Kāpēc Bauskas pilskalnā nevar ierīkot āra trenažierus vai bērnu rotaļu laukumu, vai abus kopā?
– Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone paskaidroja, ka Bauskas pilskalns ir kultūrvēstures piemineklis. «Pilskalna attīstības pasākumi ir jāveic kompleksi, un tas savukārt prasa lielas investīcijas. Iepriekšējā plānošanas periodā tapa skiču projekts estrādes rekonstrukcijai. Paredzēts, ka šajā plānošanas periodā tiks rasta iespēja izstrādāt pilnu tehnisko projektu un arī īstenot to,» atklāj I. Tijone.
Kāpēc visu Bauskas novada amatpersonu atalgojums nav pieejams publiski pašvaldības mājaslapā?
– Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Šomina skaidro, ka likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» ir teikts, ka valsts amatpersonas ir pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā; pašvaldības domes deputāts; valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis; valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvis un tā pilnvarota persona; publiskā iepirkuma komisijas loceklis; par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem.
Visu Bauskas novada pašvaldībā un pašvaldības kapitālsabiedrībās strādājošo atalgojums, kuru ieņemamais amats iekļaujas kādā no minētajām kategorijām, ir publiski pieejams Bauskas novada pašvaldības mājaslapā, apgalvoja I. Šomina.
Vai mājražotājs drīkst pārdot savu produkciju sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam, piemēram, kafejnīcai?
– Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons skaidroja – Pārtikas aprites uzraudzības likums noteic, ka pārtiku, kas ražota vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši galapatērētājam, piemēram, tirgos un izbraukuma tirdzniecībā, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības. Uzņēmumam savā darbībā jāatbild par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tādējādi no likuma izriet, ka mājražotājs nedrīkst sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam pārdot savu produkciju.