Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā no 23. augusta līdz 30. septembrim skatāma Uģa Mežavilka (1929 – 1998) piemiņas izstāde – retrospekcija par mākslinieka veikumu no 70. gadiem līdz 90. gadu vidum.
Draugi un tuvinieki
Izstādes atklāšanā piedalījās mākslinieka dzīvesbiedre Ilze Mežavilka, ekspozīcijas iniciatore meita Rūta Mežavilka un Uģa brālis ievērojamais sporta žurnālists un fotogrāfs Zigurds Mežavilks. Klāt bija arī viens no Uģa Mežavilka profesionālo gaitu vistuvākajiem līdzgaitniekiem – viņa kursabiedrs mākslinieks Aleksandrs Stankevičs.
Šogad 14. augustā mākslinieks būtu svinējis 85. dzimšanas dienu. Dienas gaismu Uģis ieraudzīja 1929. gadā Svitenes pagasta «Mežavilkos». Ģimene pāragri zaudēja tēvu Kristapu, Uģim bija tikai trīs gadi, kad viņš nomira. Mātei, pēc profesijas skolotājai, vienai uzturēt lauku mājas bijis par grūtu, viņa «Mežavilkus» pārdeva un pārcēlās uz Liepājas pusi – uz Purmsātiem.
Uz «Dadža» adatas
Mākslinieka tēvs rakstījis dzejoļus, mātes sapnis bijis pianistes karjera. Taču to pārtrauca otrais Pasaules karš un bēgļu gaitas Krievijā. Uģa Mežavilka mākslinieka izglītības ceļš sākās Surikova mākslas vidusskolā Maskavā un 50. gados turpinājās Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Bijusi iespēja strādāt akadēmiskās izglītības vidē, taču Uģis izvēlējies karikatūrista ceļu.
Populāro mākslinieku daudzi pazīst kā humora un satīras žurnāla «Dadzis» dibinātāju un veidotāju līdz pat žurnāla slēgšanai 1995. gadā, ko mākslinieks dziļi pārdzīvojis. Izdevuma asprātīgās karikatūras un draudzīgie sarži saistīja plašu lasītāju loku trīsdesmit gadus. Ar darbiem piedalījies izstādēs un plaši sadarbojies ar izdevniecībām grāmatu grafikas jomā, tāpat kā Aleksandrs Stankevičs un Gunārs Cīlītis.
Daudz mazāk zināms Uģa Mežavilka gleznotāja veikums, atzina izstādes apmeklētāji. Uz audekla ar eļļas krāsām tapuši portreti un ainavas gan Vidzemes jūrmalā, savas mājas apkaimē, gan citviet Latvijā. Mākslinieka darbi dziļi iedzīvinājuši Latvijas ainavu.
Rimtie pasteļtoņi vedina uz pārdomu brīdi. Izstādē skatāmi «Tūjas ozols», «Oktobra vidū», «Rudens ainava», «Ķirmraga ceļš», «Pastaiga». Pēdējais darbs gleznots 1974. gadā, kad dzīvesbiedre Ilze ar trīs gadus veco meitiņu Rūtu devusies pastaigā.
Vērtības apzinot
Siltās atmiņās par mākslinieku kavējās Zigurds Mežavilks. Viņš jaunāko brāli raksturoja kā pasakainu cilvēku, kura joprojām pietrūkst. Uģis bijis kautrīgs un pakluss, vienmēr ļoti izpalīdzīgs, profesionālo gaitu sākumā Zigurdu ļoti atbalstījis.
Meita Rūta Mežavilka, dzejniece un māksliniece, rūpējas par tēva atstāto mantojumu. Viņa cer, ka atradīs izdevēju, kas publicēs Uģa Mežavilka sarakstīto manuskriptu. Izstādes atklāšanā Rūta uzsvēra, ka redzamais ir tikai neliela daļa no tēva darbiem.
Nav daudz izstāžu, kurās apmeklētājus var redzēt tik smaidīgus par asprātīgo laikmeta redzējumu. Skatītājus uzrunāja mākslinieka savdabīgais rokraksts – izkoptā forma un meistarīgais zīmējums. Ar pāris trāpīgiem zīmuļa vilcieniem Uģis Mežavilks rada spilgtāko cilvēka iedabā un ikvienā personībā: viņa gleznās redzams Vācietis, Jakubāns, Ziedonis un daudzi citi.
Mākslinieka darbiem piemīt mūsdienās reti sastopamas īpašības – labsirdība un humors, runājot par nejēdzībām, kuras nekad nenoveco. Viena no mākslas vērtībām ir cieņa un mīlestība pret cilvēku.
