Bauskas un Vecumnieku novadā svētdien, 24. augustā, interesentiem bija iespēja apskatīt savulaik Jelgavā ražotos Rīgas Autobusu fabrikas (RAF) mikroautobusus jeb tā dēvētās «Latvijas», vērot filmas un videoklipus par autobusu rūpnīcas vēsturi.
Braucienus par godu RAF ražotnes dibināšanas 60 gadu jubilejas svinībām rīkoja biedrība «AMC Baltijas zvaigznes» sadarbībā ar multimediju studiju «PARUS studio» un Jelgavas autobusu ražotāju a/s «AMO Plant». Pasākumu atbalstīja ļoti daudz firmu un pašvaldību, arī no mūsu novadiem.
Pieminot leģendas
Mikroautobusi «Latvija» 24. augustā nobrauca maršrutu Jelgava–Saldus–Pikšas–Dobele–Pilsrundāle–Bauska–Vecumnieki–Baldone–Rīga. Bauskā trīs RAF minibusi ieradās pusdienlaikā. Vēsturiskos braucienus «Ar «Latvijām» pa Latviju» tehniski nodrošināja SIA «Krown Baltic». Firmas pārstāvis Gundars Kļava atzina, ka «Latvijas» atjaunotas pietiekami labi un braucieni rit veiksmīgi. Zem kāda minibusa bija izveidojusies neliela eļļas peļķe, taču G. Kļava vien noteica: ««Latvijas» vienmēr ir tecējušas.» Minētais transporta līdzeklis savulaik izmantots ātrās palīdzības dienestā un atradies pazīstamā autosportista Andra Dambja kolekcijā. Kad izrādījies, ka «Latvija» ir darba kārtībā, tā devusies ceļojumā, tikai vēlāk pamanījuši, ka tek eļļa.
Braucieni ir daļa no kampaņas par Latvijas leģendām, stāsta «PARUS studio» pārstāve Dagmāra Rusmane. Ceļojumā iekļauti arī muzeji un arhitektūras pieminekļi. «Mēģinām akcentēt, ka savulaik bijām autobūves centrs, lielai daļai Eiropas – arī kultūrvēsturisks centrs. Autobūve Latvijā aizsākās rūpnīcā «Russo Balt», kas 20. gadsimta sākumā bija Krievijas vagonbūves centrs. Brīvās Latvijas laikā tur ražoja «Ford Vairogs» automodeļus, Padomju Savienības gados RAF pārcēlās uz Jelgavu, kur deva darbu simtiem cilvēku. Tagad tradīcijas turpina «AMO Plant»,» skaidro G. Kļava.
Vecumniekos idejas autori īstenoja aktivitāti, kas citās pieturvietās nebija iespējama. Vakara krēslā tika piedāvātas vairākas spēles, izmantojot «Kinect» datortehnoloģijas. D. Rusmane pastāstīja, ka uzņēmuma īpašumā esošā sistēma pievienota videoprojektoram. Vecumnieku iedzīvotājiem bija iespēja iesaistīties «Kinect RAF čempionātā».
Vēsturiska aura
Vienu RAF minibusu stūrēja latviešu autosportists, inženieris Andris Dambis. «Padomju laikos ar «Latviju» braucu gan kā pasažieris, gan kā šoferis. Arī šoreiz izmantoju iespēju, un šķiet, ka laiks ir apstājies,» stāsta pazīstamais sportists. Ikdienā autosportists pārvietojas ar mašīnu «Audi A4». Salīdzinot pirms 30 un 40 gadiem tapušus spēkratus un mūsdienu braucamrīkus, viņš atzīst, ka jaunākie ražojumi ir videi nekaitīgāki, tērē mazāk degvielas un ir drošāki. «Latvijas» ir krietni skaļākas, vairāk šūpojas, stūre griežas smagāk. Izjūtas gan esot labākas – tās ietekmējot braucamlīdzekļa vēsturiskā aura un ceļā sastapto cilvēku smaidi. «Sapratu, ka mūsdienu dzīves ātrums ir nepamatots. Pārvietojoties lēnāk, visu var paspēt. Dzīvi var baudīt arī bez ierastā ātruma,» teic A. Dambis.
«Gandrīz katram, kas atnāca uz Bauskas Rātslaukumu, bija kādas īpašas atmiņas par RAF autobusiem vai «Latvijām». Kāds tās bija vadījis, cits braucis kā pasažieris,» iedzīvotāju interesi raksturoja G. Kļava.
Uz Vladivostoku
Interesenti varēja skatīties dokumentālās filmas par RAF autobusu ekspedīcijām pasaulē – 1967. gadā uzņemto «Aiz septiņām kalnu pārejām» un 1977. gadā filmēto «16 000 kilometru no Jelgavas līdz Vladivostokai».
Īpašs stāsts par katru filmu bija Valdim Brantam, bijušajam automašīnu izmēģinātājam, kuram pieder iecere par ceļojumu līdz Vladivostokai. «Brauciens «Ar «Latvijām» pa Latviju» ir mana ideja. Gribējās atgādināt, ka bija tāds RAF un Latvijas autobūvei ir bagāta vēsture, vēlējos palīdzēt arī rūpnīcai «AMO Plant»,» stāsta V. Brants.
Doma par ceļojumu uz Vladivostoku radusies, kad rūpnīcas direktors Iļja Pozņaks iedevis divus RAF autobusus Bulgārijas alpīnistiem, kas devušies uz Āfrikas virsotni Kilimandžaro. Pēc atgriešanās bulgāri demonstrējuši filmu par braucienu. Tā iedvesmojusi līdzīgam pārbaudījumam, tomēr rūpnīca ilgi nav devusi piekrišanu. Jaunās «Latvijas» sāka ražot 1976. gadā. «Biju birojā, garām gāja direktors. Viņš ieraudzīja mani, iesauca kabinetā un paziņoja, ka varam sākt gatavoties,» atceras V. Brants. Mikroautobuss devās pāri plašajai Padomju Savienībai uz Vladivostoku. Pasākumu atbalstīja pat kompartijas vadība. No vienas puses tas bija ievērojams atbalsts, no otras – nepārtraukti bija jāstāsta par komunisma izcilajiem panākumiem, radot jauno RAF minibusu.
Ceļojuma galamērķī Vladivostokā braucēji nokļuva, kā plānots – 25. jūlijā. «Latvijas» tālo maršrutu izturēja labi. Vienīgā problēma – ļoti bieži plīsa riepas. Garajā ceļā tās mainītas vismaz 30 reižu, atceras V. Brants.
Pasākuma organizatori iecerējuši nākamgad pieveikt līdzīgu distanci – plānoti braucieni pa Baltiju un Krieviju. Kā veiksies ar Krievijas maršrutiem, pašlaik atkarīgs no politiskās situācijas, taču zināms, ka šogad būs vēl viens – trešais RAF minibusu brauciens.
