Mūspuses četru novadu pārstāvji «Vienoti Latvijai» sarakstā Arvīds Zvirbulis un Aldis Žaludka pazūd uz šī saraksta slavenību fona. Kārtējo reizi Saeimā mēģina atgriezties Latvijas pirmais ministru prezidents Ivars Godmanis, Latvijas pirmais ārlietu ministrs un vēlāk Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika palīgs ārlietu jautājumos Jānis Jurkāns, korupcijas skandālos iesaistītais Ainārs Šlesers, kurš ir partijas valdes priekšsēdētājs, un citi pazīstami politiķi. Ir sava leģenda sportists – volejbolists, PSRS nopelniem bagātais sporta meistars, Seulas Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, Eiropas čempions, pasaules vicečempions un Latvijas Volejbola izlases treneris Raimonds Vilde. Ir arī daudz citu deputātu kandidātu, kam pretendēšana uz 12. Saeimu ir politiskā debija.
«Vienoti Latvijai» sarakstos piecos vēlēšanu apgabalos visā Latvijā kandidēs 106 deputāti kandidāti. Vņu vidējais vecums ir 44,5 gadi, vecākajam ir 71 gads, jaunākam – 21 gads. Augstākā izglītība ir 81 procentam kandidātu, 89,6 procenti no viņiem strādā algotu darbu.
Zemgales vēlēšanu apgabalā ir tāpat kā visā Latvijā – ir vairāki ļoti pazīstami politiskie «smagsvari» un arī virkne debitantu, tai skaitā saraksta jaunākā deputātu kandidāte studente no Jelgavas.
1. Aigars Kalvītis (dzimis 1966. g.)
Dzīvo Engures novadā. 1997. gadā bija viens no Tautas partijas dibinātājiem un 1998. gadā iekļuva 7. Saeimā. Bija gan zemkopības, gan ekonomikas ministrs. 8. Saeimas laikā 2004. gada 2. decembrī kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Saistībā ar gaidāmo Eiropas Savienības fondu finansējumu un Latvijas straujo attīstību – iekšzemes kopprodukts 2005. gadā pieauga par 10,2 procentiem – Vecgada vakarā 2005. gada 31. decembrī teica slaveno runu televīzijā, pieminot «treknos» gadus: «Mīļie tautieši, ja netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi! «Treknie» gadi, ja atceras stāstu par Jāzepu. Mēs jau tagad esam pasaules čempioni attīstības tempu ziņā, mums ir visas iespējas tuvāko desmit gadu laikā sasniegt to, par ko mēs visi esam sapņojuši, ejot uz barikādēm – būt kungiem savā zemē, nevis viesstrādniekiem svešā zemē.»
«Trekno» gadu noskaņās vadīja valsti, neņemot vērā brīdinājumus un kritiku. Rezultātā kopš 2006. gada aprīļa vadīja mazākuma valdību, kas strādāja ar «Saskaņas centra» un neatkarīgo deputātu, tai skaitā Jāņa Jurkāna, atbalstu. Tiesa, iedzīvotāji paveikto atbalstīja – 2006. gada rudenī 9. Saeimas vēlēšanās A. Kalvītis saņēma visvairāk individuālo plusiņu no visiem deputātu kandidātiem. Pēc panākuma Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atkārtoti izvirzīja viņu Ministru prezidenta amatam, tādējādi A. Kalvītis kļuva par pirmo Latvijas premjerministru, kurš savu amatu saglabāja arī pēc Saeimas vēlēšanām.
Tomēr jau 2007. gadā augstā inflācija un vairāki skandāli, piemēram, KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšana, izraisīja sabiedrības neapmierinātību. Tā izpaudās plašās protesta akcijās rudenī. Premjerministra nepopularitāte bija tik augsta, ka rakstus par viņu interneta meklētājprogrammās varēja rast, meklējot vārdu «cūka». 2007. gada 23. oktobrī notika balsojums par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam. Valdība noturējās – to atbalstīja 57 deputāti. Tā gan bija Pirra uzvara – jau 7. novembrī Ministru prezidents atkāpās no amata.
Savulaik Latvijas Lauksaimniecības universitātē iegūta ekonomista profesija. Pašreizējās darbavietas – a/s «Dinamo Rīga» valdes priekšsēdētājs un a/s «Latvijas Balzams» padomes priekšsēdētājs. Darbojas mednieku klubos «Smilgas» un «Gravas». Īpašumā reģistrēta māja Gulbenes novadā. 2014. gadā iegādājies 2011. izlaiduma gada vieglo automašīnu «Lexus GX 460». Deklarētas parādsaistības 163 630,26 eiro apmērā.
Pieder 2000 kapitāldaļas a/s «Dinamo Rīga» 2 845 743,62 eiro vērtībā, astoņas SIA «Agro Centrs» kapitāldaļas 1138,30 eiro vērtībā, 100 SIA «Aploki» 2845,74 eiro vērtībā un 50 a/s «Leko» kapitāldaļas 17 785,90 eiro vērtībā. Deklarēti skaidras naudas noguldījumi 41 920,49 eiro un 846,36 dolāri.
2. Edgars Zalāns (1967)
Dzīvo Kuldīgas novadā. 1998. gadā bija Tautas partijas dibinātāju skaitā un startēja 7. Saeimas vēlēšanās, bet tur neiekļuva. Vēlāk īsu brīdi bija Saeimas deputāts, kā arī Ministru prezidenta Andra Šķēles biroja vadītājs. Pēc tam no 2001. līdz 2007. gadam Kuldīgas domes priekšsēdētājs un no 2005. līdz 2007. gadam Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs.
2007. gadā kļuva par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša vadītajā valdībā. Pēc valdības krišanas Tautas partija E. Zalānu virzīja par savu Ministru prezidenta kandidātu. Valdis Zatlers tomēr par premjera kandidātu izvēlējās Ivaru Godmani. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatu E. Zalāns saglabāja arī I. Godmaņa valdībā, kā arī pēc tam Valda Dombrovska valdībā. 2010. gada 17. martā Tautas partija izstājās no valdības un E. Zalāns ministra amatu atstāja. Viņa laikā veikta novadu izveides reforma. Pats reformas īstenotājs uzskatīja, ka jau pirms viņa darba sākuma administratīvi teritoriālās reformas saknē ir pielaista kļūda – no novadu veidošanas procesa izslēdza lielās pilsētas. Viņš uzskatīja, ka arī šīm pilsētām bija jāveido savi novadi, iekļaujot tuvākās apdzīvotās vietas, kas cieši saistītas ar pilsētām.
Novadu reformas gaitā bija paredzēts izveidot arī otrā līmeņa vēlētās pašvaldības – apriņķus. Tomēr E. Zalāns uzskatīja, ka šī reforma ir jāatliek uz vēlāku laiku. Arī ministrijas nebija gatavas apriņķu izveidei, un tādējādi pilnībā reformas realizācija vēl aizvien nav notikusi. Savukārt pozitīvu vērtējumu reforma ieguvusi Eiropas Savienības finansējuma piesaistīšanas jomā – novadiem to esot daudz vieglāk izdarīt nekā mazajiem pagastiem. 2012. gadā pats vērtēja, ka reforma izdevusies par 80 procentiem.
2010. gadā E. Zalāns tika ievēlēts 10. Saeimā no partiju apvienības «Par labu Latviju» saraksta un kļuva par apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju.
1992. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē apguvis arhitekta profesiju. Pašreizējās darbavietas – SIA «Lauku izaugsmes grupa», vecākais konsultants, SIA «Zed projekts», valdes loceklis, padomnieks Kuldīgas novada domē, savukārt SIA «Diānas Zalānes projektu birojs» viņš ir konsultants. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, valdes loceklis biedrībās «Ausekļa iela 7», «Vecā, labā Kuldīga» un «Populares Latvija». Īpašumā norādīta dzīvojamā ēka, palīgēka, neapdzīvojamas telpas un zeme Kuldīgas novadā. Nomā vasarnīcu Jūrmalā.
Kandidāts uzrādījis parādsaistības 13 517,28 eiro; skaidras naudas uzkrājumi 8480,05 eiro un 5500 ASV dolāri. Uzrādīti bezskaidras naudas uzkrājumi a/s «Swedbank» 6869,65 eiro un a/s «DNB Nord banka» 378,48 eiro. Uzrādīti vērtspapīri vairāk nekā 14 tūkstošu eiro vērtībā.
3. Vinets Veldre (1971)
Dzīvo Rīgā. No 1995. līdz 2007. gadam strādāja Pārtikas un veterinārajā dienestā. Kopš 1999. gada bija galvenais valsts pārtikas un veterinārais inspektors. 2007. gada 25. janvārī V. Veldre, būdams bezpartijisks Tautas partijas virzīts kandidāts, kļuva par veselības ministru A. Kalvīša vadītajā valdībā. Tas izraisīja sabiedrības neizpratni, jo viņa līdzšinējā pieredze bija saistīta ar mājdzīvnieku veselības aprūpi, kā arī pārtikas ražošanas uzraudzību. 2007. gada 19. oktobrī iestājās Tautas partijā.
Pēc A. Kalvīša valdības demisijas V. Veldre izvirzīts aizsardzības ministra amatam I. Godmaņa valdībā, neraugoties uz pieredzes trūkumu aizsardzības jomā. Pēc valdības apstiprināšanas no 2007. gada 20. decembra līdz 2009. gada 12. martam ieņēma aizsardzības ministra amatu.
1995. gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, apgūstot veterinārmedicīnu. Pašreizējās darbavietas – valdes loceklis SIA «Advanced Alloys Baltic», padomes loceklis SIA «Latgales nafta Borovkā», valdes loceklis SIA «V 27».
Pieder 2001. gada izlaiduma vieglā automašīna «Mercedes Benz». Uzrādītas parādsaistības 3275 eiro apmērā un skaidras naudas uzkrājumi 3750 eiro.
4. Guntis Gelpers (1961)
Dzīvo Rīgā. Strādājis gan pašvaldībā, gan privātstruktūrās Rīgā nekustamo īpašumu jomā. Preses ziņās nokļuva 2013. gadā, kad pēc četru gadu darba atstāja Kandavas novada izpilddirektora amatu. Atlūgumu pamatoja ar to, ka vēlas mainīt nodarbošanos un nav apmierināts ar veidu, kādā Latvijā īsteno politiku valsts un pašvaldību pārvaldē.
2003. gadā Latvijas Universitātē apguvis vadībzinātņu specialitāti. Ir valdes loceklis SIA «Forb IG» un Tukuma golfa klubā. Deklarētas parādsaistības 167 290,77 eiro apmērā. Deputāta kandidātam piederoši īpašumi nav uzrādīti.
5. Arvīds Zvirbulis (1966)
Dzīvo Vecumnieku novadā. Pirms novadu izveides bija Valles pagasta padomes priekšsēdētājs un Aizkraukles rajona padomes deputāts. «Uz Saeimu kandidēju tāpēc, ka «Vienoti Latvijai» piedāvāja šādu iespēju. Ar savu pārliecību vien nebūtu lauzies. Izmantoju iespēju, lai nebūtu starp tiem, kas stāv malā, bļauj un stāsta visiem, kas jādara, bet paši nekur neiet. Otrs iemesls – pavadot pašvaldības darbā 18 gadus, esmu guvis lielu pieredzi, novērojot, kā Saeimas likumi pašvaldībā sastopas ar reālo cilvēku dzīvi. Domāju, ka pietiekami daudz zinu, lai būtu, ko teikt Saeimā un piedāvāt savu pieredzi un zināšanas,» stāsta A. Zvirbulis.
2004. gadā Baltijas Krievu institūtā apguvis jurista profesiju. Vecumnieku novada domē strādā par kancelejas nodaļas vadītāju un juristu. Īpašumā deklarēts dzīvoklis Vecumnieku novadā un garāža valdījumā. Uzrādītas 150 kapitāldaļas SIA «Krīči» 5655,92 eiro vērtībā.
6. Arnis Krauklis (1961)
Dzīvo Engures novadā. Rīgas pārtikas rūpniecības mehānikas un tehnoloģijas tehnikumā 1980. gadā apguvis prasmes zivju produktu tehnoloģijās. Pašnodarbinātais. Mednieku biedrības «Avotkalns» valdes loceklis.
7. Udo Pērsis (1960)
Dzīvo Skrīveru novadā. Skrīveru novada domes deputāts, strādājis par Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika palīgu lauksaimniecības jautājumos. Pazīstams kā rapšu eļļas un biodegvielas izmantošanas entuziasts. Kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas Sociālistiskās partijas sarakstā.
Studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kļuvis par diplomētu agronomu. Valdes loceklis SIA «BRZA Agro».
8. Ainārs Arnītis (1960)
Dzīvo Pļaviņu novadā. Pļaviņu novada domes deputāts, ievēlēts Vidzemes partijas sarakstā. Iepriekšējās domes sasaukuma laikā bija novada domes priekšsēdētāja vietnieks. Jaunajā domē pretendēja uz novada domes priekšsēdētāja amatu, bet beigās palika ārpus amatu sadalījuma.
Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā 1984. gadā ieguvis specialitāti inženieris-mehāniķis. Īpašumā norādīta dzīvojamā māja un zeme, kā arī puse no mājas un zemes Pļaviņu novadā. Uzrādītas parādsaistības tūkstoš eiro un bezskaidrā nauda a/s «Swedbank» 1473 eiro.
9. Imants Silavs (1963)
Dzīvo Neretas novadā. Neretas pārvaldes sporta metodiķis, aktīvs sporta entuziasts, Aizkraukles sporta skolas treneris, sporta un mājturības skolotājs Krustpils pamatskolā.
Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā 1985. gadā iegūta specialitāte fiziskās audzināšanas pasniedzējs, bet Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā 2003. gadā – pedagoģijas maģistra grāds sporta zinātnē. Uzrādīti bezskaidrās naudas uzkrājumi a/s «Swedbank» 3615 eiro, «Nordea Bank AB» Latvijas filiālē 1400 eiro un a/s «SEB banka» 2600 eiro.
10. Gaida Avotiņa (1956)
Dzīvo Jēkabpils novadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā 1979. gadā kļuvusi par hidromeliorācijas speciālisti. SIA «Sarmīši» valdes locekle. Uzņēmumā pieder 34 kapitāldaļas 967,56 eiro vērtībā. Īpašumā deklarēta zeme un māja Jēkabpils novadā.
11. Zigurds Rancāns (1982)
Dzīvo Ludzas novadā. Rēzeknes komercskolā 2000. gadā apgūta uzņēmējdarbības vadība. Darbavietas – valdes loceklis un direktors SIA «Trans Trade Agency Latvia», SIA «IRI Logistic» un SIA «Balex Latgale», kā arī direktors SIA «M. B. M. grupa». Uzrādīts skaidrās naudas uzkrājums 7000 eiro.
12. Raimonds Šteinerts (1971)
Dzīvo Tukuma novadā. Sporta aprindās pazīstams kā labs galda tenisa spēlētājs. 1990. gadā Rīgas Radioelektronikas aparātbūves tehnikumā iegūta tehniķa-elektriķa profesija. A/s «Sadales tīkls» strādā par elektrotīklu dispečeru, ir IK «Rieksti R» īpašnieks. A/s «Latvenergo» DR arodorganizācijas priekšsēdētāja vietnieks. Pieder dzīvoklis Tukuma novadā un jaunbūve. Deklarētas parādsaistības 46 tūkstoši eiro.
13. Juris Lazdāns (1964)
Dzīvo Kokneses novadā. Ogres 32. PTS 1982. gadā apgūta šofera-autoceltņa vadītāja profesija. Strādā par projektu vadītāju IK «RL Būvnieks». Pieder zeme un jaunbūve Kokneses pagastā. Deklarētas parādsaistības 12 012,47 eiro.
14. Aldis Žaludka (1968)
Dzīvo Bauskas novadā. Darbavieta – Vecsaules pamatskola, ēku un teritorijas pārzinis. «Jomā, kur strādāju, ir daudz nesakārtotu lietu. Piemēram, izglītības tehniskais nodrošinājums, iepirkumu sistēma. Kandidēju uz Saeimu, jo domāju, ka šajā jomā var ko mainīt uz labo pusi. Lai nebūtu tādu likumu, kas rada problēmas, ar kurām tagad saskaras Bauskas Valsts ģimnāzija,» par iemesliem, kas likuši kandidēt, stāsta A. Žaludka. Viņš uzsver – šāda pieredze krājas, ikdienā saskaroties ar problēmām. Ir jomas, kuras var vienkāršot, lai cilvēku dzīve un dzīves apstākļi būtu labāki.
«Politika man ir jaunums. Izaicinājums. Un mēģināts jau nav zaudēts. «Vienoti Latvijai» piekritu kandidēt, ņemot vērā viņu ekonomisko programmu. Tā man likās tuvāka. Programmas ekonomisko daļu sagatavoja spēcīgas personības. Vēl viens liels pluss – daudzi politikā ir bijuši, zina virtuvi, un viņiem nav lielu ambīciju. Kopējā partijas ekonomiskā domāšana ir līdzīga. Manuprāt, tā ir komanda, kas varētu strādāt,» tā A. Žaludka.
Kandidāts deklarējis 1500 eiro skaidrās naudas uzkrājumu.
15. Pēteris Goba (1965)
Dzīvo Tukuma novadā. Darbavieta – SIA «Bentena» administratīvais vadītājs. 1990. gadā Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā iegūta kultūrizglītības darbinieka izglītība. Uzrādītas parādsaistības 21 343,08 eiro.
16. Lelde Sutena (1992)
Dzīvo Jelgavā. Studente. 2011. gadā pabeigusi Jelgavas Spīdolas ģimnāziju. Vienīgais īpašums ir 2011. gada «Kia Sportage» automašīna. Ģimnāzijā aktīvi piedalījusies mācību firmas aktivitātēs, iegūtas godalgotas vietas zinātniski pētniecisko darbu konkursos. Aktīvi publicē fotogrāfijas interneta sociālajos tīklos un fotogrāfiju portālos. Jelgavnieki viņas politiskās aktivitātes saista ar tēvu, Jelgavas novada domes deputātu Valdi Sutenu, kurš savulaik bija «Tautas partijas» biedrs. Paziņas meiteni raksturo kā «gudru blondīni» – prestižā Jelgavas Spīdolas ģimnāzija pabeigta ar vidējo atzīmi 8,5.
