Šodien daudzviet pasaulē svin Helovīnu jeb Visu svēto dienas vakaru. Latvijā šīm izdarībām ir daudz pretinieku un tikpat atbalstītāju. Jāatzīst, ka svešu tradīciju iesakņošanos mūsu kultūrā apturēt nevaram. Globalizācija ir kļuvusi par normu, tādēļ šonakt ciemos būs gaidāmi mošķi, spoki, raganas, miroņi un citi tēli, kuri diedelēs saldumus.
Vēsturiski tika uzskatīts, ka Helovīna naktī mirušo pasaules vārti paveras uz dzīvo pasauli, gari iet apciemot dzimtās mājas, apkārt klīst dažādi dēmoni. Ar šausminošiem tērpiem cilvēki centās aizbaidīt ļaunos garus.
Mūsu senči ik gadu 31. oktobra naktī mājas ārpusē atstāja veltes mirušajiem jeb veļiem, kas apciemo tuviniekus. 1. novembrī latviešiem ir mirušo piemiņas diena. Lai arī tradīciju izpausmes ir atšķirīgas, paralēles ir saskatāmas. Vienīgi izdarības mūsdienās vairāk ir piemērotas jaunākai auditorijai.
Man nav iebildumu, ka tās tiek pārņemtas. Vienīgi žēl, ka tik vispārīgi. Rodas iespaids, ka galvenais mērķis ir nogaršot svešu cilvēku konfektes. Atceros, ka pērn trīs puišeļi ar teicienu «saldumus vai izjokosim» mani apciemoja dienu ātrāk par Helovīna vakaru. Piekodināju nākt īstajā datumā. Viņi tā arī izdarīja, tikai līdzi bija paņēmuši vēl divus draugus. Daļai mugurā nebija kostīmu, pārējiem tie bija uz ātru roku sameklēti. Kad jautāju, kādos tēlos viņi ir iejutušies, paši atbildi nerada. Bērnam, kura seja ietīta drānas gabalā, grūti atrast apzīmējumu.
Kāda paziņa pērn pēc Helovīna bija sašutusi. Vakarā viņa nav bijusi mājās. Kad atgriezusies, pamanījusi, ka pie durvīm novietotais paklājiņš sasmērēts ar zobu pastu. Tas laikam par sodu, ka nav vērusi vaļā durvis un dalījusi gardumus.
Bērni popularizē šīs izdarības, tāpēc viņu vecāki ir atbildīgi, lai tas notiktu korekti – ar krāšņiem tērpiem īstajos datumos, pieklājīgu attieksmi un bez vandalisma. Ja vecāki izglītos savas atvases, tad aiz maskām slēptie būs laipni gaidītas ciemos.
