Bauskas kultūras centra lielajā zālē 19. novembrī aizritēja novadnieka dzejnieka Viļa Plūdoņa jubilejas gada izskaņai veltīta literāri muzikāla pēcpusdiena. Sarīkojuma moto bija «Virs zemes nezinu es mīlamāku vietu par zemes stūrīti, kur dzimis, uzaudzis!». Tajā godināja mūsu novadu, Zemgali un zemgaliešus.
Kultūras centrā bija iekārtota Bauskas puses literātiem – Vilim Plūdonim, Vitautam Ļūdēnam, Knutam Skujeniekam, Reinim Ādmīdiņam – veltīta izstāde. To papildināja bijušās ceraukstietes Liliānas Skudras un īslīcieša Teodora Karaša, kuram nākamgad būs simtā jubileja, gleznojumi, kā arī citu vietējo iedzīvotāju darbi, kas pauž piederību dzimtajai pusei.
Bauskas Centrālās bibliotēkas bibliogrāfe Laimdota Ozoliņa bija sagatavojusi prezentāciju par visiem Bauskas novada pagastiem. Tajā varēja apskatīt skaistākās ainavas un objektus. Virtuālo tūri pa novadu papildināja Viļa Plūdoņa dzejas lasījumi.
Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkņi runāja dzeju un pašu sacerētus īsus stāstus par pilsētu. Pasākuma dalībnieki izzināja, kā Bauska apdzejota «Dainu skapī». Sadziedāties aicināja vēsturnieks un muzikants Aigars Urtāns.
Ar daiļradi, kurā apcerētas mājas, daba un mūsu novads, iepazīstināja daļa no literātu apvienības «Akmeņi zied» pārstāvjiem. Dzeja un stāsti par mājām bija atceļojuši no Mežotnes, Īslīces, Codes, Ozolaines, Strēlniekiem, Bauskas u.c.
Sveicienus no Plūdoņa mājām sūtīja Ceraukstes pagasta folkloras kopa «Laukam pāri» un «Lejenieku» muzeja vadītāja Signe Samsone. Šogad, svinot dzejnieka 140. jubileju, Bauskā un pagastos aizritējuši daudzi sarīkojumi. S. Samsone uzteica cilvēku ieguldījumu, pieminot izcilo dzejnieku un skolotāju. L. Ozoliņa uzskata, ka sabiedrībai jāatgādina un jānovērtē tas, kas mums ir dots. «Vilis Plūdons ir mūsu novadnieku lielākais dārgums,» piebilst pasākuma organizatore.
Dzejnieka mūžībā aiziešanas diena ir 15. janvārī, un tieši tajā sākta Viļa Plūdoņa jubilejas gada plānošana. Kopš tā laika viss gads aizvadīts vienos svētkos, secina Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Cerusa. Rīkoti koncerti, konference, dzejas lasījum. Skolēni, dzejas iedvesmoti, rakstījuši radošos sacerējumus.
Martā organizēts «Dzejas ekspresis», kurš piestāja pie skolām un citām iestādēm, mēroja ceļu no domes līdz «Lejeniekiem». L. Ozoliņa atklāj, ka tā bijusi gada lielākā avantūra: «Sajutāmies kā čigānu tabors, kurš braukā apkārt ar dziesmām un dzejas lasījumiem.»
Spilgts notikums kā vietējiem, tā viesiem šovasar bija literāta pieminekļa atklāšana Saules dārzā. Baušķeniece Liene Gromova stāsta, ka ar prieku izbaudījusi dzejniekam veltītās aktivitātes. Viņa atklāj, ka iepriekš neko daudz par novadnieku nebija zinājusi, jo astoņus gadus kā represētā dzīvojusi Sibīrijā, pēc tam gājusi skolā ar krievu mācību valodu. «Pēc skaistajiem sarīkojumiem aizgāju uz bibliotēku un pirmo reizi lasīju Plūdoni,» kundze priecājas par iespēju iepazīt izcilu personību.
