Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē «Arsenāls» Rīgā līdz 26. oktobrim ir skatāma informatīvi bagātīga un emocionāli šokējoša izstāde «Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija». Viņš ir viens no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajiem avangardistiem – konstruktīvisma stila pārstāvis agrīnajā daiļradē un komunistiskās ideoloģijas slavinātājs vēlākajos gados.
Atzinības vietā – lode
Izstāde ir traģisks stāsts par talantīgu latviešu cilvēku, kurš nomaldījies varas un ideoloģijas gaiteņos un pelnītās atzinības vietā saņēmis lodi pierē. Mākslinieks, kurš 20 gadus dzīvoja un strādāja Maskavā, 1938. gadā tika nošauts, balstoties uz melīgu apsūdzību valsts nodevībā. Viņam bija 43 gadi. Tikai gadu pirms traģiskā notikuma latviešu mākslinieks baudīja Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) vadošās elites īpašu labvēlību un oficiāli tika deleģēts Parīzē iekārtot Vispasaules sasniegumu izstādes PSRS paviljonu. To pašu, kas kļuva slavens ar Rīgā dzimušās tēlnieces Veras Muhinas skulpturālo grupu «Strādnieks un kolhozniece». Gustava Kluča vienīgais dēls Edvards tikai 1989. gadā uzzināja par sava tēva likteni. Mākslinieka kapavieta nav zināma.
Pielūgsme, agresija un naids
Izstāde «Kāda eksperimenta anatomija» ir lielākā un nozīmīgākā kolekcija, kas eksponēta mākslinieka dzimtenē. Tās pamats ir viņa atraitnes Valentīnas Kulaginas dāvinājums, ko papildina darbi no valsts Tretjakova galerijas, Saloniku (Grieķija) laikmetīgās mākslas muzeja un privātkolekcijām. Intensīvo, blīvo izstādes saturu papildina 30. gadu dokumentālās kinohronikas.
Ekspozīcijas lielāko daļu aizņem plakāti, kuros autors cildina Ļeņinu, Staļinu, Marksu, Engelsu, proletariāta diktatūru un kultivē naidu pret buržujiem.
Tik nomācošu daudzumu valdošās ideoloģijas slavinājumu vēl nebija gadījies redzēt vienkopus. Kļuva arī skaidrs, ka Gustavs Klucis 30. gadu Krievijā bija nepārspēts politiskā plakāta meistars – agresīvs un dinamisks. Izstādē, izņemot mākslinieka akvareļus, telpisko konstrukciju skices un latviešu etnogrāfisko rakstu kopijas, nav it nekā skaista, bet nevajag aizmirst, ka mākslas uzdevums ir daudz plašāks nekā emocionāla komforta radīšana un skatītāju ieaijāšana. Ekspozīcija ir skaudrs atgādinājums par mūsu tautieša izvēli.
Pretrunīga personība
Gustavs Klucis bija lauku puisis no Rūjienas. Mācījies Rīgas pilsētas Mākslas skolā, vēlāk – Petrogradā, tad iestājies latviešu strēlniekos un dienējis Kremļa apsardzē. Maskavā viņš izglītošanos turpināja, pievēršoties konstruktīvismam jeb telpas organizācijas jaunai metodei. Viņa agrīnie darbi ir spēles ar krāsu, plakni, telpiskām konstrukcijām, ko var uzskatīt par rūpnieciskā dizaina pirmsākumiem. Ļoti interesantas un iedvesmojošas spēles. Latviešu mākslinieks bija viens no pirmajiem, kurš pagājušā gadsimta 30. gados sāka aizrauties ar laikmeta modernajām tehnoloģijām – foto, kino un radio. Arī viņa plakātos gandrīz vienmēr zīmējums tiek kombinēts ar fotogrāfiju. Ja neņem vērā saturu, plakāti ir izteiksmīgi. Tajos ar lakoniskiem līdzekļiem ir sasniegts vēlamais rezultāts – totalitārisma pielūgsme, kas jau robežojas ar apsēstību.
Skaidrs, ka šī ekspozīcija nav nekāda izklaide. Uz agresīvo plakātu fona maigie, rāmie akvareļi šķiet kā cita autora gleznoti. Ļoti skaists ir 1937. gadā veidotais dēla Edvarda portrets, tajā pašā gadā tapušās Parīzes skices. Cimdu etnogrāfisko rakstu kopijas un latviešu tautastērpu zīmējumi žurnāla «Zeltene» vākam vispār neiederas izstādes kopējā ainavā, jo rada milzīgu kontrastu ar darbiem, kas Gustavu Kluci padarīja par PSRS vadošo plakātistu. Iespējams, tās ir mākslinieka milzīgās pretrunas, personības duālisms, par ko vēl daudz kas nav zināms.
***
Nobeigumā – kāda interesanta Gustava Kluča sasaiste ar Bausku. Pastkartē «Daiļlēkšana» redzamie peldkostīmi ir spilgta padomju laikmeta dzīves stila liecība, kas iedvesmojusi radīt Gustavam Klucim veltītu suvenīru līniju. To veikusi māksliniece Frančeska Kirke ar asprātīgajām solidaritātes nozīmītēm «Kultūra» un peldkostīmu, kas ir tieša atsauce uz peldētāju tēmu, kas iztirzāta Kluča daiļradē – spartakiādes grafiskajos risinājumos. Šos peldkostīmus F. Kirke darināt pasūtījusi individuālajam uzņēmumam «Novads» Bauskā. Nupat tie bija jāuzada tieši saistībā ar Rīgā skatāmo Gustava Kluča izstādi, stāsta uzņēmuma īpašniece Solveiga Ikerte.
