Braucot autobusā pāri Salu tiltam Rīgā, kāds pasažieris pastiepj roku Nacionālās bibliotēkas virzienā un nicīgi izmet: «Ha! Plātās te ar nez kādu «Gaismas pili»! Ja es dienām kvernētu bibliotēkā, mana firma bankrotētu!» Blakussēdētāja iebilst, jo labi ģērbtais un pašapzinīgais vīrs kļūst pagalam pikts un skaļi nodārdina: «Ne reizi bibliotēkā neesmu spēris kāju un to nedarīšu!»
Tajā pašā dienā uzzinu, ka daudzi rīdzinieki ir mainījuši jubileju svinēšanas tradīcijas. Viņi vairs neaicina ciemiņus pasēdēt pie rasola un cepešu bļodām, bet ved ekskursijā uz jauno bibliotēku. Bezmaksas ekskursijas organizētām grupām vada gidi, bet katrs var individuāli vai draugu lokā apmeklēt izstādes, no 16. septembra brīva pieeja ir visās astoņu stāvu lasītavās. Izrādās, ne tikai rīdzinieki, bet arī lauku ļaudis arvien biežāk izvēlas pavadīt brīvdienu «Gaismas pilī». Pazīstamas baušķenieces stāstīja, cik interesanti aizritējušas mākslas un mūzikas lasītavā pavadītās stundas, šķirstot reprodukciju albumus un vērojot Vecrīgas izteiksmīgo panorāmu. Daži speciāli brauc no Bauskas uz tematiskajām izstādēm.
Vēl nesen Rīgas hipermārketos daudzām ģimenēm sestdienas un svētdienas pagāja, joņojot pa tirdzniecības hallēm bez īpaša mērķa. Galvenais – demonstrēt potenciālo pirktspēju, neatpalikt no citiem negausīgās patērēšanas maratonā.
Mainās laiki un ieradumi, bet galvenais – rodas jaunas iespējas piepildīt brīvo laiku ar jēdzīgāku saturu. Nacionālā bibliotēka pašlaik ir visvairāk apmeklētā ēka Latvijā. Manuprāt, tas liecina par orientieru maiņu sabiedrībā. Taču vienmēr būs cilvēki, kuri nespers kāju ne bibliotēkā, ne kādā citā kultūras iestādē. Tāpat būs cilvēki, kuriem iepirkties nozīmē dzīvot. Ne jau velti ir paruna: «Vienam patīk māte, otram – meita, bet citam – kleita.»
