaji demagoģiskas. SIA «Kronis» telpās ministrs tikās ar Bauskas novada uzņēmējiem. Aivars Svarenieks, SIA «Kronis» valdes loceklis, interesējās par iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Ekonomikas ministrs uzsvēra – viņš nespēj iedomāties, kā tiks kompensēti valstij zudušie ienākumi, ja pārtikai samazinās PVN. Taču amatpersona lepojās ar to, ka izdevies samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi no 26 līdz 23 procentiem. Tas palīdzēšot cīņā ar ēnu ekonomiku. Savulaik sociālās jomas speciālisti norādīja, ka šādi grozījumi ir izdevīgi lielo algu īpašniekiem. Pazeminātais PVN pārtikai savukārt būtu izdevīgs tieši mazturīgajiem iedzīvotājiem un Latvijas uzņēmējiem, kas nodarbojas ar pārtikas ražošanu.
Nepieciešams apvedceļš
Bauskas novada domes amatpersonas tikšanās laikā uzsvēra, ka vēlas atbalstu infrastruktūras sakārtošanai pie industriālā parka. «Pašvaldība valsts ceļos – Mūsas tilta sakārtošanā, A7 posmā, kas ved caur Bausku, – iegulda milzu naudu. Taču nevaram vienoties par industriālajam parkam nepieciešamā krustojuma izbūvi pie A7 ceļa Ceraukstes pagastā,» norādīja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks. Pašvaldības amatpersonas uzsvēra, ka potenciālā investora piesaistīšanā var būt svarīgi pat sīkumi, jo ieguldītājs var izvēlēties labāk sagatavoto industriālo parku, nevis paļauties uz solījumiem.
Aktuāla tēma bija Bauskas apvedceļš. Novada domes izpilddirektors Jānis Kalinka uzsvēra – ziemā veiktā uzskaite liecinājusi, ka pilsētu diennaktī šķērso aptuveni četri tūkstoši automašīnu, vasarā transporta līdzekļu skaits ir krietni lielāks – ap desmit tūkstošiem.
«Bauskas iedzīvotājiem nevajadzētu būt šosejas A7 ķīlniekiem,» pauda novada domes deputāte Vera Grigorjeva. R. Ābelnieks, ministram rādot pilsētā paveikto, uzsvēra, ka galvenos ceļus kaut kā izdodas sakārtot, bet vēl aizvien nav asfaltēta ceļa savienojuma ar Vecumnieku novadu.
Tautai naudas nav
Tikšanās ar pilsētas iedzīvotājiem notika Bauskas Centrālajā bibliotēkā. Iestādes direktore Baiba Tormane interesējās, vai valdība var sniegt līdzfinansējumu jaunās bibliotēkas celtniecībai pilsētā. No atbildēm varēja spriest, ka šādi iegūt finansējumu ir maz iespēju.
Iedzīvotājus uztrauca fakts, ka pensiju indeksācija krīzes laikā notika par sliktu tiem, kuri pensionējās pēckrīzes periodā. Uzņēmēji norādīja, ka bieži vien nevar aizvadīt cilvēku pelnītā atpūtā, jo pensija ir neliela un cilvēks uzreiz nonāk trūcīgās personas statusā. Tas savukārt traucē darba tirgū ienākt jauniešiem. Diemžēl arī šajā jomā nekādi uzlabojumi netiek solīti.
Šādas atbildes raisīja gan iedzīvotāju, gan Bauskas novada amatpersonu negatīvu reakciju. «Kad «Parex» glāba, uzreiz miljards atradās, bet, lai tautai palīdzētu, naudas nav,» neapmierināts bija Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis. To pašu pauda iedzīvotāji, cilvēkus uztrauc arī dzelzceļa līnijas «Rail Baltic» nākotne, par ko konkrētas informācija nebija.
Nesakārtotā likumdošana
Uzņēmēju un novada domes pārstāvju aktuālākais jautājums – iepirkumu sistēma. Klausoties novada domes pārstāvju jautājumos, varēja just, ka notikušais Īslīces pagasta Bērzu ciemā un Bauskas Valsts ģimnāzijas remontdarbu kavēšanās satrauc. Uzņēmējus bažīgus dara tas, ka šādos iepirkumos uzvar ārzemju firmas, nosacījums izvēlēties zemāko cenu neļauj pašmāju uzņēmējiem uzkrāt attīstības kapitālu. IU «Novads» vadītāja Solveiga Ikerte norādīja, ka lielie nodokļi un mazā cena, par ko ražojumi jāpārdod zemās pirktspējas dēļ, neļauj veidot uzkrājumus attīstībai. Ekonomikas ministrs atbildē norādīja, ka jāvēršas bankās. Ja kredītiestādei uzņēmums liksies interesants, būs iespēja saņemt kredītu attīstībai.
Uzņēmēji un iedzīvotāji uztraucās par nesakārtoto likumdošanu, kas regulē darba attiecības. Strādniekus uztrauc, ka bieži vien uzņēmēji nesamaksā par padarīto. Lai panāktu savu, nākas tiesāties. Tas prasa daudz laika un naudas, kuras strādniekam nav. Savukārt darba devējus uztrauc darbinieku attieksme. Piemēram, neuzmanīgs pavārs var sabojāt ēstuves tēlu, lai arī kā uzņēmējs censtos to uzlabot. Ietekmēt darbinieku esot grūti. Vienīgā iespēja – atlaist, un arī tas nav vienkārši. Valsts darba inspekcija lielāko daļu problēmsituāciju nerisina.
Ekonomikas ministra vizīte mūsu novados atklāja ļoti daudz problēmu, kuras gaida jaunās Saeimas deputātu rīcību.
