Uzzinot par Bauskas skolu remonta ievilkšanos un pedagogu trikiem ar
stundu vadīšanu muzejā, bibliotēkā, vēl nezin kur, lai bērniem nebūtu
jāstaigā pa putekļainiem koridoriem un jānīkst stalažu aizēnotās klasēs,
piedzīvoju «deja vu» izjūtu, jo tā reiz jau ir bijis, tikai kaimiņu
pašvaldībā. Pirms gadiem septiņiem vairāk nekā pusi mācību gada
putekļainās telpās mācījās mazie iecavnieki toreizējās sākumskolas
«Dartija» klasēs. Tur strādnieki, kas nebija ķērušies pie darba trīs
vasaras brīvlaika mēnešus, demontēja padomjlaika siltinājumu ar stikla
vati un kaļķa apmetumu. Cik bērnu un pedagogu iedzīvojās alerģijā un
elpošanas slimībās, cik papildināja aptieku kases, mēģinot tikt vaļā no
acu asarošanas un deguna tecēšanas, nav uzskaitīts. Tikai pēc tam, kad
drosmīgākie, kam nebija bail no pašvaldības vadības vienaldzības pret
saviem vēlētājiem un cinisma, pat strādnieku smēķēšanu telpās neuzskatot
par nenormāliem apstākļiem, lūdza palīdzību medijiem, situāciju kaut
nedaudz mēģināja normalizēt.
Kā redzams, slikts piemērs ir
lipīgs. Varētu domāt, ka pašvaldībā, kur vadība mainās gana bieži un ir
daudz demokrātiskāka nekā autoritārā postpadomju režīma novadā, pirmo
reizi ievēlēts priekšsēdētājs centīsies vismaz izrādīties kā īsts
saimnieks un lielāko reģiona renovācijas projektu pieskatīs pats, ja
reiz nevar paļauties uz padotajiem. Nu vismaz ierosinās pārbaudi par
nodokļu maksātāju algotiem ierēdņiem, kas atbildīgi par pašvaldībai
neizdevīgu vai nepietiekami precīzu līgumu, lai darbi notiktu raiti un
kvalitatīvi. Atvainoties par kļūdām ir pareizi, jo parasti sabiedrība
nesaņem pat to, taču pareizāk būtu laikus saplānot gaidāmos projektus un
stingri kontrolēt to gaitu, lai nav jāattopas haosa un niknu cilvēku
pārņemtā pilsētā.
