Latvijas lauksaimnieki atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāra Daciana Čološa atsaucību, atbalstot zemnieku prasības par Krievijas sankciju seku kompensēšanu.
D. Čološs Latvijā viesojās 18. septembrī, tiekoties gan ar valdības pārstāvjiem, gan zemnieku nevalstiskajām organizācijām (NVO), tomēr konkrētus solījumus nedeva. Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) pārstāvji teic – pašreizējā situācijā Baltijas zemniekiem atkal vajag spēcīgu lobiju Briselē, lai aizstāvētu savas intereses ne tikai Eiropas Savienības (ES) institūcijās, bet arī lauksaimniekus apvienojošajā organizācijā COPA-COGECA.
Ātri piekrīt
D. Čološam nodota lauksaimnieku NVO parakstīta vēstule ar vairākiem ierosinājumiem, kā efektīvāk kompensēt Krievijas embargo radītos zaudējumus, un komisārs kā risinājumus no EK puses minējis līdzīgas ieceres.
Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) un Zemnieku saeimas (ZSA) biedre, kooperatīva «Mūsmāju dārzeņi» vadītāja Edīte Strazdiņa pauž: «Mani pārsteidza ātrā atbilde, ka komisārs ir gatavs tieši Baltijas valstīm papildus esošajam kompensējamo dārzeņu sarakstam pievienot kāpostus un ziedkāpostus, uz kuru kompensācijām nevarēs pieteikties citas dalībvalstis.»
Kooperatīva «Piena ceļš» valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece gandarīta, ka D. Čološs solījis «no savas puses maksimāli ietekmēt procesus», lai zemnieki kompensācijas saņemtu līdz šī gada beigām. Komisārs tomēr piebildis, ka daudz kas ir atkarīgs no Zemkopības ministrijas (ZM) spējas pietiekami ātri sagatavot aprēķinus.
Noslēdz līgumu
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda, ka D. Čološa vizīte Latvijā drīzāk ir simboliska, lai nodotu informāciju jaunajam lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam no Īrijas. Balsojums par jauno EK Eiropas Parlamentā (EP) paredzēts oktobrī.
LOSP noslēgusi sadarbības līgumu par zemnieku interešu pārstāvēšanu ar EP deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Ivetu Griguli. Kā «Bauskas Dzīvei» paskaidroja LOSP pārstāve Krista Garkalne, līguma galvenie nosacījumi ir «par konstruktīvu informācijas apmaiņu», lai I. Grigule varētu «pamatotāk aizstāvēt lauksaimnieku intereses Briselē». Tiešā sadarbība būšot atkarīga no tā, kādi jautājumi tiks skatīti un kāda informācija būs vajadzīga no LOSP.
Jāatgādina, ka I. Grigule ir pieteikusies un darbosies EP Ārlietu komitejā, bet Lauksaimniecības komitejā kā aizstājējlocekle darbu turpinās «Vienotības» pārstāve Sandra Kalniete, kas jau iepriekš daudz paveikusi tiešmaksājumu palielināšanai. Aģentūra LETA citē I. Grigules pausto, ka Eiropā Latvijā ražotā pārtika nav vajadzīga, tāpēc jāskatās uz austrumiem. Par šo tēzi iepriekš neizpratni pauda arī LOSP pārstāvji. Jāpiebilst, ka I. Griguli un pāris LOSP valdes locekļus, arī valdes priekšsēdētāju Edgaru Treibergu, vieno politiskā piederība ZZS.
Baltieši nevar vienoties
LZF pārstāvji pagājušajā nedēļā Lietuvā tikušies ar Baltijas valstu lauku NVO pārstāvjiem, lai vienotos par ciešāku kopējo interešu pārstāvniecību Briselē. LZF valdes pārstāvis Agris Veide no Vecumniekiem «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka visi bijuši vienisprātis par ātras reakcijas pieprasīšanu EK zaudētā Krievijas tirgus kompensāciju jautājumā, bet nav varējuši vienoties par rezolūciju nākamgad atceļamo piena kvotu jomā.
«Lietuvieši nepiekrīt, ka Krievijas embargo kontekstā būtu jāprasa atlikt kvotu atcelšanu,» skaidro LZF pārstāvis, «mēs ar igauņiem uzstājam, ka vienotībai šajos jautājumos jābūt konsekventai.»
Lietuvas pārstāvis COPA-COGECA atklājis lobisma organizācijas vadības nolūku Baltijas valstu zemnieku NVO ļaut tās komitejās pārstāvēt tikai vienam delegātam tagadējo triju vietā. Oficiāli ierosinājums vēl neesot izziņots, taču Baltijas lauksaimnieki jau vienojušies sagatavot vēstuli ar iebildēm pret šo pārmaiņu, norādot, ka tādā gadījumā tikai pa vienam delegātam jānāk arī no Skandināvijas, Beniluksa un Višegradas valstīm, vēsta A. Veide.
Zemnieki pauž aizdomas, ka COPA-COGECA vadība šādi mēģina iegrožot Baltijas lauksaimnieku lobiju, kam pēdējos gados ar nelieliem līdzekļiem izdevies sekmīgi aizstāvēt savas intereses. «Kaut ko varam panākt, tikai strādājot kopīgi,» uzsver A. Veide, «ja iepriekšējais darbs devis rezultātu, visiem jāturpina sadarboties, lai sasniegtu nākamo mērķi.» Latvijas zemniekus COPA-COGECA patlaban pārstāv ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
UZZIŅAI
Eiropas kompensācijas ražotājiem
Kompensācijām paredzēti 125 miljoni eiro.
EK pārstrādā kompensāciju shēmu, lai atbalstu efektīvi saņemtu tieši tie ražotāji, kas cietuši no Krievijas sankcijām.
Latvijas zemnieki rosina atjaunot iepriekš atcelto ES ierobežojumu atbalstu par izņemšanu no tirgus piešķirt ne vairāk kā 5% apmērā no tirgū laistās produkcijas.
Kompensācijām pieteikušies augļu, dārzeņu, piena produktu eksportētāji, tai skaitā Latvijas ražotāji.
89% no prasītās naudas pieteikušies Polijas lauksaimnieki.
Poļu eksportētāji kompensācijai pieteikuši tādu saldo piparu daudzumu, kas līdzvērtīgs 62% valstī kopumā saražotā. Kompensācijas par gurķiem un marinētiem gurķiem prasītas par apjomu, kas ir četras reizes lielāks nekā viss šo produktu eksports no ES uz Krieviju.
Avoti: lsm.lv, ZM, portāls «Eubusiness», «Farmers Guardian», LLKA.
