Bauskas pils vēsturē 12. septembris tiks ierakstīts kā gluži neticama sapņa piepildījums. Šajā dienā notika Bauskas pils atjaunošanas projekta otrās kārtas noslēguma svinības.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Latvijas valsts un Bauskas novada domes projekta «Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošana» otrā kārta nodrošināja renesanses laikmeta pils eksterjera, interjera un aprīkojuma rekonstrukciju un restaurāciju teicamā kvalitātē.
Atjaunoto pili atklāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Eiropas Savienības fondu kultūras un vides projektu nodaļas vadītāja Inese Jēkabsone. Viņi pārgrieza simbolisko lenti pie pils ziemeļu korpusa parādes durvīm.
Svinībās piedalījās projekta vadītāja Ilze Tijone, novada domes deputāti, Čehijas vēstniecības darbinieki, vairāku Latvijas muzeju speciālisti, arhitekti, restauratori, celtnieki un objekta atjaunošanā iesaistīto firmu vadītāji. Svētku koncertā renesanses mūzikas programmu izpildīja Latvijas Radio kora grupa diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā.
«Bauska šodien ir Zemgales kultūras galvaspilsēta. Pateicība pils muzeja direktoram Mārim Skanim un viņa komandai no ikviena Bauskas iedzīvotāja par entuziasmu, neatlaidību un mērķtiecību. Viņa ieguldījums kultūras mantojuma saglabāšanā jau ticis novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni,» sacīja Ilze Tijone.
Svinības Bauskas pilī bija ļoti emocionālas. Māris Skanis, pils muzeja direktors, ar savu lielisko humora izjūtu un konstruktīvo pieeju viesus neapgrūtināja ar garām runām. Viņš atgādināja faktu, ko vairākums dalībnieku nezināja. Pirmais, gluži nereālais sapnis par Bauskas pils atjaunošanu pagājušā gadsimta 60. gados radās Laimonim Liepam – toreizējam Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktoram. Vīziju dedzīgi atbalstīja Māris Bērziņš, jauns vēsturnieks, bet pašlaik – Rīgas Motormuzeja Bauskas filiāles darbinieks.
Liktenīgais pavērsiens Bauskas pils atjaunošanā gan sākās krietni vēlāk, bet izvērsums – gluži kā klasiskā romānā – notika 1997. gada septembrī, kad pirmo reizi Bauskā ieradās Čehijas restaurators Milošs Gavenda.
Tās ļoti specifiskās detaļas un apdare, ko redzam pils interjeros un fasādēs, ir Čehijas restaurācijas meistaru un materiālu tehnoloģiju speciālistu, Latvijas un Čehijas arhitektu kopdarbības rezultāts. It kā plaisas iekštelpās, apmetumā iegravētas «aploksnītes» fasāžu apdarē jeb sgrafito – viss ir darināts pēc 16. – 17. gadsimta būvniecības tehnoloģijas autentiskiem paraugiem.
Latvijā šādas restaurācijas pieredzes nebija vispār, tādēļ Čehijas meistari, kas Bauskas pilī darbojas jau 18 gadu, ir neaizstājami skolotāji un vienlaikus arī pils muzeja draugi uz mūžu, sacīja Māris Skanis.
Miloša Gavendas firmai ir daudz restaurējamu objektu Eiropā, galvenokārt Spānijā, kur kultūrvēsturiskais mantojums ir neizsmeļams. Uzņēmuma vadītājs un viņa komanda jau šonedēļ dosies uz Spāniju, lai strādātu vismaz mēnesi.
Čehu speciālistiem Bauska tomēr ir īpaša vieta – to varēja just gan uzrunās, gan speciāli sagatavotajā priekšnesumā. Visi Čehijas vīri un viņu pavadones daudzbalsīgi un izjusti nodziedāja atvadu dziesmu, neslēpjot saviļņojumu. Sarīkojuma saviesīgajā daļā spēlēja Čehijas restauratoru lauku kapela. Vairāki vīri savā dzimtenē darbojas folkloras kopās.
Vairāk par Bauskas pili un cilvēkiem lasiet drukātajā «Bauskas Dzīvē» 15. un 17. septembrī.
