Nedēļas nogalē Rundāles novadā jau trešo reizi notika Zemgales stāstnieku festivāls «Gāž podus Rundālē!», arvien vairāk cilvēku iesaistot tradīciju saglabāšanā.
Folkloriste un grāmatu autore Inese Krūmiņa Zemgales stāstniekus un citus interesentus sestdien,
27. septembrī, iepazīstināja ar latviešu ornamentiem, rakstiem, zīmēm un to nozīmi lekcijā «Ornaments. Raksts. Zīme. Nozīme».
Latviskā dzīvesziņa
Pilsrundāles bibliotēka ir iesaistījusies «Stāstu bibliotēkas» tīklā, tās sarīkojumos ar prieku piedalās pilsrundāliete Anna Pilinoviča. Klausoties I. Krūmiņas lekciju, Anna atklāja, ka pati neauž un neada, tāpēc rakstus praktiski apģērbā nepielietos, tomēr esot noderīgi uzzināt, kādus zemtekstus slēpj ornamenti. Latviskā dzīvesziņa, piemēram, pirtī iešanas tradīcijas, vienošanās ar dabu, veselības uzlabošana ar tautas metodēm viņai ir nozīmīga dzīves daļa, saka Anna.
I. Krūmiņa, jostu audēja un folk-loriste, festivāla dalībniekus iepazīstināja ar vizuālo stāstīšanas veidu, kad zīmes ar simbolisko nozīmi atklāj kādu sižetu. Šos rakstus, kas aplūkojami, nevis saklausāmi, jāprot nolasīt. Līdzīgi kā tautasdziesma veido noteiktu ritmu laikā, tā ornaments jeb raksts rada acīm saskatāmu ritmu.
Folkloriste papildina: «Audiālais ritms izskan un aiziet laikā. Kad gribam to atcerēties, palīgā jāņem rakstītais avots. Savukārt jostu raksti neizplēn, tajos atspoguļotā informācija ir redzama ilglaicīgi.»
Tulkot tieši nevar
Jostu audēja stāstīja par celainēm jeb rakstu strēmelēm, ko izmanto kā jostas vai brunču un galvassegu apdares lentes. Pēc uzbūves tās var būt svītrainas, skujainas, ar līkločiem, divkrāsainas vai ar ielaisto rakstu, kas veidojas gluži kā bilde. Folkloriste neslēpj, ka to aušana ir darbietilpīga – stundā top ap trim centimetriem.
Celaines kalpo kā krāšņs apģērba akcents, tajās ieaustās zīmes pauž simbolisku nozīmi, un izturīgais materiāls palīdz stiprināt tērpu. Ņemot vērā to vērtību, I. Krūmiņa klātesošajiem mācīja veidot savus ornamentus.
Rakstu zīme ir citas kvalitātes informācija. Tās iztulkot tieši nav iespējams, bet var mēģināt aprak-stīt, kādam nolūkam zīmes lietojamas un kā tās darbojas, skaidro Inese Krūmiņa. Viņa piebilst, ka aizsargzīmes nepasargās no visām nelaimēm. «Nevar gaidīt, ka zīmes izdarīs visu mūsu vietā,» uzskata folkloriste, «domājot par drošību, paši ap sevi veidojam aizsardzības lauku.»
Iepazīst Saulaini
Pirms ierašanās Rundāles novadā piektdien festivāla dalībnieki piestāja Tukuma novada Sēmes pagastā, kur stāstīja pasakas un teikas par dzimtajām vietām. Pēc tam Saulaines bērnudārzā «Mārpuķīte» bērni iepazinās ar Ingūnas Radziņas darinātajām lellēm. Dalībnieki apciemoja Kaucmindes pili, izzināja vietas tradīcijas. Uzstājās folkloras kopa «Dimzēns», notika dejas, starplaikos seniori atcerējās jaunību kopā ar Saulaines sociālā aprūpes centra iedzīvotājiem, atklāj pasākuma organizatore Aelita Ramane.
A. Ramane atklāj, ka šogad festivāla programma veidota tā, lai iepazītu Saulaini. Pirmais stāstnieku festivāls 2012. gadā notika Pilsrundālē, pērn stāstnieki tikās Svitenē.
Sestdien Saulaines profesionālās vidusskolas zālē Zemgales bibliotēkas dalījās pieredzē nemateriālā mantojuma saglabāšanā. Saimnieces Ārijas Nākmanes Svitenes «Dimzēnos» stāstnieki aplūkoja seno lietu kolekciju klētī.
Festivāla kulminācija risinājās pie viesu nama «Baltā māja», kur pie iekurta cepļa Bārbeles folkloras kopa no Vecumnieku novada ieskandināja vakarēšanu. Svētdien dalībnieki vērtēja padarīto un lēma, ko darīt nākamgad.
UZZIŅAI
Zemgales stāstnieku festivālu «Gāž podus Rundālē!» organizē Pilsrundāles bibliotēka, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) tīkla «Stāstu bibliotēkas» dalībniece.
Pasākuma mērķis ir veicināt izpratni par nemateriālo kultūras mantojumu un aktualizēt stāstniecību kā nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma daļu, izceļot stāstu glabātājus, stiprinot starppaaudžu saites un vietējās kopienas saliedētību, kā arī sekmējot stāstniecības tradīcijas saglabāšanu un tālāk nodošanu nākamajām paaudzēm.
Festivālu rīko UNESCO LNK, Rundāles novada pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonds.
