Kādu reakciju sagaidāt no Eiropas valstīm un Latvijas valdības? Ar ko jārēķinās iedzīvotājiem?
Tas ir karš
JURIS DALBIŅŠ, atvaļināts pulkvedis:
Austrumukrainā pašlaik notiekošo politiķi dēvē diplomātiskas valodas jēdzienos. Taču, saucot lietas sabiedrībai saprotamos terminos, tas ir karš. Protams, tas neizpaužas tā, kā tas notika, piemēram, pagājušajā gadsimtā, kad tika okupēta Latvija. Ukrainā tiek izmantotas citas metodes, citi militārie, propagandas un politiskie jēdzieni, bet būtību jau tas nemaina.
Ukrainā notiekošais ir mācību stunda mums visiem, kas atgādina, ka ir jārūpējas par savu drošību. Latvijai tas ir ļoti aktuāli. Savukārt ES līdz ar Latvijas valdību ir jāsaprot, ka mūsu austrumu robežu pieskatīt tā, kā tas darīts līdz šim, turpmāk vairs nevarēs. Ir nopietni jāpārvērtē, kāds ir kaimiņš aiz robežas, nopietni jāuztver un jāizanalizē katrs viņa paziņojums. Darbojoties Ukrainā, Krievija testē mūsu iespējamo rīcību. Vienlaikus tas liek daudz uzmanīgāk strādāt arī mūsu diplomātiem, jo jebkura pārsteidzīga rīcība var dārgi maksāt.
Sabiedrībai šajā situācijā noteikti nav jākrīt panikā. Vissliktākais tagad ir neziņa un neinformētība, kā arī dezinformācija. Ir jāsaprot, kas reāli notiek un kā ikvienam būtu jārīkojas, lai aizstāvētu savu valsti, kas būtu jādara, ja Latvijā kāds mēģinātu īstenot Ukrainas scenāriju, šādu moderno karu. Mums ir bagātīgs dažādu civilās aizsardzības dokumentu klāsts, taču trūkst praktisko iemaņu. Par to būtu jādomā atbildīgajām institūcijām.
Neklusēt un nebaidīties
Ieva Brante, pilsoniski aktīva juriste:
Ukraiņi cīnās ne tikai par savu, bet arī par Baltijas un Eiropas brīvību. Var domāt, ka Rietumeiropa ir pietiekami tālu no Krievijas un par savu drošību jāuztraucas tikai Baltijai un vēl dažām valstīm Krievijas kaimiņos, bet, manuprāt, tā ir ilūzija. Hitlers savulaik gribēja «saimniekot» ne tikai kaimiņvalstīs, turklāt šodien attālums, kas mērāms kilometros vai jūdzēs, nav brīvības un neatkarības garants.
Daudziem tīk sacīt, ka Ukrainas teritorijā karo divas lielvalstis – ASV un Krievija, bet patiesībā ukraiņu zemē karo divas pasaules, kuru izpratne par vērtībām krasi atšķiras. Putina pasaules norma ir dzīve bez jebkādām tiesiskām vai ētiskām normām, tā ir pasaule bez Dieva un cilvēku likumiem. Eiropas Savienībai un NATO ir jācenšas apturēt vai vismaz ierobežot Putina neprātu, bet vienmēr nākas atcerēties, ka Krievija ir kodolvalsts.
Domāju, ka mūsdienu Krievijas «caru» var apturēt tikai tās tauta, ja pamodīsies no murga par varonīgo cīņu pret «visas pasaules fašistiem». Mums nevajag baidīties un klusēt, ir jāpauž savs viedoklis, jāprasa no tiem, kurus esam izvēlējušies par Latvijas likumu rakstītājiem un izpildītājiem. Tas ir mūsu pienākums, jo pakļaut var tikai tos, kuri klusē un cer, ka gan jau kāds cits pateiks un izdarīs.
Kopā ar Eiropu
Iveta Salgrāve, iecavniece, karavīra māte:
Mans dēls Salvis ir armijas virsnieks un dienē Latvijas Bruņoto spēku Gaisa spēkos, strādā par Lielvārdes lidlaukā bāzētā militārā helikoptera bortinženieri, tomēr neko vairāk kā parasti cilvēki es par mūsu valsts drošības spēkiem un situāciju nezinu. Informācija armijniekiem kopš konflikta sākuma Ukrainā tiek sniegta regulāri, taču lielāko daļu Salvis nedrīkst izpaust. Visi jaunumi par Ukrainas situāciju man zināmi no TV un avīzēm.
Taču jāatzīst, ka brīžam droši nejūtos. Domāju, ka mums jau tuvākajā nākotnē jārēķinās ar bēgļu uzņemšanu un nervu pārbaudi. Valdībai ir reāli jāizvērtē iespējamie draudi, konflikta būtība un risināšanas iespējas. Par robežu nostiprināšanu un valsts aizsardzības nodrošināšanu ir jādomā kopā ar Eiropas Savienību.
Palieku pārliecībā, ka viss noregulēsies mierīgi un mūs aktīva karadarbība neskars. Es neprotu citādāk domāt.
