Politikā ir līdzīgi kā žurnālistikā – ja aprunājies ar cilvēku aci pret aci, iespaids ir daudz dziļāks. Vien tā var izskaidrot kārtējās «saulvedes» Ingūnas Sudrabas saraksta popularitātes lēcienu krietni virs kritiskās 5% barjeras pēc pirmsvēlēšanu brauciena pa valsti, kur kandidāte sirsnīgi un atsaucīgi runājusies ar dzīves nogurdinātiem ļaudīm. Nav noliedzams bijušās valsts kontrolieres izcilais darbs Finanšu ministrijā un iestāžu tēriņu pārbaudē, taču viņas atbalstītājiem ieteiktu pārskatīt partiju ziedotāju datubāzi vietnē knab.gov.lv. Summas ir iespaidīgas, un nešķiet, ka tādas jaunveidotajam spēkam varētu atvēlēt konkrētie cilvēki. Ja nezināt, no kurienes nāk nauda, ar jūsu rokām parlamentā ietekmi var iegūt spēki, kas nebūt negrasās strādāt vēlētāju interesēs.
Vecās partijas vieno augstprātība un paviršība. Nevienai no tām valdības vadītāja kandidāts nav saraksta līderis, kā tas pieņemts Rietumu demokrātijā, uzņemoties konkrētu politisko atbildību. Tagad skaidrs, ka vecie rukši vienkārši grib palikt pie siles. Nacionāļi vāji mēģina piesegt savu maksātnespējas administratoru kabatas partijas būtību ar demogrāfijas skandināšanu. «Zaļzemnieki» kaļ plānus Eiropas fondu ražas ievākšanai, nolūkojot ienesīgākās ministrijas. Brēciens «krievi nāk!», kas šoreiz vairs neliktos absurds, neatskan vairs ne no vienas partijas. Savukārt atkalatnācēji neraisa smieklus laikam tikai paši sev.
Diemžēl jāsecina, ka izvēle ir nabadzīga un «Vienotība» atkal var izrādīties mazākais ļaunums. Vienīgi ieteiktu atcerēties Solvitas Āboltiņas iedomīgos izlēcienus pret tautu un trekni izsvītrot viņu. Ja nu droši zinātu, ka ar balsošanu par Reģionu apvienību nevairošu Maskavas spalvainās rokas «Saskaņas» ietekmi, pašreizējās spīkeres vietā Saeimā tomēr labprātāk redzētu aktieri Artusu Kaimiņu. Viņš vēl pagaidām runā tiešu valodu…
