Mūsu bērnu ratiem ir viena īpatnība – lielveikalos pie kasēm tie izraisa trauksmi. Apsargi, kas mūs pazīst, parasti tikai nopūšas, bet pārējie pirmajā reizē vienmēr aicina: «Rādiet nu, kas ratiņos!»
Pastiprināta uzmanība
Iemesls, kas liek reaģēt sistēmām, atrodas rāmja iekšpusē, un neviens nav varējis pateikt, kas tas ir, – kāda jokdara blēņas, ievietojot mikroshēmu rāmī tā, ka tai neviens nevar tikt klāt, vai ražošanas defekts.
To, ka māmiņām veikalā apsargi un pārdevēji pievērš pastiprinātu uzmanību, pieredzējām jau tad, kad ar pirmo mazuli staigājām pa veikaliem. Pirmie ģimenes ratiņi nepīkstēja, bet veikalā vienmēr centās uzmanīgi nopētīt, kas zem tiem atrodas vai somās sabāzts. Aizmāršība varēja maksāt – reiz pie izejas vienā veikalā ķēra pie rokas un rādīja, ka zem ratiem saliktas dažādas preces. Tiesa, tās bija pirktas citā veikalā, un čeks bija līdzi. Tomēr mācība bija – dažādos veikalos labāk neiepirkties.
Tad izrādījās, ka bērnam, kurš jau atteicies no ratiem un sāk staigāt, ir veselības problēmas. Dakteru ieteikums bija atvasi saudzēt, tāpēc nācās meklēt izturīgākus ratus. Liels prieks bija, kad atradām lietotus ratus. Nopirkām, izmēģinājām – ideāli, viegli stumjami, izturīgi. Izstaigājām pāris veikalus, viss bija kārtībā.
Pirmā pieredze
Pagāja apmēram mēnesis, un tad tas notika. Pie lielveikala kases sāka gaudot sirēna. Abi vecāki ķēra pie sirds, mazais ratos izbrīnīts skatās uz visām pusēm. Ņemot vērā, ka divgadniekam rokas kustas uz visām pusēm, radās aizdomas, ka bērns šoreiz kaut ko ir paņēmis un tā noslēpis, ka nepamanījām. «Pavicināja» pie indikatora kombinezonā tērpto bērnu – sirēna klusē. Ar apsargu sākām pētīt, kas ratos. Iztukšojām gandrīz pilnībā, bet trauksme skan.
Aizdomīgais veikala drošības vīrs rosināja doties tuvāk darba telpām – tur atradās ierīce, kas ļāva noteikt, kur atrodas trauksmi ceļošā mikroshēma. Nobraukāja ar sensoru pa augšu, apakšu, labo malu – nekā. Un tad kreisajā malā rāmī kaut kas iepīkstējās. Ir! Tiesa, pēc īsā prieka mirkļa, ka vaina atrasta, iestājās neliels apjukums – pīkstēja rāmja vieta, kur no abām pusēm ir gluda caurule. Vienīgais veids, kā tikt no skaņas vaļā – izjaukt ratus pilnībā un cauruli nomainīt. Tas nebija izpildāms, tāpēc nolēmām samierināties ar to, ka veikalā ik pa brīdim rati pīkstēs.
«Nerunājiet muļķības!»
Pamazām atradām likumsakarības – pēc vairākām pīkstēšanas reizēm rati apklusa. Tad pāris klusuma mēneši, atkal pīkstēšana, tad atkal klusums. Pazīstamie apsargi, pēc vairākām pārbaudēm pārliecinājušies, ka neko ārā nenesam, lika mūs mierā.
Cita situācija – ja apsargs nomainās vai aizbraucam uz citu pilsētu. Rīgas lielveikalā pie kases pēc sirēnas noskanēšanas mierīgi turpinājām krāmēt mantas – pieraduši jau bijām, ka Bauskā mūs zina. Vietējie apsargi bija klāt, un viss sākās no jauna – ratu izkraušana un pārbaude, kur pīkst. Jaunumu nekādu – pīkstēja turpat.
Nesen atkal viens apsargs sāka meklēt, kas tāds iznests no veikala. Uz māmiņas aizrādījumu, ka pīkst rati, vienkārši pateica: «Nerunājiet muļķības!» Pēc kārtējās pārbaudes nācās atzīt – tomēr pīkst.
Tā dzīvojam – rati izrādījās ļoti izturīgi, un pašlaik ar tiem vadājam jau trešo bērniņu. Divreiz vai trīsreiz gadā vairākas reizes tie ceļ trauksmi. Tomēr esam gatavi un neuztraucamies, vien jūtam līdzi apsargiem.