Bauskas Centrālās bibliotēkas (CB) un Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošie speciālisti 5. septembrī piedalījās starptautiskā grāmatniecības konferencē Lietuvas pilsētā Šilutē. To rīkoja Šilutes F. Bajoraiša publiskā bibliotēka sadarbībā ar Bauskas CB un Kaļiņingradas (Krievija) apgabala A. Gaidara Bērnu bibliotēku.
Referātu par 18. gadsimta apgaismības laikmeta baltvācu izcelsmes darbinieku Gotfrīdu Frīdrihu Stenderu lasīja Baiba Tormane, Bauskas CB direktore. Zīmīgi, ka tajā pašā dienā Latvijā risinājās Stendera 300 gadu atcerei veltīta akadēmiskā konference, kas sākās Rīgā, turpinājās Jelgavā un noslēdzās Stendera dzimtas vietā Sunākstes pagastā, kur apgaismības laikmeta literāts, teologs un sabiedriskais darbinieks piedzima un tika apglabāts. Konferenci rīkoja Latvijas Universitāte, informē asociētā profesore Māra Grudule.
Bauskas CB prezentāciju par Stenderu sagatavoja Baiba Tormane un bibliotēkas jaunā speciāliste Madara Maslova – Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente. Tēmu viņa izstrādāja ļoti profesionāli, atrodot zīmīgus citātus un atslēgas vārdus. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns lietuviešiem stāstīja par Viļa Plūdoņa daiļradi, kas konferences dalībniekiem un pat Lietuvas bibliotekāriem šķita atklājums. Vēlāk Aigaram Urtānam nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem, ko par Plūdoni un viņa jauno pieminekli Bauskā uzdeva gan Šilutes bibliotekāri, gan konferences dalībnieki no Krievijas pilsētas Kaļiņingradas.
Interesants un emocionāls bija Oksanas Vasiļjevas – Kaļiņingradas apgabala Bērnu bibliotēkas direktores – stāsts par krievu
19. gadsimta dzejas klasiķi Mihailu Ļermontovu, kura dzimšanas 140. gadadienu šogad piemin dzeju joprojām mīlošie Krievijas un citu tautu lasītāji. Aigars Urtāns savā prezentācijā uzsvēra, ka Viļa Plūdoņa agrīno daiļradi ļoti ietekmēja Ļermontova dzeja.
Oksana Vasiļjeva Bauskas CB uzdāvināja Kaļiņingradā izdotu un ilustrētu bērnu grāmatu komplektu.
Konferencē piedalījās Klaipēdas Universitātes docenti Silva Pocīte un Arūns Baublis. Viņi analizēja Lietuvas 18. gadsimta apgaismības darbinieka Kristijona Donelaiša literārās daiļrades un filozofisko uzskatu nozīmīgumu Lietuvas intelektuālās domas vēsturē.
