Vecumnieku novada Valles evaņģēliski luteriskajā baznīcā šovasar atklāja dievnama vēstures pastāvīgo izstādi. Projektu «Valles baznīcas vēstures izpēte un ekspozīcijas izveide», iesaistot pagasta iedzīvotājus, īstenoja biedrība «Valles klēts». Piedaloties Zemgales plānošanas reģiona projektu konkursā, no Valsts kultūrkapitāla fonda saņemts finansējums – 711 eiro.
Rāda labu paraugu
Baznīcā, kas ir arī tūrisma objekts, tagad novietoti astoņi molberti, uz kuriem eksponēti dievnama vēstures materiāli un fotoattēli. Tās ir oriģinālo dokumentu digitālās izdrukas. Ekspozīcijas viena daļa ir veltīta vēsturiskiem faktiem, otra – draudzes pašreizējām aktivitātēm.
Nevienā citā Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novada dievnamā nav tik pamatīga pētījuma par dievnama vēsturi. Daudzas draudzes cītīgi krāj dokumentālās liecības, bet plašai sabiedrībai materiāli nav pieejami. Vallieši rāda labu paraugu, kā pašu spēkiem un bez lieliem izdevumiem to var atrisināt.
Projekta izstrādē piedalījās Gina Viegliņa-Valliete, Imants un Diāna Ruģeļi, vizuālo noformējumu veidoja vallieši Vilnis Celmiņš, Ķīpsalas izstāžu sabiedrības BT1 dizainers, un Dace Anna Zvaigzne, aktieru Amtmaņu muzejmājas «Zvanītāju Bukas» vadītāja. Baznīcas vēstures materiālus iesniedza bijusī bibliotekāre Dzintra Zommere, Valles bibliotēkas vadītāja Ingūna Kļaviņa, Vecumnieku iedzīvotājs Normunds Sakalovskis un citi Valles pagasta ļaudis. Projektu palīdzēja īstenot draudzes vecākā Zeltīte Raubiška, draudzes padomes locekle Anna Ratkeviča un skolotāja Līga Granta. Baznīcas vēstures pētījumi turpinās, jo ekspozīciju plānots papildināt, skaidro biedrības «Valles klēts» pārstāvji.
Novada vecākais dievnams
Par Kultūrkapitālfonda līdzekļiem Valsts vēstures arhīvā pasūtīts Valles baznīcas un draudzes vēstures pētījums, ieskenēti dokumenti un fotoattēli, izgatavoti speciāli molberti eksponēšanai. Pirmā baznīca Valles apkaimē – koka ēka – 1595. gadā uzbūvēta Kalnamuižā, bet pašreizējais mūra dievnams, kam naudu atvēlēja pēdējais Kurzemes hercogs Pēteris, – 18. gadsimta beigās. Pēc 110 gadiem uzcēla arī 40 metru augsto torni. Valles dievnams ir vecākā sakrālā celtne Vecumnieku novadā.
Nespējot samaksāt augstos nodokļus, 1964. gadā luterāņu draudze atteicās no dievnama. Pamesto ēku izpostīja un izdedzināja, aizveda interjera iekārtu. Pagājušā gadsimta 80. gadu nogalē, sākoties atmodai, baznīcu nolēma atjaunot. Daudzi vallieši joprojām atceras toreizējā kolhoza priekšsēdētāja Jāņa Elkšņa iniciatīvu. Ar viņa un ciema padomes izpildkomitejas gādību baznīcai uzlikts jauns azbestcementa jumts, atjaunoti logi, koka sijas un sakristeja, ielieta asfalta grīda, nostiprināts zvans, izveidots pagaidu altāris.
Ar draudzes vecākās Ritas Pastares entuziasmu 2000. gadā interjera atjaunošanā izdevās iesaistīt Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņus. Baznīcas iekārtu jaunieši izgatavoja pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Tolaik nolemts nama sienas nobalsināt. Ienākot Valles baznīcā, daudzi iesaucas: «Cik skaists balts dievnams!» Pirms vairākiem gadiem draudze, iegūstot naudu no tai piederoša meža pārdošanas, baznīcai uzlika jaunu jumtu.
Negaidīts pavērsiens
Jauno vēstures ekspozīciju šovasar jau ir aplūkojuši tūristi, valliešu radi un draugi. Baznīcā garāmbraucot iegriezās mākslas zinātnieks profesors Ojārs Spārītis. Sakristejā aplūkojot sakrālo gleznu reprodukcijas, viņš ieraudzīja ļoti vērtīgu kopiju, kādas Latvijā esot tikai dažas.
Stendos eksponētie materiāli prasa iedziļināšanos. Tā nav izstāde, kam steidzīgi apmeklētāji velta dažas minūtes. Pašlaik stendi atrodas dievnama centrālajā ejā. Sākoties dievkalpojumam, tie ikreiz ir jāpārvieto, tādēļ nolemts ekspozīciju novietot balkonā. Tur ir pietiekami daudz vietas, lai vienlaikus izstādi aplūkotu vairāki apmeklētāji.
Īstenojot projektu, notika negaidīts pavērsiens. Atsaucoties valliešu aicinājumam iesaistīties baznīcas un draudzes vēstures pētījumos, piezvanīja Birzgales pagasta iedzīvotāja Ausma Ūdre. Viņa ir kristīta un iesvētīta Valles luterāņu baznīcā. Birzgaliete pavēstīja, ka savās mājās gandrīz pusgadsimtu glabā Kalnamuižas kapsētas zvanu, ko juku laikos izglābusi no bojāejas. Lielo zvanu Ausma bija rūpīgi noslēpusi šķūnī zem lupatām. Projekta darba grupa devās uz Birzgali, mājas saimniece atklāja slēptuvi un nodeva zvanu Valles baznīcai. Kā liecina gravējums, tas ir izgatavots 1927. gadā. Pašlaik atradumu var aplūkot Valles baznīcā. Draudze lems par zvana turpmāko pielietojumu, stāsta projekta vadītāja Diāna Ruģele.
