Laikraksta redakcija saņēmusi lasītājas jautājumu: «Vai «Roundup» tagad skaitās uztura bagātinātājs, ka nedēļu pirms kulšanas ar to miglo graudus? Bauskas novada Brunavas pusē tā dara. Kāpēc? Esmu dzirdējusi, ka to dara tāpēc, ka graudi pēc miglošanas paliek sausi un nevajag vest uz kalti. Vai tā ir tiesa? Kā tas atsaucas uz cilvēku veselību? Mums blakus šādam labības laukam ir ābeļdārzs. Kā lai ēd ābolus, vai tie nav kaitīgi cilvēkiem?»
Valsts augu aizsardzības dienesta ekspertu atbildi sagatavojusi sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre: «Augu aizsardzības līdzeklis «Roundup» ir glifosātu saturošs herbicīds. Lauksaimniecībā glifosātu saturošus herbicīdus izmanto nezāļu ierobežošanai. Graudaugu sējumos, kuros savairojušās viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāles, lai atvieglotu ražas novākšanu un samazinātu ražas zudumus, graudaugu pilngatavības stadijā, bet ne ātrāk kā septiņas dienas pirms ražas novākšanas drīkst lietot vispārējas un sistēmas iedarbības herbicīdus, kuri satur darbīgo vielu glifosātu.
Šāds nosacījums ir spēkā tāpēc, ka graudu pilngatavības stadijā vārpas ir dzeltenas, bez hlorofila, graudi ir cieti un fizioloģiski gatavi, vairs nenotiek barības vielu pārvietošanās no lapām uz graudiem. Šajā stadijā pēc augu aizsardzības līdzekļa lietošanas tā atliekas būs uz graudu virsmas kā tiešs smidzinājuma pārklājums, bet nenonāks pašos graudos. Apsmidzinot graudaugus ātrāk par pilngatavības stadiju, glifosāts nonāk graudos un būtiski palielinās atlieku daudzums, jo vēl turpinās barības vielu pārvietošanās no auga zaļajām daļām uz graudiem. Maldīga ir doma, ka glifosāta lietošana paātrina graudu nobriešanu. Tieši otrādi, tā lietošana pārtrauc graudu briešanu, graudi sažūst, un samazinās raža.
Glifosātu saturošu herbicīdu tāpat kā jebkuru citu augu aizsardzības līdzekli var lietot, tikai precīzi un uzmanīgi ievērojot norādes tā marķējumā un instrukcijā, precīzi ievērojot norādītās devas, kultūrauga vai kaitīgā organisma attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā un nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai. Persona, kas augu aizsardzības līdzekli smidzina uz lauka, ir atbildīga, lai smidzinājums nenonāktu blakus esošajā teritorijā un uz citiem augiem, kas nav paredzēti apstrādei.
Nepareiza augu aizsardzības līdzekļu lietošana negatīvi ietekmē cilvēku, dzīvnieku veselību un vidi, kā arī rada tiešus zaudējumus lauksaimniekiem. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasību pārkāpšanu fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no septiņiem līdz 350 eiro, juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro.
Pēdējā gada laikā Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori Brunavas pagastā izpildījuši astoņas augu aizsardzības līdzekļu lietotāju pārbaudes. Savukārt 2012. gadā vākti statistikas dati par pesticīdu lietošanu labības sējumos, aptaujājot 28 Brunavas pagasta lauksaimniekus. Nevienā gadījumā nav konstatēti pārkāpumi glifosāta augu aizsardzības līdzekļu lietošanā.
Valsts augu aizsardzības dienests aicina iedzīvotājus, ja viņu rīcībā ir informācija par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumiem, nekavējoties zvanīt uz uzticības tālruni 67550944.»
