Apvienība «Zaļo un Zemnieku savienība» (ZZS) uz Eiropas demokrātisko politisko spēku fona ir teju neiespējams veidojums, jo «zaļo» un zemnieku intereses parasti ir pretējas. Taču Latvijā to padara iespējamu nevis kāda principu nodošana, bet gan fakts, ka centriskajai partijai «Latvijas Zemnieku savienība» (LZS) un Zaļajai partijai galvenā joprojām ir dažu līderu interešu aizstāvēšana, nevis rūpes par laukiem vai vidi.
Ar ZZS sadarbības partneri «Latvijai un Ventspilij» šajās vēlēšanās saistīta dziļākā neskaidrība, proti, kurš īsti ir saraksta premjerministra kandidāts. Jau sen ignorējot Eiropas praksi, ka tas parasti ir politiskā spēka vadītājs, pirmo reizi par tādu oficiāli nav nosaukts, lai gan pats vairākkārt publiski uzstājis, Aivars Lembergs. Toties piedāvāti trīs aizvietotāji – Jānis Dūklavs, Raimonds Vējonis un Uldis Augulis. Pēdējam A. Lemberga aste velkas līdzi vismaz no satiksmes nozares vadīšanas laika, kad sākās skandalozā pasažieru vilcienu iegādes epopeja. Savukārt R. Vējonis, kas pēc nemanāmas darbošanās vides un reģionu jomā izrādījies negaidīti noteikts aizsardzības ministrs, vairs nebaidās iebilst A. Lemberga norādēm.
Kopumā ZZS 12. Saeimai pieteikusi 115 kandidātus, no tiem 86 ir vīrieši un 29 sievietes. 35% ir vecumā no 51 līdz 60 gadiem, vēl vecāki – 15%. Četrdesmitgadniekus pārstāv 26%, jaunākus – ceturtdaļa kandidātu. Vidējais vecums ir 48,6 gadi. Teju trešdaļa pretendentu nāk no Rīgas, 5% – no Ventspils. Zemgales sarakstā ir 17 kandidātu, gandrīz puse ir no šī reģiona novadiem.
1. Augusts Brigmanis (dzimis 1952. gadā)
Dzīvo Tukuma novadā, augstākā agronoma un ekonomista izglītība. Saraksta līdera popularitāte, ņemot vērā viņa kā padomju funkcionāra saistību ar Oskara Kalpaka pieminekļa likvidēšanu, skaidrojama laikam vienīgi ar vēlētāju slikto atmiņu vai dziļu spēju piedot jebko. A. Brigmanis ir ilggadējs LZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas ZZS frakcijas vadītājs, 2007. gadā kopā ar citiem tautas kalpiem sniedzis liecības Ģenerālprokuratūrā saistībā ar «Lemberga stipendiātu sarakstu», kurā, iespējams, minēti no Ventspils uzņēmumu «melnās kases» «algoti» politiķi.
A. Brigmaņa alga un kompensācijas kā Saeimas deputātam pērn bija 23 345 lati, ieņēmumi no zemnieku saimniecības «Priedules» – 18 tūkstoši latu. Deputātam pieder daļas zemnieku saimniecībā «Priedules», akcijas sabiedrībā «Jelgavas dzirnavnieks», plaši zemes īpašumi un būves Tukuma novadā un Jelgavā. Viņš brauc ar 2007. gada izlaiduma «Nissan X Trail». Nav norādīti būtiski skaidras naudas uzkrājumi, parādi vai aizdevumi. Dažādās bankās noguldījis vairāk nekā 300 tūkstošus eiro.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2007. gada nogalē lūdza Saeimu izdot administratīvai sodīšanai A. Brigmani par sievas Elitas nodarbināšanu deputāta palīdzes amatā. Viņš bija pārkāpis likumu, jo veicis ar amata pienākumu saistītas darbības, kurās pats un viņa radiniece bija mantiski ieinteresēti. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma, ka KNAB jāļauj deputātu sodīt, taču parlamenta balsojumā deputāti bija pret. Situācija tikusi «atrisināta», E. Brigmanei kļūstot par palīdzi ZZS frakcijas biedram Vilnim Edvīnam Bresim. Līdzīga prakse bija 10. Saeimā, kur A. Brigmaņa dzīvesbiedre bija viņa partijas biedra Staņislava Šķestera deputāta palīdze.
Otrs pārkāpums, par ko KNAB lūdza Saeimas Ētikas komisiju izdot sodīšanai A. Brigmani, bija neatļauta saimnieciskā darbība,
taču komisija lūgumu noraidīja.
A. Brigmanis kā zemnieku saimniecības «Priedules» īpašnieks nodarbojās ne tikai ar lauksaimniecisko ražošanu, bet arī ar lauksaimniecības tehnikas iznomāšanu, turklāt saimniecības gada apgrozījums pārsniedza likumā atļautos 30 000 latus.
2. Uldis Augulis (1972)
Dzīvo Dobeles novadā, augstākā izglītība finanšu vadībā. Patlaban ir labklājības ministrs, bijis satiksmes ministrs. Kandidāts darbojas zemessardzē, ir LZS biedrs.
Kandidātam pieder būves un zemes īpašumi Dobeles novadā, viņš ir attīstības centra «Bērzes krasti» biedrs. Viņš ir daļu īpašnieks kompānijā «Rīgas dzirnavnieks», zemnieku saimniecības «Auguļi» saimnieks. U. Augulim pieder 2001. gada izlaiduma automašīna «Opel Astra», 2013. gada auto «Mitsubishi Outlander».
Pērn no SIA «Īves grupa» saimnieciskās darbības U. Augulis guvis 4720 latu ienākumus, kā algu un kompensāciju deputāta amatā Saeimā saņēmis 21 748 latus, kā Centrālās zemes komisijas vadītājs – 4622 latus. Bankā U. Augulis sakrājis 3200 eiro, viņa parādi pērn reģistrēti 95 600 eiro apmērā.
3. Andris Bērziņš (1955)
Dzīvo Mārupes novadā, augstākā filologa izglītība. Ilggadējs Saeimas deputāts, Latvijas Bērnu fonda dibinātājs un vadītājs kopš 1989. gada.
Neveiksmīgi startēja no ZZS saraksta Eiroparlamenta vēlēšanās, kur viņu kā pirmo numuru ar vērienīgu personisko kampaņu apsteidza partijas biedre Iveta Grigule. Iepriekš bijis partijā «Latvijas ceļš» un Jaunajā partijā. Tagad ir LZS biedrs, pirmo reizi no ZZS saraksta ievēlēts 8. Saeimā.
Kandidātam nav nekustamo īpašumu, viņš brauc ar 2011. gada izlaiduma auto «Volkswagen Sharan». Viņš uzrādījis 2500 ASV dolāru un 3000 eiro uzkrājumus skaidrā naudā un 38 859 eiro uzkrājumu bankā. Pērn Saeimā kā algu un kompensācijas viņš saņēmis 22 110 latus, 300 latus ziedojis ZZS.
4. Raimonds Bergmanis (1966)
Tipiska saraksta popularitātes «lokomotīve». Dzīvo Rīgā, ir augstākā inženiera-ķīmiķa izglītība kā stikla tehnoloģiju speciālistam, Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmijā iegūts pedagoģijas bakalaura grāds sportā. Kandidāts ir sporta darba speciālists, smagatlētikas treneris, dažādu aktīvās atpūtas un izklaides pasākumu, TV pārraižu vadītājs. Pats startējis stipro vīru sacensībās un pēc aktīvajām sportista gaitu beigām popularizējis spēka sporta veidus Latvijā, atbalstot mūsu valsts smagatlētu nonākšanu starptautiskajā apritē.
Patlaban kā darba vietu kandidāts norādījis Rekrutēšanas Jaunsardzes centra nodaļu, viņš ir Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents, Latvijas Olimpiešu kluba prezidents, Latvijas Olimpiskās akadēmijas senators.
R. Bergmanim pieder zemes īpašumi Bauskas un Pļaviņu novadā, dzīvoklis Rīgā. Nav norādīti braucamlīdzekļi un parādi, toties ir skaidras naudas uzkrājums 11 842 eiro un noguldījumi bankā 15 061 ASV dolāri un 68 eiro.
5. Juris Vectirāns (1953)
Dzīvo Jaunjelgavas novadā, augstākā izglītība, militārā pakāpe – ģenerālis. Pabeidzis Čehijas Republikas Ģenerālštāba kara akadēmiju, Dž. Maršala Eiropas drošības pētījumu centra Stratēģisko pētījumu un aizsardzības ekonomikas koledžu, padomju laikā – Vissavienības Iekšlietu ministrijas Minskas Augstāko skolu.
Patlaban ir Saeimas deputāts, kamēr U. Augulis pilda labklājības ministra pienākumus. Kandidāts ir Zemessardzes ģenerālis rezervē, Rīgas Brāļu kapu un Latvijas Kultūrvēsturiskā mantojuma fonda prezidents, biedrības «Daugavas Vanagi Latvijā» valdes priekšsēdētājs, Sēļu kluba dalībnieks.
Pieder nekustamie īpašumi Jaunjelgavā, vieglie auto «Nissan Primera», 2002. gada izlaidums, divus gadus veca «Nissan Qashqai», lietošanā viņam nodots 2000. gada SAAB.
Pērn J. Vectirāns kā izdienas pensiju no Aizsardzības ministrijas saņēmis 12 392 latus, kā a/s «Latvijas Gāze» sporta kompleksa administrators nopelnījis 9296 latus, algā no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nodrošinājuma pavēlniecības saņēmis 7818 latus. Parādos J. Vectirāns deklarējis 75 782 eiro, skaidrās naudas uzkrājumos – 2000 eiro.
Kandidējot uz 10. Saeimu, J. Vectirāns piedalījās aģitācijas pasākumos, ģērbies NBS formastērpā. Atvaļinātu karavīru formastērpu valkāšanu regulē Militārā dienesta likums, kas neparedz to izmantot politiskajā aģitācijā. Latvijas armijas atlases un rezerves personāla uzskaites centrā Rīgā bija izvietoti J. Vectirāna priekšvēlēšanu bukleti, lai gan likums aizliedz nodarboties ar politisko aģitāciju valsts un pašvaldību iestādēs. Aizsardzības ministrija pēc dienesta izmeklēšanas J. Vectirānam par šiem pārkāpumiem izteica brīdinājumu.
2009. gada septembrī mediji ziņoja, ka Juris Vectirāns un vēl 20 Latvijas karavīri, atvaļinoties no armijas, ieguva invaliditātes grupu, par to katrs saņemot vidēji 23 386 latu kompensāciju. To saņēmuši pārsvarā štāba virsnieki, kas nebija iesaistīti militārajās misijās. 2010. gada jūlijā KNAB par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem šo kompensāciju sakarā sāka kriminālprocesu, taču par rezultātiem ziņu nav. J. Vectirāns šos faktus publiski nekomentēja.
Šogad septembrī J. Vectirāns ZZS ziedojis 3000 eiro.
6. Vilnis Veinbergs (1968)
Dzīvo Jelgavā, augstākā izglītība – maģistra grāds sociālajās zinātnēs, padomju laikā ieguvis kuģa tehniķa izglītību Rīgas Jūras skolā.
Strādā biznesa augstskolā «Turība» par iekšējās drošības dienesta vadītāju, ir profesionālās augstākās izglītības studiju programmas «Organizāciju drošība» direktors. Kandidātam pieder dzīvoklis Jelgavā, viņš ir SIA «Karakals» līdzīpašnieks un valdes loceklis.
V. Veinberga parādi deklarēti 43 305 eiro apmērā, skaidrās naudas uzkrājumi – 2500 eiro. ZZS septembrī ziedojis 1000 eiro.
7. Dagnija Staķe (1951)
LZS valdes locekle, Tukuma novada domes deputāte, bijusī labklājības ministre, par kuras darbības simbolu kļuva ugunsgrēks sociālās aprūpes centrā «Reģi» Alsungā. Toreiz gāja bojā 25 pansionāta iemītnieki, taču D. Staķe neatkāpās no amata, neatzīstot nesakārtotību sociālās aprūpes jomā.
Kandidāte dzīvo Tukuma novadā, viņai ir augstākā izglītība. Pieder dzīvoklis Rīgā, 2009. un 2007. gada izlaiduma automašīnas «Škoda». D. Staķe uzkrājusi 2100 eiro, viņai pieder kapitāla daļas SIA «Brevia» 710 eiro vērtībā. Algā kā pašvaldības deputāte D. Staķe pērn saņēmusi 1126 latus, apgādā «Atēna», kur bijusi biroja vadītāja, – 338 latus. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pensija un pabalsts D. Staķei pērn kopumā bija 5060 lati. Kandidātes parādi sasniedz 6886 eiro. ZZS septembrī ziedojusi 2800 eiro.
8. Inga Štāle (1974)
Dzīvo Rīgā, augstākā izglītība – Latvijas Lauksaimniecības universitātē iegūts bakalaura grāds ekonomikā. Strādā Latvijas Zinātņu akadēmijā par prezidenta padomnieci finanšu jautājumos.
Pieder dzīvoklis Rīgā, 2009. gada izlaiduma vieglā automašīna «Audi A6». Deklarēti parādi 53 400 eiro kopsummā un skaidrās naudas uzkrājums 2500 eiro.
I. Štāle ir bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra Mareka Gruškeviča vietniece. Abi tika atbrīvoti no amata ministra Roberta Ķīļa laikā, pārmetot pārkāpumus datoru iepirkumā skolām. Tiesa lēma par I. Štāles atjaunošanu amatā, un kandidāte piedraudēja, ka tiesāšanās ministrijai var maksāt dārgi. Par tālāko iztiesāšanas procesu pagaidām publisku ziņu nav. Toties viņa piedalās jaunā skolotāju atalgojuma modeļa izstrādē IZM darba grupā, jo iepriekš bija atbildīga par mērķdotāciju aprēķināšanu skolām.
9. Aivars Dronka (1963)
Dzīvo Skrīveru novadā, augstākā agronoma izglītība. Bijis 10. Saeimas deputāts, Skrīveru novada domes deputāts.
Kandidāts ir SIA «AD Investīcijas» līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs, SIA «Latvijas Šķirnes sēklas» valdes priekšsēdētājs. LZS valdes loceklis un Vidusdaugavas nodaļas vadītājs, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas valdes loceklis, Latvijas Handbola federācijas viceprezidents, mednieku kluba «Skrīveri» valdes loceklis, sporta kluba «Skrīveri» valdes loceklis.
Kandidātam ir garākais nekustamo īpašumu – būvju un zemes – saraksts, kopumā vairāk nekā desmit īpašumi Skrīveru novadā un Aizkrauklē. Viņš tos arī iznomā. A. Dronkam pieder 2009. gada izlaiduma vieglā automašīna «Jaguar», 2007. gada «Mitsubishi Pajero» un auto piekabe.
Kandidāts izsniedzis aizdevumus 42 686 eiro kopsummā, skaidrā naudā uzkrājis 45 000 eiro, bankā – 134 809 eiro. Viņam pieder kapitāla daļas SIA «Vidzemes koka mājas».
10. Mārtiņš Ruža (1971)
Kandidāts no Bauskas novada, pašlaik ir pašvaldības deputāts. Vidējā izglītība.
M. Ruža ir SIA «Country mūzikas aģentūra» izpilddirektors, viņam pieder kapitāla daļas SIA «1. Sabiedrība», SIA «Bordertown» un SIA «CMA». M. Ruža ir aktīvs slavenā Katrifestivāla rīkotājs.
Bauskā piederošais dzīvoklis un nekustamais īpašums Vecsaules pagastā ir ieķīlāti, pēc vēlēšanām izsludināta to izsole, piedzinēja ir Latvijas attīstības finanšu institūcija «Altum». Kandidāts gan nav norādījis būtiskas parādsaistības, toties deklarējis skaidras naudas uzkrājumu 2000 eiro.
11. Ilona Virza-Zariņa (1976)
Bauskas novada kandidāte ar vidējo izglītību – absolvējusi Bauskas pilsētas vakara vidusskolu. Ir SIA «ORUS» valdes priekšsēdētāja, IK «Zeila» grāmatvede, LZS Bauskas nodaļas vadītāja.
Kandidātei pieder būves un zeme Bauskas novadā, kā arī 2007. gada izlaiduma motocikls «SMC». Viņa deklarējusi 44 000 eiro parādsaistības un 2000 eiro uzkrājumus.
12. Ēriks Zaporožecs (1957)
Dzīvo Lielvārdes novadā, augstākā izglītība sporta pedagoģijā un vides pārvaldē. Ir SIA «Tehne» īpašnieks un valdes priekšsēdētājs. Pieder dzīvokļi Rīgā, Lielvārdes novadā, Jelgavā, kā arī 2011. gada izlaiduma vieglā automašīna «Lexus CT-200» un 2005. gada vieglā automašīna «Audi A6».
Kandidāta parādsaistības ir 97 000 eiro, skaidrās naudas uzkrājumi – 1500 eiro.
13. Guntis Kalniņš (1963)
Dzīvo Jēkabpilī, augstākā izglītība – maģistra grāds siltumenerģētikā un siltumtehnikā, inženiera kvalifikācija siltumenerģētikā un siltumtehnikā. Kandidāts ir īpašnieks un valdes loceklis SIA «Armiks» un «Armikss serviss». Viņš ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības privatizācijas komisijas loceklis.
G. Kalniņam pieder būves un zemes īpašumi Jēkabpilī un Krustpils novadā, dzīvoklis Rīgā. Nav deklarēti skaidras naudas uzkrājumi. Bankā kandidāts uzkrājis ap 10 290 eiro.
14. Elita Keiša (1961)
Rīdziniece, augstākā izglītība pedagoģijā, sociālo zinātņu maģistres grāds psiholoģijā, bakalaura grāds ekonomikā.
Kandidāte ir psiholoģiskās reabilitācijas centra «Dūjas» vadītāja, aģentūras «OTERO» valdes locekle, Personības pozitīvo resursu centra valdes locekle. Viņa ir Mārtiņa fonda valdes priekšsēdētāja un Augšzemes lauku NVO apvienības valdes locekle.
E. Keišai pieder dzīvokļi Rīgā, auto «Mercedes Benz» un «Ford Escort», abi 1995. gada izlaiduma. Nav deklarētas parādsaistības un skaidras naudas uzkrājumi. Kandidāte ir SIA «Biroju servisa aģentūra» īpašniece, daļu vērtība – 142 284 eiro.
15. Jānis Blūzmanis (1983)
Vēl viens kandidāts no Jaunjelgavas novada, ir pašvaldības domes deputāts. Augstākā izglītība – maģistra grāds finansēs, strādā par docētāju Banku augstskolā.
Kandidātam pieder zemes īpašumi Jaunjelgavas novadā un dzīvoklis Rīgā, kā arī 2006. gada izlaiduma auto «VW Jetta». Parādsaistības deklarētas 64 600 eiro apmērā, skaidrās naudas uzkrājumi – 4000 eiro.
J. Blūzmanim pieder kapitāla daļas SIA «Vipgrāmatvedis» 1565 eiro vērtībā, bezskaidrā naudā uzkrāti 2679 eiro.
16. Alīda Vāne (1969)
Ventspils kandidāte, augstākā izglītība pedagoģijā, maģistra grāds ekonomikā. A. Vāne ir SIA «Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība» valdes locekle, SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» valdes priekšsēdētāja, SIA «Perfection» īpašniece un valdes locekle. Viņa ir Medicīnas iestāžu biedrības valdes priekšsēdētāja, Slimnīcu biedrības valdes locekle.
Kandidātei pieder zeme un būves Ventspils novadā un pilsētā, dzīvoklis Rīgā, kā arī 2005. gada izlaiduma auto «Chevrolet Tacuma». Kandidāte aizdevusi 18 413 eiro, skaidrā naudā uzkrājusi 4800 eiro, bankā – vairāk nekā 3700 eiro. Viņai pieder kapitāla daļas SIA «Medicīnas sabiedrību vadība» un «Baltic voyage».
17. Liene Rulle (1978)
Kandidāte no Jelgavas, augstākā izglītība – ekonomikas maģistra grāds. Strādā Jelgavas pilsētas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldē par projektu vadītāju, ir Zemgales tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Pieder dzīvoklis Jelgavā, 2008. gada vieglā automašīna «Honda Accord». Kandidāte deklarējusi parādsaistības 33 385 eiro apmērā.
