Ekspremjera Eināra Repšes partija «Latvijas attīstībai» dibināta pērnā gada 15. decembrī uz biedrības «Latvijas attīstībai» bāzes, kas reģistrēta 2012. gada 19. martā. 12. Saeimas vēlēšanās jaunizveidotais politiskais spēks startē ar «viszaļāko» kompāniju – partijas kandidātu vidējais vecums ir 35,6 gadi, turklāt lielākais īpatsvars – 41% – ir vecuma grupā no 21 līdz 30 gadiem.
E. Repšes jaunais politiskais spēks izceļas ar vislielāko studentu skaitu sarakstos. To partijā ir astoņi. Nodarbošanās ziņā deputātu kandidātu sastāvs ir raibs – juristi un uzņēmēji, finansisti un grāmatveži, informācijas tehnoloģiju speciālisti. Vairākums plašākai sabiedrībai nav pazīstami, labāk zināmi ir vien partijas līderi.
Partijas kandidātu listē nav neviena reģiona līdera, neviena pašvaldības deputāta. Saeimā pašlaik jauno politisko spēku pārstāv viens deputāts, pērn no «Saskaņas centra» pārbēgušais Vladimirs Reskājs.
Eiroparlamenta vēlēšanās «Latvijas attīstībai» neiekaroja pilsoņu uzticību, par to savu balsi atdeva vien 2,12% vēlētāju. Optimistisks skatījums partijas «lokomotīvēm» ir uz šīm Saeimas vēlēšanām. Intervijā laikrakstam «Diena» E. Repše uzsvēris, ka cer uz 10 – 15 vietām Saeimā. Šonedēļ publiskotā «Latvijas faktu» sociālā aptauja gan liecina, ka par E. Repšes lolojumu balsotu vien 0,7% vēlētāju.
1. Vladimirs Reskājs (dzimis 1984. gadā)
Jēkabpilietis, pēc tautības ukrainis, 11. Saeimas deputāts, strādā Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, partijas «Latvijas attīstībai» valdes loceklis. Absolvējis Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu. Rīgas Stradiņa universitātē ieguvis politikas zinātnes maģistra grādu.
Politikā iesoļojis, pateicoties paziņam, ilggadējam «Saskaņas centra» deputātam Valērijam Orlovam, arī jēkabpilietim, kas piedāvājis iesaistīties 2009. gada pašvaldību vēlēšanās. V. Reskājs listē iekļauts ar priekšpēdējo – 15. – numuru, taču spējis pacelties uz otro vietu un iegūt deputāta krēslu Jēkabpils pilsētas domē. «Apsildījies» vietējā pašvaldībā, V. Reskājs tēmējis tālāk uz lielās politikas lauciņu. Startējis 10. Saeimas vēlēšanās, kur no 12. vietas pakāpās uz trešo un palika tūlīt aiz strīpas. Bijušais prezidents Valdis Zatlers V. Reskājam deva vēl vienu iespēju, ārkārtas vēlēšanās no piektās vietas viņam izdevās pakāpties līdz trešajai un iekļūt 100 tautas kalpu vidū. 2011. gada Saeimas vēlēšanās V. Reskājs saņēma 2882 plusus, 864 svītrojumus, 7728 vēlēšanu zīmes bija bez atzīmēm.
Pērn septembrī V. Reskājs paziņoja par savu izstāšanos no partijas «Saskaņas centrs» un tās frakcijas Saeimā un turpināja darbu kā pie frakcijām nepiederošs deputāts. «Bauskas Dzīvei» V. Reskājs paskaidroja, ka uzreiz sapratis – «Saskaņa» ir dubultu standartu partija un tas, kas tiek pausts uz āru, atšķiras no reāliem darbiem. Tādējādi izrādījies, ka V. Reskāja mērķi un uzskati būtiski atšķiras no partijas līderu mērķiem un uzskatiem. «Nodarboties ar politiku ir jēga tikai tad, kad tu zini, ko vēlies sasniegt, kad uzticies savai komandai un ar to tev ir «pa ceļam». Politiķim nevar būt mērķis tikt ievēlētam vai pārvēlētam Saeimā. Politika ir cīņa par savām idejām un principiem. Tieši tāpēc es izstājos no «Saskaņas» un iestājos partijā «Latvijas attīstībai». Sapratu, ka ar tiem cilvēkiem man saskan vīzija par procesiem valstī un mums ir kopīgi mērķi,» apgalvo V. Reskājs. Lūgts raksturot būtiskākās problēmas, kas uztrauc mūspuses novadu iedzīvotājus, V. Reskājs droši teic, ka tas, kas satrauc baušķeniekus, stipri neatšķiras no tā, kas ir dienas kārtībā Jēkabpils, Jelgavas vai Tukuma iedzīvotājiem. «Noteikti tieši tāpat jaunieši brauc prom, tieši tāpat trūkst labi apmaksātu darba vietu, tieši tāpat satrauc situācija veselības nozarē. Tāpēc pie šo jautājumu risināšanas arī strādāsim,» uzsvēra V. Reskājs.
No Saeimas tribīnes V. Reskājs runājis 41 reizi. Debatēs iesaistījies par dažādiem tematiem, gan budžetu, gan Publisko iepirkumu likumu, gan izglītību. Emocionāli runājis arī par agresiju Ukrainā. 2012. gadā Saeima V. Reskāju nolēma izdot administratīvai sodīšanai par ātruma ierobežojuma pārkāpšanu. V. Reskājs ārpus apdzīvotās vietas uz Daugavpils šosejas, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 kilometru stundā, braucis ar ātrumu 119 kilometri stundā, tādējādi pārsniedzot ātrumu par 29 kilometriem stundā. Deputāts Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdē sacīja, ka viņš negrib sevi attaisnot, taču vērsa uzmanību uz slikto ceļu stāvokli un situāciju uz tiem, piebilstot, ka Daugavpils šoseja neesot paredzēta šādai transporta plūsmai, tāpēc ātruma ierobežojumus tur pārkāpjot daudzi autovadītāji.
Lai arī dzīvo Jēkabpilī, deputātam īpašumā pieder trīsistabu dzīvoklis Rīgā. Valsts amatpersonas deklarācijā V. Reskājs norādījis 99 166 eiro parādsaistības, 5831 eiro aizdevis pats, 7000 eiro uzkrājis skaidrā naudā, 3102 eiro – bankā. Jēkabpilietim deklarētas 100 kapitāla daļas SIA «Ampir» 2846 eiro vērtībā.
2. Mārtiņš Vadzis (1982)
Jelgavnieks, ieguvis mārketinga menedžera specialitāti biznesa augstskolā «Turība». Pašlaik strādā par informācijas sistēmu administratoru Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrā, ir SIA «ZCB Tehnika» direktors un SIA «Grade Latvia» valdes loceklis.
Bijis Zatlera Reformu partijas loceklis, vadījis tās Jelgavas nodaļu. 2013. gadā no Reformu partijas kandidēja pašvaldību vēlēšanās uz Jelgavas domi. Partija Jelgavā ieguva 4,44% vēlētāju atbalstu, vietas pašvaldībā aizgāja gar degunu. Taču tas netraucēja M. Vadzim no vienas «caurkritēju» komandas pievērsties nākamajai.
Jaunajam politiskajam spēkam M. Vadzis nav bijis dāsns atbalstītājs. Toties iepriekš divas reizes ziedojis Zatlera Reformu partijai, kopā 15 008 latus. Deputāta kandidāta īpašumā ir zeme, būve un vienistabas dzīvoklis Jelgavā, četras vieglās automašīnas – «Nissan Primera» (2003. g.), «Audi Coupe» (1988. g.), «VW Passat» (1999. g.), «Toyota RAV4» (2000. g.). M. Vadža parādsaistības ir 96 000. Daudz mazāk – 19 600 eiro – deputāta kandidāts uzkrājis skaidrā naudā, bet bankas kontos noguldījis 1870 eiro. Viņam pieder arī 100 kapitāldaļu gan SIA «ZCB Tehnika», gan SIA «Grade Latvia».
3. Elita Sproģe (1963)
Rīdziniece, uzņēmēja un pasniedzēja. Ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā un maģistra grādu pedagoģijā Latvijas Universitātē. Pabeigusi kursu ekonomikā un sabiedrības politikā Hārvarda universitātē ASV. Pašlaik strādā par lektori Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolā un Banku augstskolā, ka arī ir kursu vadītāja SIA «FC Latvia».
Pašvaldību vēlēšanās 2005. gadā kandidējusi uz Rīgas domi no Sergeja Dolgopolova vadītās partijas «Jaunais centrs», bet netika ievēlēta.
Elita Sproģe ir līdzīpašniece uzņēmumam SIA «Nuran», kas Jelgavā nodarbojas ar maizes un svaigi ceptu mīklas izstrādājumu ražošanu. Runājot par uzņēmēju vidi, Elita Sproģe atzīst, ka tā ir atvērta un cilvēki grib darboties. Problēma esot tajā, ka ne visiem pietiekot drosmes un ne visi nākot ar jaunām idejām, bet daudzi kopējot. Cilvēki baidoties arī zaudēt. Vienmēr ir jāpatur prātā, ja tomēr nepaveicas, kas būs «sausā maizīte», respektīvi, kā būs iespēja nopelnīt, lai pietiktu dienišķajai iztikai. Ja to var definēt, tad arī cilvēks nebaidās riskēt.
E. Sproģei kopīpašumā pieder zeme Limbažu novadā. Pašas īpašumā ir zeme ar būvēm Ozolnieku novadā, kā arī četristabu dzīvoklis Rīgā. Deputāta kandidātei ir 16 935 eiro parādsaistības, savukārt 10 768 eiro aizdevusi kādam pati. E. Sproģei pieder 50 kapitāldaļas SIA «Nuran» un 25 daļas SIA «Gaujastari» 2846 eiro vērtībā.
4. Laila Pole (1975)
Jēkabpiliete, SIA «Laila P» un SIA «LP Consalting» valdes locekle. Ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Daugavpils universitātē, pašlaik strādā par 11. Saeimas deputāta Vladimira Reskāja palīdzi.
Politikā L. Pole iesaistījusies pēdējās pašvaldību vēlēšanās, kur partijā «Vienoti Latvijai» bija līdere. Pirms vēlēšanām L. Pole klāstīja, ka cer iegūt 20% vēlētāju atbalstu jeb 2 – 3 vietas domē. «Pilsētas labā es īstenībā ļoti daudz strādāju. Ļoti daudzus konsultēju arī bez maksas grāmatvedības un finanšu jautājumos, strādāju daudz ar individuāliem komersantiem un pašnodarbinātām personām. Daudzi, kas mani pazīst, zina, ka neesmu tikai uz naudu kāra, bet palīdzu arī citādākos veidos,» Jēkabpils laikraksta «Jaunais Vēstnesis» rīkotajā politiskajā diskusijā pauda L. Pole. Pašvaldību vēlēšanās tomēr viņa atbalstu neguva. Par šo sarakstu nobalsoja vien 317 jeb 4,12% vēlētāju, L. Pole saņēma 112 pozitīvus vērtējumus, 47 viņu bija izsvītrojuši. Šī gada augustā L. Pole «Latvijas attīstībai» ziedojusi 500 eiro, pirms gada partijai «Vienoti Latvijai» atvēlējusi 610 latu.
Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, kāpēc nolēmusi startēt Saeimā, L. Pole atbild kodolīgi – tādā veidā vēlos atbalstīt partijas «Latvijas attīstībai» programmu un saraksta pirmo numuru Vladimiru Reskāju. «Grūti prognozēt, kāds būs rezultāts, bet darām visu iespējamo, lai pārliecinātu cilvēkus priekšroku dot mūsu sarakstam,» teic L. Pole.
Viņas īpašumā ir trīsistabu un četristabu dzīvoklis Jēkabpilī, vieglā automašīna «Opel Astra» (2005. g.), 20 kapitāldaļas SIA «Laila P» un SIA «Sol&Vita» 2846 eiro vērtībā.
5. Zane Šūmakere (1992)
Jēkabpiliete, partijas «Latvijas attīstībai» un biedrības «Latvijas Nākotnes forums» biroja vadītāja un biedru koordinatore. Ieguvusi vidējo profesionālo izglītību grāmatvedības un finanšu programmā Jēkabpils agrobiznesa koledžā, pašlaik studē politiku un valsts pārvaldību Rīgas Stradiņa universitātē. Z. Šūmakerei nav ne parādu, ne skaidras, ne bezskaidras naudas uzkrājumu, nav arī īpašumu. Viņai pieder piecus gadus vecs «Citroen C5» auto. Zanes mamma Jolanta Šūmakere partijai «Latvijas attīstībai» ziedojusi 700 eiro.
6. Artūrs Toms Plešs (1992)
Baušķenieks, partijas «Latvijas attīstībai» jaunatnes nodaļas biedrs, Rīgas Tehniskās universitātes Transportbūvju programmas students, tiltu būvtehniķis a/s «Ceļu projekts». 2014. gada pirmo semestri aizvadīja Dānijas Tehniskajā universitātē.
A. T. Plešs uzskata, ka pašreizējā politiskajā vidē akūti pietrūkst aktīvas rīcības un plānošanas ilgtermiņā. Viņš ir pārliecināts, ka «Latvijas attīstībai» izdosies nodrošināt «ekonomikas izrāvienu». Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem izvēlējies partiju, kurai pievienoties, viņš norādīja, ka «Latvijas attīstībai» bijuši skaidri definēti mērķi un skaidrs darbības plāns, kā attīstīt valsti. Kopumā partijas ideoloģija sakritusi ar jaunā studenta redzējumu, kādai nākotnē jāizskatās Latvijai – veselīgai, izglītotai un pārticīgai.
A. T. Plešs vēlas aktīvi iesaistīties politikā ar svaigām idejām, lai šeit radītu labākus dzīves apstākļus – vietu, no kurienes cilvēki neaizbrauc, bet atgriežas atpakaļ. Turklāt viņš uzskata, ka jautājumu par izglītību un jauniešiem apspriešanā ir jābūt cilvēkam tieši no šīs vides.
Nelielo pieredzi un jaunību A. T. Plešs neuzskata par šķērsli. «Tas nav noslēpums, ka lielas starptautiskas kompānijas dažāda līmeņa amatos dažkārt izvēlas cilvēkus bez iepriekšējas darba pieredzes konkrētā jomā, jo tas ļauj rast labākus un inovatīvākus risinājumus, tādēļ uzskatu, ka mana nelielā politiskā pieredze ir priekšrocība, nevis šķērslis, lai veicinātu Latvijas izaugsmi,» teic A. T. Plešs. Deputāta kandidātam nav ne kustamu, ne nekustamu mantu, nav arī parādu un uzkrājumu.
7. Naira Frijāre (1966)
Dzīvesvietu uzrādījusi Ķekavas novadā. SIA «Fūrmanis FF» valdes priekšsēdētāja un SIA «CarRent FF» valdes locekle. Strādājusi arī par skolotāju. Ieguvusi inženierzinātņu bakalaura grādu datorzinātnēs Rīgas Tehniskajā universitātē un pedagoģijas maģistra grādu izglītības vadībā Daugavpils pedagoģijas universitātē. N. Frijārei pieder dzīvoklis Ķekavā, zeme Rīgā un kopīpašumā zeme ar būvi ir Mērsragā. Uzņēmējai nav parādsaistību, nav arī uzkrājumu. Viņai pieder 15 kapitāldaļas uzņēmumā «Fūrmanis FF» 70 458 eiro vērtībā.
8. Māris Beķers (1960)
Rīdzinieks, transporta un loģistikas pakalpojuma firmas «BS cargo» valdes loceklis. Vidējo izglītību ieguvis 9. profesionālajā vidusskolā. Strādājis par pārtikas veikala SIA «Universums» direktora vietnieku un SIA «Līzinga konsultants» tehnisko direktoru. Kandidātam nekas nepieder, izņemot 100 daļu uzņēmumā «BS cargo» 30 000 eiro vērtībā.
9. Raivis Grandāns (1990)
Aizkrauklietis, strādā par «RD būvniecība» valdes priekšsēdētāju, ir valdes loceklis SIA «Seces koks» un darbu vadītājs «RRKP būve». Viņš beidzis Aizkraukles novada ģimnāziju. Deputāta kandidāts skaidrā naudā uzkrājis 5300 eiro, bankā noguldījis 600 eiro. Viņam pieder simt daļu uzņēmumā SIA «RD būvniecība» un desmit daļu SIA «Seces koks».
10. Linda Žukovska (1992)
Dzīvo Rīgā, partijas «Latvijas attīstībai» jaunatnes nodaļas biedre. Ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā, pašlaik turpina studijas maģistrantūrā Latvijas Universitātē. Kandidātei nav ne auto, ne nekustamo īpašumu, ne arī uzkrājumu bankā, nekas netiek turēts «zeķē», nav arī parādu.
11. Ksenija Vēze-Veise (1983)
Dzīvo Rīgā. Ieguvusi bakalaura grādu angļu filoloģijā Latvijas Universitātē, profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Pašlaik strādā par riska analītiķi uzņēmuma «Mandatum Life Insurance Baltic SE» Latvijas filiālē. K. Vēzes-Veisas īpašumā ir divi trīsistabu dzīvokļi Rīgā, privātmāja Bauskā un apvidus automašīna «Mitsubishi Outlander» (2007. g.). Kandidātei ir parādi – 78 000 eiro. Skaidrā naudā Ksenija uzkrājusi 1322 eiro.
12. Edgars Upenieks (1991)
Jelgavnieks, SIA «Mriepas» vadītājs un SIA «Jelgavas mēbeles» valdes loceklis. Pašlaik studē uzņēmējdarbības vadību Banku augstskolā. Darbojies Reformu partijā. Pašvaldību vēlēšanās bija šīs partijas sarakstā, bet Jelgavas domē neiekļuva. Deputāta kandidātam nekas nepieder, nav uzkrājumu, nav arī parādu.
13. Toms Krastenbergs (1991)
Jelgavnieks, beidzis Murjāņu Sporta ģimnāzijas Jūrmalas filiāli, pašlaik turpina studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Izgājis mācību kursus «Interešu aizstāvība jaunatnes politikas jomā Latvijas reģionos». Piedalījies konkursā «Mis un misters Jelgava 2013» un titulēts par «Misteru Foto». Deputāta kandidāta īpašumā ir vieglā automašīna «Audi A3» (2003. g.).
14. Zane Muceniece (1992)
Dzīvo Ikšķiles novadā. Latvijas Universitātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikācijas zinātnē, pašlaik turpina studijas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Studentei nav īpašumu, nav transportlīdzekļu, nav uzkrājumu, ir 7980 eiro parādsaistības.
